Uz jautājumu, kā viņš sevi raksturo, Raimondam ir grūti atbildēt, bet sarunas laikā ir skaidrs, ka viņš ir ceļotājs, cilvēks ar atvērtu prātu un dvēseli pasaulei. Un viņa dzīves ceļojumi un iekšējās pasaules uztvere lieliski tiek atspoguļota viņa mūzikā.
Tu iepriekš esi nodarbojies ar daudz ko citu. Kā tu nokļuvi līdz mūzikai?
Ar mūziku nodarbojos jau no pusaudžu vecuma. Bet kad astoņpadsmit gadu vecumā atnācu mācīties uz Rīgu, es pārtraucu spēlēt mūziku. Tikai divdesmit piecos gados manās rokas atkal nonāca akustiskā ģitārā, un es sāku trinkšķināt. Nezinu, laikam kaut kas tieši raksturīgs bija, kad es sāku veidot savas dziesmas. Tā tas viss aizgāja. Ar laiku man bija sakrājies kāds tēmu kopums.
Tad māksliniece Flēra Birmane uzaicināja mani uz pirmo personālizstādi. Viņa man pat nejautāja, vienkarši teica:"Raimond, tev būs jāspēlē manā personālizstādē!". Es domāju, ka tas ir joks, bet tad laiks nāca tuvāk, un izrādījas, ka joks tas nebūt arī nebija. Es sāku apkopot savas tēmas, likt tās kopā un savācu kādas septiņas dziesmas.
Bet tas mani nenoveda līdz tam, ka es būtu izlēmis kļūt par mūziķi. Talāk tas viss vienkārši risinājās, pateicoties daudzām apstākļu sakritībām, pārmaiņām dzīvē un tā talāk, kas noveda līdz tam, ka es izdomāju, ka man vajadzētu ierakstīt albumu. Tā tapa mans pirmais albums.
Pieņēmis to, ka es esmu mūziķis un nodarbojos ar mūziku, esmu pavisam nesen. Bet es daru arī visu kaut ko citu, bet tieši šobrīd tas ir pārvērties tajā, ka fokusējos uz to, ka radu un spēlēju mūziku.
Kā tu raksturotu savu jauno albumu "Mind Heroes''?
Šis jautājums ir arī nodarbinājis manu pašu, lai dotu kaut kādu aprakstu gan mūzikai, gan visam tam, kas tur ir uzradīts.
Jaunā albuma vienojošā tēma ir ceļojums. Tas ceļojums, it kā varētu skanēt banāli, bet tas ir daudzdimensionāls. Jo ceļojums ir gan ģeogrāfisks, jo dziesmas ir sarakstītas dažādās vietās, kurās esmu bijis. Plus ceļojums ir muzikāls. Muzikāls ceļojums tāpēc, ka ļoti liels kokteilis tur ir iekšā – gan akustiskā mūzika, gan soul, gan panks, gan roks, gan pasaules mūzika, kas man ļoti patīk. Viss, kas mani jebkad ir aizrāvis, ir atrodams šajā vienā albumā.
Vai tev pašam ir kāda tuvākā/ mīļākā dziesma no albuma?
Nē, garīgi tuvākās nav. Ir tādas dziesmas, kuras man patīk, kā skan ierakstā, jo tajās ir kaut kas specifisks. Ir dziesmas, kuras, savukārt, man labāk patīk spēlēt dzīvajā. Un tās savā starpā bieži vien nesakrīt – ierakstā patīk tā dziesma vairāk, bet dzīvajā izpildijumā cita, jo spēlējot var sajust kaut ko vairāk.
Kā tev rodas iedvesmas?
Kā rodas iedvesmas? Es nezinu, kā rodas iedvesmas. Vienkarši pienāk brīdis, kad es jūtu, ka gribu izteikties, un to es daru caur dziesmu.
Lai uzrakstītu dziesmu nepietiek tikai ar iedvesmu. Protams, ir svarīgi notvert to brīdi un tā talāk, bet, lai pabeigtu to visu – tas jau ir mērķtiecīgs darbs, un ar iedvesmu tur ir maz sakara. Galvenā ir motivācija, sevis pierunāšana un darbietilpīgs process, kas prasa no tevis visu, ne tikai iedvesmu.
Iedvesma vairāk rodas poētiskā ceļā, un ne vienmēr tā noved līdz gala rezultātām. No iedvesmas rodas daudz skices, haoss, kuram nākas iet vēlāk cauri, mēģinot atšķetināt, kas ir labs, kas slikts.
Arī man ir daudzas dziesmas, kuras ir radītas skicēs. Vēlāk nākas secināt, ka tās nav dziļas, nav labas un tiek atlasītas tikai tās, kas ir izdzīvojušas manu personīgo kritiku. Tas ir tāds darbs, pie kura var strādāt, tā savā veidā ir spēja atteikties no idejām un nepieķeršanās lietām.
Tu sauc sevi par dziesminieku. Kā ir ar dziesminieku kustību Latvijā? Vai, tavuprāt, tāda pastāv?
Es nedomāju, ka tāda pastāv. Un es nedomāju, ka pēc šī koncerta mani varētu ievilkt tajā kategorijā "tikai dziesminieks". Jā, es esmu dziesminieks un nedaudz arī kaut kas cits. Es nevarētu būt tikai dziesminieks.
6. decembrī notiks tavs pirmais lielkoncerts.
Tas ir mans solo koncerts, tas ir lielākais, kāds man ir bijis. Jā, es esmu spēlējis ar citiem mūziķiem arī līdzīgi lielos koncertos, bet tas nav bijis mans koncerts.
Ir liels izaicinājums to visu organizēt. Es arī pats visu organizēju, nav tā, ka kāds man rīko to koncertu. Es esmu organizators un izpildītājs vienā personā. Un tas paņem daudz laika, piepūles un arī savu daļu uztraukuma.
Ar ko tu grasies pārsteigt savus klausītājus koncertā?
Domāju, ka pārsteidzoši būs tas, ka mēs daudz pievērsimies improvizācijai. Vēl vairāk - improvizācijai uz lielās skatuves. Jo lielākā daļa skatuves koncertu ir iestudēti un veidoti, lai būtu viegli uztverami. Teiksim tā - tie ir izklaidējoši. Šoreiz es gribētu paturēt arī šo izklaidējošo faktoru, bet ar uztveri vest cilvēkus arī ceļojumā. Tas būs muzikāls ceļojums - skaņās un brīvībā. Būs iespēja dzirdēt arī vijoli, klavieres, trompeti un etniskās mūzikas instrumentus. Būs arī pazīstamas dziesmas no iepriekšējiem albumiem.
Izklausās pēc īsta ceļojuma!
Jā, jo tas bija pārsteigums arī man, kur aizvedīs šis ceļojums, jo to es nezinu. Mums ir virziens, kur mēs ejam, bet, kur tas aizvedīs, tas mums pašiem paliek noslēpums.
Un kas notiks pēc koncerta - kādi nākotnes plāni?
Tādu īstu plānu nav. Koncerts noslēgs šo gadu, un tad varēs veikt plānošanu nākamajam.
Pēc šī koncerta būs vēl pāris koncerti ar projektu "Viegli" Dzelzceļa muzejā. Pirmie divi koncerti notiks, ja nemaldos, 15. un 16. decembrī. Bet pēc jaunā gada tādu īstu plānu vēl nav!
Ko tu novēli saviem klausītājem un faniem?
Meklēt īstumu lietās un to arī atrast – tādas patiesas lietas!
Foto: Raimonds Gusavers. Publicitātes foto
