Hortus Musicus pirmo koncertu sniedza 1972. gadā ansambļa dibinātāja Andresa Mustonena vadībā. Līdz ar to Hortus Musicus var uzskatīt par senāko joprojām koncertējošo senās mūzikas ansambli Austrumeiropā un par vienu no ilgāk strādājošajiem visā Eiropā. Padomju kultūras izolācijas apstākļos grupu izveidoja entuziastu grupa, kas savu jauneklīgo enerģiju tērēja, lai atrastu Hortus Musicus īsteno un vienīgo seju. Andresa Mustonena nesamierināšanās ar režīma piedāvāto ideju aprobežotību, kā arī akmenī cirstās koncepcijas par mūziku prasmīgi un radoši virzīja grupas darbību līdz tam mazzināmajā pirmsbaha mūzikas pasaulē. Hortus Musicus nenostājas opozīcijā tā sauktajai autentiskā atskaņojuma praksei, taču šāda vēsturiska muzicēšana nekad nav bijis grupas darbības pašmērķīgs nolūks. Tādēļ Hortus Musicus koncerti un ieraksti skan dzirkstīgi, saprotami un iespaidīgi – tā ir mūsdienu cilvēku dzīvīga muzicēšana. Četrdesmit gadu laikā ansamblis Hortus Musicus izveidojis un parādījis dažnedažādas programmas, kurās iekļauta mūzika no 8. līdz 20. gadsimtam: gregoriskie dziedājumi, viduslaiku liturģiskā drāma, himnas un motetes, flāmu skolas mūzika, 16. gadsimta polifonija, franču dziesmas, itāļu madrigāli, renesanses deju svītas no visas Eiropas, 17. un 18. gadsimta baroka sonātes, kā arī laicīgie un sakrālie opusi, 20. gadsimta skaņdarbi, kas nereti komponēti tieši Hortus Musicus. Ansamblis koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Japānā, Izraēlā un vairumā bijušās PSRS teritorijas, kā arī piedalījies ievērojamākajos senās mūzikas festivālos. Hortus Musicus ieskaņojis kādus četrus desmitus programmu, kas izdoti tādos skaņu ierakstu namos kā Erdenklang, Musica Sveciae, Forte un Finlandia Records.
Pusaudža gados Andress Mustonens bija aizrāvies ar laikmetīgo mūziku, taču 70. gadu sākumā notika straujš interešu pavērsiens senās mūzikas virzienā. Kopš Hortus Musicus nodibināšanas Mustonens ar ansambli bieži redzams senās mūzikas festivālos, kā arī uz vērā ņemamām pasaules koncertzālēm. Andress Mustonens ir vienlaikus vijolnieks un diriģents. Pēdējā ampluā viņš uzstājies ar ievērojamiem orķestriem, kuru vidū Čaikovska Maskavas Radio simfoniskais orķestris, Maskavas Nacionālais akadēmiskais simfoniskais orķestris, Maskavas filharmoniskais orķestris, Sanktpēterburgas filharmoniskais orķestris, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Nīderlandes, Latvijas un Lietuvas Nacionālie simfoniskie orķestri, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Helsinku orķestris, Somijas Radio simfoniskais orķestris u. c. Daudzus gadus Mustonens regulāri sadarbojas ar Tallinas filharmonijas un Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri. Mūziķa interešu lokā ietilpst klasicisma, romantiskā un laikmetīgā mūzika, kas 60. gados iedvesmoja jauno talantu avangarda un hepeninga pasaules atklāšanai. Mustonens citstarp atskaņojis Filipa Glāsa, Gijas Kančeli, Vladimira Martinova, Kšištofa Penderecka, Arvo Perta, Valentīna Silvestrova, Toru Takemicu un Aveta Terterjana opusus. Vairāki komponisti veltījuši jaundarbus tieši Mustonenam. Pirmatskaņojumu jomā diriģents sadarbojies ar tādiem igauņu komponistiem kā Erki Svens Tīrs, Gaļina Grigorjeva, Pēters Vehi un Helēna Tulve. Andress Mustonens muzicē spontāni un starojoši, viņš labprāt improvizē. Viņa draugu skaitā ir Natālija Gūtmane, Aleksejs Ļubimovs, Dmitrijs Sitkoveckis, Inese Galante, Jurijs Bašmets, Gidons Krēmers, Ramons Jafē, Paskāls Galuā u. c. "Es nekad nekāpju uz skatuves ar mūziķiem, kurus nepazīstu, neuzskatu par draugiem vai nemīlu."
Foto: Senās mūzikas ansamblis Hortus Musicus. Publicitātes foto
