Koncerta programmu veidos Līgas Celmas "Debesu sēta", Ērika Ešenvalda "Tīmekļi" koklei un orķestrim (jaundarbs), Jēkaba Graubiņa "Ej, saulīte, drīz pie Dieva!", Laimas Jansones "Spēka vārdi" (jaundarbs), Zoltāna Kodāja "Galāntas dejas", Veljo Tormisa "Latviešu burdona dziesmas" (fragmenti) un Sergeja Prokofjeva "Uvertīra par ebreju tēmām".
"Ej, saulīte, drīz pie Dieva!" ir žanra klasika – tā atgādina, cik izcils tautasdziesmu pētnieks, zinātājs un apdarinātājs bija Jēkabs Graubiņš.
Laima Jansone saka par jaundarbu "Spēka vārdi": "Es teiktu, ka tā ir versija par tautasdziesmu, versija korim un koklei. Spēks neslēpjas milzīgā amplitūdā vai vēl kur, tas ir pavisam vienkāršās, varētu teikt, mantriskas nozīmes melodijās. Pārējais ir tikai laika skanējums, kas senāk bija citādāks un nākotnē būs vēl pavisam cits. Tā ir ieklausīšanās savās saknēs, no kurām vajadzētu nevis baidīties vai "uzķerties" uz mākslīgi radītiem konfliktiem, bet pieņemt un apzināties arī šo savu esības daļu. Saknes ir tās, kas notur koku vētrā, saknes ir tās, kas dod atbalstu cilvēkam nemiera un neziņas vējos." Skaņdarbā izmantoti tautasdziesmu teksti un tautas melodiju citāti.
Ēriks Ešenvalds par jaundarbu "Tīmekļi": "Šis (The Webs) ir opuss koklētājam/-ai un kamerorķestrim. Tīmekļi – gan globālie un urbāni piedūmotie, gan lokālie, pļavās zirneklīšu austie un tīros rasas pilienus noturošie; kā brīnums, kā pretstats lielpilsētu bezmiega miegam.
Skaņdarbā jaušama solista un orķestra pretnostatīšana, kā arī abu saskaņa. Muzikālo partitūru raksturo instrumentāli tembrālo un elektronisko (elektro-akustiskā kokle) skaņu palete, senatnīgums (etnogrāfiskā kokle) un modernais, tradicionālo un mūsdienu novatorisko spēles paņēmienu līdzāspastāvēšana – gan kokle, gan orķestra instrumenti pauž dažādu laikmetu vēstījumu. Kokles spēle – intīmāks, personiskāks, subjektīvāks pārdzīvojums, kamermuzicēšanas bagātīgo nianšu paudums. Orķestris – racionālais, nemainīgais pretspēks, kurš maina savu polaritāti, saskaroties ar kokles vēstījumu.
Apbrīnojot koklētājas Laimas Jansones spēles improvizāciju un ticot, ka arī citās zemēs ir nemazāk talantīgi tautas instrumentu mūziķi, manā nošu rakstā solista partija ir visai skopa – norādīta vien skaņkārta, raksturs, temps un intonatīvais kodols. Tādējādi Tīmekļi ir atvērti interesantām un daudzveidīgām kombinācijām ar citiem stīgu strinkšķināmajiem instrumentiem."
Veljo Tormiss pazīstams kā viens no ievērojamākajiem Baltijas kormūzikas radītājiem, izcils folkloras pazinējs un izjutējs. Tormiss ir viens no retajiem, kurš spējis latviešu vokālās tautasmūzikas raupjajam un spēcīgajam simbolam burdonam piešķirt adekvātu jaunu dzīvi uz akadēmiskās koncertskatuves.
1918. gadā Sergejs Prokofjevs emigrē no PSRS: dodas uz Vladivostoku un caur Japānu nonāk ASV. 1919. gadā viņš Ņujorkā sastop kādreizējos skolasbiedrus – sešus ebreju jauniešus, kas izveidojuši ansambli Zimro (klarnete, stīginstrumenti, klavieres) un nu meklē repertuāru, lai koncertos sapelnītu naudu konservatorijas dibināšanai Jeruzalemē. Mūziķi piedāvā Prokofjevam komponēt rapsodiju par ebreju tradicionālās mūzikas motīviem un piešķir burtnīcu, kurā apkopotas ebreju tautas melodijas. Komponists piedāvājumu atraida, taču burtnīcu patur. Kādā 1919. gada novembra naktī viņš piesēžas pie klavierēm un, kā vēlāk pats stāsta, pirksti paši atraduši īstos taustiņus, lai rastos "Ebreju uvertīra". 30. gados Prokofjevs pārveido šo mūziku kamerorķestrim.
Eiroradio (EBU) koncertcikla Folk into Classics ietvarā šis koncerts tiks tiešraidīts un retranslēts daudzās Eiropas valstīs. 28. janvāra vakarā Rīgas programmu dzirdēs Dānijas, Horvātijas, Spānijas un Vācijas (Hesenes Radio un Zārbrikenes radio) raidstaciju klausītāji. Pārējie - Bulgārijas, Grieķijas, Igaunijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles un Somijas klasiskās mūzikas raidstaciju klausītāji šī koncerta ierakstu dzirdēs 2013. gada laikā.
Foto: Koklētāja Laima Jansone. Publicitātes foto
