Koncertā muzicēs Rīgas Doma zēnu koris un baroka orķestris Collegium musicum Rīga. Pie diriģenta pults redzēsim gan kora māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Klišānu, gan orķestra maestro Māri Kupču, informē Latvijas Koncertu sabiedrisko attiecību speciāliste Rinta Bružēvica.
Muzikologs Orests Silabriedis: „Grabmusik jeb “Sēru mūziku” Mocarts komponēja 11 gadu vecumā. Atcerēsimies, ka visā Eiropā apbrīnotā brīnumbērna tēvs Leopolds Mocarts, kurš pats bija teicams profesionālis, rēķinājās ar to, ka pēc brīnumbērna perioda beigām viņa neiedomājami talantīgajam dēlam būs jāiet, iespējams, pagalam ikdienišķas profesionāla mūziķa gaitas. Tāpēc tēvs radināja Volfgangu Amadeju komponēt dažāda žanra opusus, ko piedienas zināt ikvienam, kurš vēlas pretendēt uz kapelmeistara amatu – vienalga, pilsētā vai galmā.”
Grabmusik pēc būtības ir pasija jeb ciešanu laika mūzika, komponēta 1767. gada Klusajai nedēļai. Jaunais Mocarts cītīgi studēja Zalcburgā pieejamās kantātes un uzklausīja tēva labojumus un norādījumus. Pirmajā basa ārijā zīmētas dabas stihijas, savukārt duets atbruņo ar šķīsta skaistuma ainu. Kantāti vainago enerģijas caurstrāvots koris, kas piekomponēts vēlākos gados. Grabmusik ir repertuāra retums visā Eiropā.
Vesperae solennes de confessore ir 1780. gada darbs, komponēts laikā, kad Mocarts briest brīvmākslinieka gaitām, bet vēl joprojām atrodas Zalcburgas arhibīskapa Kollorēdo dienestā. Hieronīms fon Kollorēdo bija stingrs vīrs, kuram patika laikmetīgas vēsmas un pāri visam lakoniska kulta mūzika – no saviem komponistiem viņš sagaidīja iespējami precīzu sakrālo izteikšanos. Šajās vesperēs iekļauta viena no visskaistākajām Mocarta melodijām – soprāna solo Laudate Dominum.
Vesperes ir vakara dievkalpojums, un mūzikā vesperes ir īpašs vokālinstrumentāls žanrs, kur komponisti kārto psalmus un himnas, vainagojot visu opusu ar magnifikātu jeb Jaunavas Marijas pateicības dziesmu Kungam.