Kāpēc jāmaksā par mūziku?

Preses konferencē piedalījās LaIPA-s valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, izpilddirektore Ieva Platpere, pārstāvis no pašvaldības policijas, pozitīvo piemēru – uzņēmumu, kas līgumu ar LaIPA-u noslēdzis, pārstāvēja Anda Zadovska, restorāna “Sarkans” līdzīpašniece, savukārt mūziķu intereses – Mārtiņš Freimanis.

Lai arī cik merkantili tas neskanētu, mūzika, tāpat kā jebkurš mākslas darbs un intelektuālais ražojums ir prece. To pērk, pārdod, lieto. Laiks, kad darbs tika radīts sevis pēc, jeb māksla mākslai, jau sen garām. Autors – radošais indivīds ir tas, kas rada un tas, kam, vismaz teorētiski, būtu jāgūst materiālā atlīdzība par sava darba tālāku izmantošanu komerciālos nolūkos.

Biedrība LaIPA, kas tika dibināta jau 1999., bet aktīvu darbību sāka 2003. gadā nodarbojas ar izpildītāju un producentu tiesību administrēšanu. Šobrīd LaIPA pārstāv ap 300 Latvijas izpildītāju (ieskaitot koru un orķestru dalībniekus skaits varētu sasniegt 500), tostarp “Prāta Vētru”, R.A.P., Ainaru Mielavu, Raimondu Tiguli, “Tumsu”, “Skyforger”, “Hospitāļu ielu”, akadēmisko kori “Latvija”, Nacionālo simfonisko orķestri u.c., kā arī tādas Latvijas ierakstu kompānijas kā “Mikrofona ieraksti”, “Platforma Rekords”, “Upe”, “Mapls” un četras lielākās pasaules ierakstu kompānijas – EMI, “Warner”, “Universal” un BMG, kā arī Krievijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas un citu valstu izpildītājus un producentus.

Organizācijas darbība neattiecas uz mūzikas baudīšanu privāti – mājās, ballītēs un tamlīdzīgi. Tas ir katra paša ziņā. Taču citādi ir, kad šī pati mūzika tiek izmantota kāda uzņēmuma darbībā, ar mērķi piesaistīt klientus, gūt peļņu. Runājot konkrēti – tā ir mūzika, kas skan lielveikalos, garantējot pircējiem labu noskaņojumu, nemaz nerunājot par klubiem vai kafejnīcām.

Kopš autortiesību likuma pieņemšanas, ir spēkā mūzikas izpildītāju un producentu tiesības saņemt atlīdzību par mūzikas ierakstu komerciālu izmantošanu. Prakstiski tas izpaužas kā vienošanās ar fonogrammu izmantotājiem par noteiktu atlīdzības apjomu (kas tiek aprēķināts pēc atsevišķiem parametriem, individuāli katram uzņēmumam), šī summa tik pat strikti vēlāk tiek sadalīta izpildītājiem – gan muzikālā darba autoram, gan citiem ieraksta tapšanā iesaistītajiem.

Tā kā labdabīga sarunāšana – rīkoties pēc savstarpēja godīguma principiem, acīmredzami nerealizējas tik veiksmīgi, kā varētu vēlēties (līdz šim veiksmīgu sadarbību izdevies izveidot tikai ar aptuveni pusi uzņēmumu), šo noteikumu izpildi turpmāk kontrolēs arī pašvaldības policija.

Tiesa gan, piemērojamā soda apjoms vienā reizē sakrīt ar aptuveno summu, kas tiek iekasēta kā atlīdzība par fonogrammas izmantojumu (vidēji 70 Ls gadā). Tas, protams, ja sods netiek piemērots atkārtoti. Lielā mērā, tas tiek nostādīts arī kā sirdsapziņas jautājums – summa apmēram tā pati, tikai vienā gadījumā tā nonāk pie mūziķiem, otrā – ne.

Kā pozitīvs stimuls tagad radīta arī īpaša uzlīme. Dzeltenais kvadrātiņš ar ģitāras siluetu un trīs valūtu simboliku (Ls, €, $) turpmāk apliecinās, ka uzņēmuma saistības ar LaIPA un AKKA/LAA ir sakārtotas atbilstoši likumdošanai.