Lielkoncerta sajūta mani noķēra jau pašā vakara sākumā – domājot, ka būšu viens no retajiem, kurš uz koncertu ieradīsies laicīgi, lai varētu ieņemt labākās vietas, kļūdījos un galu galā attapos vēl „Palladium” mērogā man nepieredzētas rindas vidū. Gods un slava organizatoriem, kuri rindas kustību bija noorganizējuši gana veiklu un operatīvu, lai jau pavisam drīz stāvētu koncertzālē.
Koncertu atklāja pašmāju censoņi, kuri publiski tika pieteikti kā „iesildošā grupa”. Pēc iespaidīga dubstep pieteikuma kapucē un cepurē tērptais solists rokās ņēma akustisko ģitāru, lai turpinātu sev piešķirtajā laikā klausītājus izklaidēt ar elektroniski/akustisku priekšnesumu.
Ievērojot iepriekš izsludinātos laikus, uz skatuves jau pavisam drīz atradās Ellijas Goldingas pasaules turnejas „The Halycon Days Tour” atbalstītājs – Metjū Koma (Matthew Coma). Viegla, patīkama, kvalitatīva un labi baudāma uzstāšanās, kuras laikā zāle jūtami pildījās ar interesentiem par gaidāmo hedlaineri un patīkamu uztraukumu.
Kad Palladium zālē vienīgās brīvās vietas varēja atrast vien tuvu pie bāra letes, tika pieklusināta skaņa un samazināts skatuves apgaismojums – vietu ieņēma četru cilvēku pavadošais sastāvs. Aplausu pavadīta, uz skatuves izskrēja arī Ellija, tērpta specifiskas gaumes tīkliņkostīmā. Iespējams, kostīmam nebūtu pievērsis uzmanību (sak’ neesmu jau nekāds modes dizainers), ja tas nebūtu bijis aktuāls temats apkārtējiem teju visa koncerta garumā.
Sitot bungas, skaņu sampleri un nesteidzīgi pārvietojoties pa skatuvi, tika aizvadītas pirmās dziesmas – “Don’t Say A Word” un “Halycon”. Zālē valdīja sarunas un čalošana. Galvenokārt par to, kāpēc koncerta laikā skaņa ir gana klusa, lai nebūtu problēmas pārmīt pāris vārdus ar tālāk stāvošo paziņu. Kā trešā dziesma tika atskaņota populārā „Figure 8”, kura daudziem bija viena no vakara gaidītākajām kompozīcijām. Uzstāšanās ziņā nekas diži nemainījās, brīžiem pat likās, ka garā turneja ir tiktāl nogurdinājusi Goldingu, ka atrašanās uz skatuves viņu vairs nespēj izklaidēt. Arī brīvās vietas pie bāra pamazāk sāka pildīties.
Līdz pat dziesmai „Anything Could Happen”, kad iniciatīvu uzņēmās lirikas zinošā publika, Ellija Goldinga kalpoja kā kvalitatīva fona mūzika ar smukām gaismām. Kaut arī šova izskaņā mūziķe jau bija iekarsusi un aktīvi kustināja gan ķermeni, gan matus, uzstāšanās nebija grandiozais uznāciens no pasaules līmeņa zvaigznes, uz ko varbūt cerēja daļa no rindās stāvošajiem simtiem. Tā vietā popmūziķe piedāvāja atmosfērisku un mīlīgu (kā raksturoja kāda persona zālē) mūzikas baudīšanu. Protams, galu galā tika nospēlēti visi lielākie hīti, to skaitā „Starry Eyed”, „I Need Your Love” un „Lights”, taču priekšnesuma un komunikācijas ziņā iesildošais Metjū Koma nebija mazāk jaudīgs.
Foto: Ellija Goldinga koncertē “Palladium”. Foto (c) Vladislavs Punculs
