Pianists Juris Žvikovs ar Latvijas Nacionālās operas klavieru trio “Opera” koncertā izpildīs gan Džona Keidža, gan Pētera Plakida un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbu programmu, ko papildinās režisora un videomākslinieka Roberta Rubīna projekcijas, informē festivāla preses sekretārs Mārtiņš Pučka.
Daļu programmas aizņems Džona Keidža mūzika – dzenbudisma priekšstatu interesents, izdompilnais nejaušības slavētājs, kaislīgais sēņu pētnieks Džons Keidžs neapšaubāmi ir viens no lielākajiem 20. gadsimta modernistiem, viņa idejas veidojušas apvērsumu priekšstatos par mūziku. Droši vien slavenākais Keidža opuss ir “4:33” (1952) jeb četras minūtes un trīsdesmit trīs sekundes klusuma. Šo darbu var atskaņot jebkāds mūziķu sastāvs vai jebkurš solists. Būtībā runa ir par koncertzāles ambienci – čaukst programmiņas, kāds klusi kāsē, nobrakšķ krēsls utt. Iespējams, tieši šis gājiens sekmēja to, ka radās jauna, dziļāka attieksme pret tādu būtisku mūzikas sastāvdaļu kā klusums. Keidžs uzskatīja to par savu nozīmīgāko darbu. Džona Keidža darbošanās īsteni sākās 40. gadu pirmajā pusē – viņš apmetās uz dzīvi Ņujorkā, sāka sadarbību ar horeogrāfu Mērsu Kaningemu, pianistu Deividu Tjūdoru, komponistiem Mortonu Feldmenu, Ērlu Braunu un Kristianu Volfu, gleznotājiem Marselu Dišānu, Robertu Raušenbergu un Džesperu Džonsu. Apmēram tajā pašā laikā Arnolds Šēnbergs nosauca Keidžu par “ģeniālo izgudrotāju”. Tas saskan ar mūzikas vēsturnieku pieņēmumu par Keidžu kā konceptuālisma ieviesēju skaņumākslā. Lūk, Keidža izteikums, kas labi raksturo viņa uzskatus: “Komponistam jāatmet vēlme kontrolēt skaņu, viņam jāatbrīvo gars no mūzikas un jāattīsta tādi izteiksmes līdzekļi, kas ļauj skaņām būt viņām pašām, nevis cilvēka izdomāto teoriju nesējām vai cilvēcisku jūtu izpausmēm.”
Programmas otrajā daļā – Plakidis un Šostakovičs. Ievērojamā komponista, lieliskā pianista un izcilā pedagoga Pētera Plakida “Romantiskā mūzika”, pēc autora teiktā, balstās uz vienlaicīgu kontrastu: opusa sākumdaļā stīginstrumenti skan romantiski, bet klavierpartija – antiromantiski. Mūzikai attīstoties, izveidojas diezgan asa konfliktkulminācija. Viss beidzas samierinoši, apskaidroti. “Romantiskā mūzika” tapusi Alfrēda Kalniņa 100. dzimšanas dienas laikā, un skaņdarba romantiskā puse netiešā veidā ir sveiciens Alfrēdam Kalniņam. Dmitrija Šostakoviča Otrais klavieru trio ir komponista veltījums drauga Ivana Sollertinska piemiņai. Sollertinskis (1902–1944) bija fenomenāli erudīts mūzikas zinātnieks, teātra eksperts, romāņu valodu zinātājs, cilvēks ar enciklopēdiskām zināšanām, Ļeņingradas konservatorijas profesors un Ļeņingradas filharmonijas mākslinieciskais vadītājs. Viņš nomira no sirdslēkmes 1944. gada naktī no 10. uz 11. februāri – dažas dienas pēc tam, kad tika teicis ievadvārdus Šostakoviča Astotās simfonijas atskaņojumam Novosibirskā. Interesanti, ka krievu mūzikas vēsturē klavieru trio palaikam kļuvuši par piemiņas skaņdarbiem – Čaikovskis rakstīja Nikolaja Rubinšteina piemiņai, Rahmaņinovs savā trio pieminēja Čaikovski, Arenskis komponēja veltījumu Karla Davidova piemiņai. Nu bija Šostakoviča kārta tērpt mūzikā atmiņas par vīru, ko pats sauca par savu tuvāko draugu.
Latvijas Nacionālās operas klavieru trio “Opera” pirmais koncerts notika 2001. gada 20. oktobrī LNO Beletāžas zālē pēc orķestra koncertmeistaru Svetlanas Okuņas un Ingas Sunepas ierosmes. Kopš tā laika jau vairāk nekā desmit gadu trio muzicē nemainīgā sastāvā. Trio nodibināšana veicināja kamermuzicēšanas tradīciju atjaunošanu LNO Beletāžas zālē. Koncertos iesaistās operas simfoniskā orķestra mākslinieki un operas solisti, šie koncerti allaž saņem klausītāju lielu atzinību. LNO klavieru trio piedalās arī “Latvijas Koncertu” rīkotajos projektos un LNO izrādēs. Par izcilu sniegumu baletā “Smilšu vīrs” trio dalībnieki 2008. gadā saņēma “Latvijas Gāzes” balvu. Trio repertuārā ir Fransē, Haidna, Mendelsona, Mocarta, Pjacollas, Rahmaņinova, Šostakoviča un Šūmaņa darbi.
Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jelgavas mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņa skolotāji bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. Juris Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. JVLMA docents. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu. Divas reizes ieguvis Fulbraita stipendiju – 1996. gadā studijām Baltimorā un 2009. gadā pedagoģiskam darbam Kalifornijas Mākslu institūtā.
Svetlana Okuņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) vijoles klasi pie profesora Voldemāra Šeļegova. No 1987. gada strādā Latvijas Nacionālās operas orķestrī; kopš 1997. gada – orķestra koncertmeistare. Sadarbojusies ar Radio estrādes orķestri, Latvijas filharmonijas kamerorķestri, piedalījusies LNO orķestra trio un kvartetos, strādājusi par koncertmeistari Liepājas simfoniskajā orķestrī un Igaunijas teātra Estonia orķestrī. Svetlana Okuņa saņēmusi a/s “Aldaris” gada balvu 1998 un “Latvijas Gāzes” gada balvu 2010 par īpašiem nopelniem operas un baleta mākslā.
Inga Sunepa 1991. gadā absolvējusi JVLMA profesores Eleonoras Testeļecas klasi; 1995. gadā ieguvusi maģistra grādu kameransambļa specialitātē. Starptautisku konkursu laureāte. LNO orķestra čellu grupas koncertmeistare. Spēlējusi orķestrī “Rīgas kamermūziķi” visu tā pastāvēšanas laiku; kā koncertmeistare sadarbojusies ar tādiem orķestriem kā Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, Nordic Symphony, Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, Tallinn Sinfonietta un Sinfonietta Rīga. Kā soliste bieži piedalās dažādos kamermūzikas projektos un CD ierakstos. 1999. gadā Inga Sunepa saņēma a/s “Aldaris” gada balvu un 2009. gadā – “Latvijas Gāzes” gada balvu kā labākā operas orķestra māksliniece.
Kopā ar trio “Opera” šajā programmā piedalīsies arī starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, kura veidotās projekcijas neuzkrītoši, bet efektīgi papildinās muzikālo priekšnesumu.
Biļetes uz koncertu „Džons Keidžs un videomāksla“ Mežotnē un citiem festivāla koncertiem pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Plašāka informācija: www.rigasfestivals.lv.
