“A simple scale on an old guitar, and a punk rock sense of honesty”, pirms septiņiem gadiem debijas minialbumā savu mūziku raksturo tievais britu dziesminieks, toreiz pazīstams kā izjukušās pankroka apvienības Million Dead vokālists. Pēc četriem albumiem, neskaitāmiem koncertiem, izpārdotas Vemblija arēnas un uzstāšanās Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, Frenks Tērners atgriežas ar piekto studijas albumu „Tape Deck Heart”, saglabājot vienkāršību un patiesumu, kas mūziķim palīdzējis gūt atzinību ne tikai Apvienotās Karalistes, bet arī ASV un Eiropas pop-alternatīvās mūzikas vidē.
„Tape Deck Heart” ir izteikti personisks ieraksts. Katra dziesma ir kā stāsts par kādu neizdevušos mīlestību (varbūt par vienu un to pašu?), draudzību vai alkām pēc laikiem, kad dzīve bija vienkāršāka, zāle zaļāka un debesis zilākas. Tas viss pasniegts ierastajā Frenka Tērnera garā ar gudru un asprātīgu metaforu palīdzību. Nenoliedzami, tieši dziedātāja dzejnieciskā pieeja vārdu rakstīšanai ir tas, kas paceļ to virs tik bieži sastopamo, salkano mīlas dziesmu statusa. Gandrīz katrā kompozīcijā atrodams kāds iedvesmojošs vai pamācošs domu grauds, ko aizrautīgākie fani būs gatavi uztetovēt uz lāpstiņām vai kādas citas ķermeņa daļas.
Albumu ievada pacilājošā „Recovery”, ārkārtīgi pozitīvā manierē stāstot par sirdssāpēm, kas kā tēma pārējā albumā atgriežas diezgan bieži. Tai seko „Losing Days” vasarīgas mandolīnas skaņas un, atgādinot kaut ko no The Cure materiāla, bet „The Way I Tend To Be”, viena no spilgtākajām „Tape Deck Heart” dziesmām, atsauc atmiņā Counting Crows un Frenka Tērnera ilggadēja elka Ādama Duritza dziedāšanas iezīmēs – it īpaši līdzskaņu vilkšanu („Remmmmmmmmmber”). Spēcīgo sākuma četrinieku noslēdz „Plain Sailing Weather”, albuma niknākā un sāpīgākā dziesma, kurā neiztikt arī bez kāda lamuvārda. „Tape Deck Heart” otra puse ir mazliet klusāka, mierīgāka, vairāk piemērota dziedāšanai pie ugunskura klusā vasaras naktī nevis lielu arēnu koncertiem, bet arī tajās ir savs īpašais šarms.
Iespējams, Frenks Tērners ir pazaudējis daļu sākotnējā pankroka gara, liekot apvainoties dažiem ilgtermiņa faniem, kas sauc dziesminieku par „sell-out’u”(pilnīgi nepamatoti), „Tape Deck Heart” ir tīrs, vienkāršs rokmūzikas ieraksts, kā arī, pats svarīgākais, pilnīgi godīgs pats pret sevi un klausītāju. Cerēsim, ka albuma promocijas tūrē redzēsim Frenku un pavadošo sastāvu The Sleeping Souls arī uz kādas no Latvijas skatuvēm.
Foto: Publicitātes foto
