Holija Herndone (Holly Herndon) kritiķu un laikmetīgās deju mūzikas cienītāju vidū izpelnījusies uzmanību ar savu 2012. gada beigās izdoto debijas albumu ‘’Movement’’. Populārais mūzikas kritikas interneta portāls pitchfork.com par albumu raksta šādi: ‘’Būdams atbilstoši nosaukts, ‘’Movement’’ ir saredzams kā progresija un izaicinājums.’’ Recenzijā Herndone tiek nosaukta par vienu no saistošākajām 2012. gada jaunajām balsīm kā izpildītāja, komponiste un producente, papildinot, ka albums ar savu piemēru „aicina virzīties vairākos muzikālos virzienos vienlaicīgi un rezultātā nākt klajā ar kaut ko drosmīgu, svaigu un pilnībā individuālu’’. Interneta žurnāls The Quietus savukārt apgalvo, ka ’’Movement’’ ir ‘”viens no tiem patīkamajiem pārsteigumiem, kurus izdzirdot jūs nodomājat ‘’Nu, bet, protams, ka mūzikai mūsdienās būtu jāskan šādi!’’.’’
Holija Herndone savā daiļradē atspoguļo dažādu un, iespējams, savstarpēji kontrastējošu ietekmju klāstu – akadēmisko vidi, kurā viņa ir skolota un vēl joprojām turpina attīstīties, kā arī savu uzticīgo mīlestību pret klubu mūzikas kultūru tās vismūsdienīgākajās formās. Par sevi ietekmējušajām komponistēm nosaucot Gaļinu Ustvoļsku un Mariannu Amačeri (Maryanne Amacher), savukārt elektroniskās mūzikas sfērā atsaucoties uz tādiem māksliniekiem kā Pan Sonic vai producentu klāstu no Berlīnes un Birmingemas 90. gadu tehno kopienas, Herndone rada telpisku un fiziski sajūtamu elektronisko mūziku, kas drosmīgi un intensīvi maina režīmus un žanru iezīmes viena skaņdarba vai koncerta ietvaros, robežojoties no ritmiskas un gandrīz industriālas klubu mūzikas līdz estētiski savdabīgām laikmetīgās mūzikas kompozīcijām.
Sākotnēji būdama pārliecināta, ka katram sevi cienošam komponistam būtu meistarīgi jāapgūst vismaz viens akustisks instruments, Holija Herndone, paralēli studējot kompozīciju Kalifornijas Milsas koledžā, ilgu laiku veltīja kontrabasa apguvei, taču vēlāk atskārta sekojošo: ‘’Klēpja dators spēj darīt lietas, kuras nevienam citam instrumentam nekad nav bijušas iespējamas, kā arī man šķiet, ka tas ir vispersonīgākais instruments, ko pasaule jebkad ir pieredzējusi.’’ Viena no mūziķes primārajām interesēm ir dzīvā izpildījuma vitalizēšana, uzstājoties ar datoru, ko viņa cenšas realizēt, savas kompozīcijas koncertos rūpīgi radot no jauna, kā arī integrējot savu balsi mūzikas radīšanas procesā – liela daļa no Herndones daiļradē dzirdamajām skaņām ir ģenerētas no viņas balss, kas, kā uzskata pati mūziķe, padara šo elektronisko mūziku ‘’ķermeniskāku’’.
Mākslinieces uzstāšanās Rīgā noritēs 11. jūnijā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā E. Smiļģa ielā 37/39 kā interaktīvs audiovizuāls koncerts. Muzeja durvis koncerta apmeklētājiem tiks vērtas plkst. 19:30, savukārt biļetes būs iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā Biļešu Servisa tirdzniecības vietās (http://www.bilesuserviss.lv/) un pie ieejas. To cena ir 3 lati iepriekšpārdošanā un 5 lati pie ieejas. Vietu skaits ir ierobežots līdz 150 vietām.
Šis ir viens no vairākiem biedrības Skaņu Mežs rīkotajiem pasākumiem, kas 2013. gada garumā publiku ievadīs oktobrī gaidāmajā Skaņu Meža festivāla vienpadsmitajā izlaidumā. Ņemot vērā Herndones mūzikas novatorisko dabu, viņas mūzikas spēju izteiksmīgi pārraut žanru robežas un veidot saikni starp akadēmisko un pagrīdes mūziku, pasākums tiek pozicionēts kā biedrības veltījums ar Rīgu saistītā komponista Riharda Vāgnera 200. jubilejai.
Koncertu atbalsta Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departments.
Vairāk info: www.skanumezs.lv; http://hollyherndon.tumblr.com/
Foto: Publicitātes foto
