“Rīgas festivāla” koncertā “Perts, Vasks un Silvestrovs” 12. jūnijā plkst. 22.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā papildu iepriekš paredzētajiem Arvo Perta un Valentīna Silvestrova apcerīgajiem skaņdarbiem tiks pirmatskaņots komponista Pētera Vaska jaundarbs – dziesmu cikls “Mīlas dziesmas”, kas tapis kā veltījums izcilajam latviešu dzejniekam Imantam Ziedonim, informē festivāla preses sekretārs Mārtiņš Pučka.
Pēteris Vasks saka: “Tā diena, kad atvadījāmies no Imanta Ziedoņa, man likās kā tāds eņģeļa spārna vēziens pār Latviju. Atvadu ceremonijas lapiņā bija nodrukāts dzejolis, kas sākas ar rindām “Ne lapa nekustas. // Es šonakt degšu sveci / un iešu, sveci rokās, tālu pļavās”. Nākošajā dienā pēc atvadīšanās no dzejnieka uzrakstīju dziesmu. Pēc tam, tajā visā noskaņā dzīvodamies, atradu vēl vienu otru dzejoli. Sanāca cikls, kur pirmā dziesma kļuva par cikla noslēdzošo dziesmu. Ziedoņa krājumā tas saucas – “Mīlas dzejoļi”. Un man būs “Mīlas dziesmas”. Tajās dziesmās ir daudz klusuma. Mīlestība sākas klusumā. Es teiktu, ka šīs dziesmas ir rēnas, varbūt tas ir īstais vārds... Ar prātu iegrožotas. Nav eksplozijas, nav jūtu izlaušanās. Varbūt kādubrīd viens otrs traģiskāks piesitiens. Mīlestības vārdus jau saka klusu. Pusbalsī. Čukstot. Ir gan zināma pretruna – dzejolī lietota “es” forma, un dzied koris. 25 koristi dziedās “es”. Bet varbūt katrs izdziedās savu mīlestības stāstu. Galvenais, lai šis stāsts būtu silts, dodošs, neko neprasošs.”
Kā jau iepriekš ziņots, Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā šajā koncertā izpildīs arī eksistenciālu pārdomu caurstrāvoto Arvo Perta un Valentīna Silvestrova skaņdarbu programmu. Gan Arvo Perts, gan Valentīns Silvestrovs ir izteikti introvertas mākslas radītāji, viņu darbi rosina paškritiskus vērtējumus un eksistenciālas apjēgsmes, tos caurstrāvo miers, gaišums un sakrāls skaistums. Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā ar panākumiem dziedājis Perta un Silvestrova mūziku daudzviet pasaulē.
Tintinnabuli jeb zvaniņu tehnikas izgudrotājs Arvo Perts nav slēpis piederību krievu pareizticīgo baznīcai, vēl būdams Padomju Igaunijas pilsonis, t. i. pirms emigrēšanas uz Berlīni 1980. gadā. Savulaik žurnālam “Rīgas Laiks” komponists atklājis savu saikni ar Rīgas pareizticīgo baznīcas mācītājiem: tēvu Oļegu, kurš bija komponista draugs un sirsnīgs sarunbiedrs, un arhimandrītu Tavriju, kura attieksme bija distancētāka, tomēr ne bez iedziļināšanās un pat gaišredzības. 1997. gadā Arvo Perts sacerēja “Grēku nožēlas kanonu”, kura teksta autors ir Krētas Andrejs un kura fragmenti iekļauti Rīgas festivāla koncerta programmā. Ir ziņas, ka pēc pārcelšanās uz dzīvi Rietumos Perta uzskatus un pasaules izjūtu stiprināja kontaktēšanās ar arhimandrītu Sofroniju (1896–1993), kurš mudinājis Pertu vairāk komponēt – “tā par jums uzzinās visa pasaule”. Arhimandrīta namā netālu no Eseksas Perts ik gadu pavadījis vairākus mēnešus, komponējot un apmeklējot dievkalpojumus netālajā klosterī, ko dibinājis tēvs Sofronijs.
Ukraiņu dzīvais klasiķis Valentīns Silvestrovs, saukts par pēcskaņas meistaru, ir viens no savdabīgākajiem un introvertākajiem mūsdienu komponistiem. Nebūdams PSRS “centra” (t. i. Maskavas vai Ļeņingradas) komponists, avangardiski noskaņotais Silvestrovs pakļāva savu daiļradi visām iespējamām represijām – to skaitā bija izslēgšana no Komponistu savienības un partitūru nepublicēšana, kā arī darbu neatskaņošana. Pelnījis iztiku ar dažāda rakstura darbiem, kuru vidū iespēja mācīt mūziku skolās uzskatāma par varas gaiteņu labvēlību arī tajos gados, kad Silvestrova vārds jau bija labi pazīstams visā pasaulē. Krievu mūzikas zinātniece Tatjana Čeredņičenko trāpīgi norādījusi, ka Silvestrova mūzika būtībā ir postmūzika, respektīvi, tai raksturīga īpaša interese par pēcskaņu. Tas precīzi formulēts Svetlanas Savenko teiktajā: “Mūzikas ontoloģiskais fakts ir noticis, ja forma pēc visiem parametriem ir noslēgta, tomēr turpina skanēt kādā it kā netveramā telpā”. Pašam komponistam labpatīk apzīmējums metamūzika jeb skaniskā izteiksme metaforas veidā.
Latvijas Radio kori, vienu no Eiropas pieprasītākajiem profesionālajiem kamerkoriem, var saukt par skaņu laboratoriju – koristi regulāri dažādo savu vokālo arsenālu, pievēršoties gan tradicionālās dziedāšanas noslēpumiem, gan ceturtdaļtoņu un virsskaņu dziedāšanas mākslai. LRK veiktie latviešu komponistu jaundarbu ieskaņojumi vairākkārt uzvarējuši UNESCO starptautiskajā konkursā Rostrum. Koris regulāri uzstājas prestižos starptautiskos mūzikas forumos (Baltic Sea Festival, Klangspuren, La Musica, Ultima, Venēcijas biennāle u. c.) un prestižās koncertvietās (Amsterdamas Concertgebouw un Muziekgebouw, Berlīnes Konzerthaus, Parīzes Elizejas lauku teātris, Ņujorkas Linkolna centrs u. c.). Trīs līdz četras reizes sezonā nāk klajā jauni Latvijas Radio kora CD , sešas reizes koris saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu. Koncerta diriģents būs Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs, viens no Latvijas ievērojamākajiem diriģentiem, diriģēšanas pedagogs, producents – Sigvards Kļava.
Biļetes pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Plašāka informācija: www.rigasfestivals.lv.
Foto: Pēteris Vaska. Foto (c) Santa Savisko-Jēkabsone
