Pulcējot izcilākos Latvijas un citvalstu māksliniekus, no 3. līdz 20. jūnijam “Rīgas festivāls” šogad aicina uz 13 lieliskiem koncertiem Rīgā, Saulkrastos un Mežotnē. Festivāla programmu pirmo gadu papildinās arī vizuālās mākslas izstāde Laikmetīgās mākslas centrā kim?, informē Rīgas festivāla preses sekretārs Mārtiņš Pučka.
“Rīgas festivāla” atklāšanas koncertā 3. jūnijā plkst. 20.00 Lielajā ģildē publikas iemīļotais pianists Vestards Šimkus atgriezīsies pie vāgneriskām noskaņām, kas Vestarda soloalbuma Wagner Idyll (“Vāgnera idille”) veidolā ieraudzīja dienasgaismu 2012. gadā. Lauvas tiesu no šīs programmas aizņem apjomīgā Fantāzija fadiēzminorā WWW 22. Līdzās šim lieldarbam vāgneriskās noskaņas uzburs skaistais “Izoldes nāves skats” (no operas “Tristans un Izolde”), ko klavierēm pārlicis pats Vestards, “Vērpēju koris” no operas “Klīstošais holandietis” Franča Lista pārlikumā un dzīvesbiedrei dāvātā smalki vasarīgā orķestra miniatūra “Zīgfrīda idille” Glena Gūlda aranžējumā klavierēm. “Kopš deviņu gadu vecumā ar sirdstrīsām noklausījos Vāgnera operu “Klīstošais holandietis”, vienmēr esmu mazliet apskaudis dziedātājus, orķestra mūziķus un diriģentus par viņu privilēģiju atskaņot Vāgnera mūziku,” stāsta Vestards Šimkus. Vācijas skaņu ierakstu nama “ARS Produktion” pārstāvji Anete un Manfrēds Šūmaheri iepazīstināja mūsu klavierzvaigzni ar Vāgnera klavierdarbiem, toskait albumā “Vāgnera idille” iekļauto Fantāziju fadiēzminorā WWW 22. “Šis monumentālais dārgums ar neskaitāmajiem operiskajiem rečitatīviem un garām, dziedošām tēmām pierāda, ka Vāgners vienmēr bijis un palicis operkomponists, pat tad, kad komponējis klavierēm,” saka Vestards.
5. jūnijā plkst. 20.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā viens no Eiropas pieprasītākajiem profesionālajiem koriem – VAK “Latvija” sava mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā atskaņos Sergeja Rahmaņinova grandiozo nakts lūgšanu Vesperes. Vienā no 20. gadsimta sakrālās mūzikas stūrakmeņiem izskan tikai Rahmaņinovam raksturīgās cēlās skumjas un jaušamas meistara izcilās, pat unikālās spējas radīt formā nevainojamu, gandrīz bezgalīgu mūziku, kas rosina gan prātu, gan dvēseli. Pēc paša teiktā, Rahmaņinovs tā arī nespējis noticēt, ka komponējis kaut ko tik spēcīgu.
7. jūnijā plkst. 19.00 Saulkrastu domes zālē koncertā “Lielpilsētas stāsts” būs apvienojušies trīs dažādu mūzikas pasauļu pārstāvji: Arvīds Kazlausks – viens no trīsdesmitgadnieku paaudzes profesionālākajiem un radoši ziņkārīgākajiem saksofonistiem; Edgars Raginskis – komponists, Latvijas Radio 3 “Klasika” mūzikas žurnālists; Dj Krii – virtuozais elektroniskās pasaules pārstāvis. Edgars Raginskis saka: “Tas būs mūsu, laikmetīgās pasaules cilvēku, muzikāls ceļojums pilsētas džungļos. Izmantojot gan pašu radītus, gan citu mūsdienu autoru sacerētus darbus, ielūkosimies modernā cilvēka personībā un tās īpatnībās. Koncertā sastapsim urbānās skaņas, ārprātīgu dzīves tempu, krasus kontrastus, kā arī meditatīvus skaņu audumus un patvēruma meklējumus dabā.”
No 7. jūnija līdz 14. jūlijam Laikmetīgās mākslas centrā kim? Rīgas festivāla muzikālos notikumus papildinās izstāde “Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985–1995”. Izstāde dod ieskatu alternatīvās modes kustībā, kas izveidojās, satiekoties roka un skvoteru kultūrām, un attīstījās laika posmā no perestroikas pirmsākumiem līdz glancēto modes izdevumu ienākšanai Krievijā un citās bijušajās padomju republikās 90. gadu vidū. Izstādes 65 fotogrāfijās un videodarbos būs apskatāmi modes mākslinieku radītie tērpi dažādās vidēs un situācijās.
Publikas iemīļotā cikla “Vīns un mūzika” 8. jūnija koncertā plkst. 20.00 Spīķeru koncertzālē aicināsim ceļojumā uz Itāliju kopā ar itāļu vīna nama Zonin dzirkstošajiem un saules piesātinātajiem dzērieniem. Gaetāno Doniceti, Džakomo Pučīni un Džoakīno Rosīni skaistāko operfragmentu un populārāko dziesmu programmu izpildīs Latvijas Nacionālās operas solisti – dzidrā un vieglā soprāna īpašniece Inga Šļubovska un vīrišķīgais, zaļoksnais baritons Jānis Apeinis kopā ar pianistu Mārtiņu Zilbertu. Savukārt sarunās par vīnu un mūziku aicinās “Latvijas Koncertu” direktors, Rīgas festivāla mākslinieciskais vadītājs Guntars Ķirsis un restorāna Kitchen līdzīpašnieks Jānis Jenzis, kuriem šoreiz pievienosies vīnzinis Mārtiņš Jerums.
9. jūnijā plkst. 22.00 Saulkrastos, Saules laukumā, tiks atskaņota Rīgas Saksofonu kvarteta un komponista Raimonda Tigula jaunā elektroakustiskā programma Labyrinthus, kuras daudzslāņainā muzikālā faktūra kopā ar Ginta Apsīta videoprojekcijām aicinās klausītājus apskaidrības pilnā ceļojumā. Idejas autors Raimonds Tiguls saka: “Elektroakustiskais skaņdarbs Labyrinthus ir skaņu un pat žanru sintēze, kur MaxMSP Lloopp vidē radītā analoga skaņusērija mijiedarbojas ar AIR Sampling ambienci. Tas ir kā divu pretpolu savienošanās, radot vienotu, bet fonētiski daudzslāņainu mūzikas faktūru.”
“Rīgas festivāla” daudzveidīgajā muzikālajā piedāvājumā šovasar iekļauta arī ietekmīgā 20. gs. komponista Džona Keidža skaņdarbu programma. 11. jūnijā plkst. 20.00 Spīķeru koncertzālē komponista provokatīvā daiļrade izskanēs unikālā audiovizuālā performancē četrām klavierēm pianista Jura Žvikova un videorežisora Roberta Rubīna redzējumā. Koncertā iepazīsim gana daudzveidīgu Džona Keidža mūziku – pianists Juris Žvikovs sēdīsies pie dažādiem taustiņistrumentiem, tiks lietotas parastās klavieres, sagatavotās jeb preparētās klavieres un bērnu spēļu klavieres. Savukārt videoprojekcijas neuzkrītoši, bet efektīgi papildinās muzikālo priekšnesumu.
12. jūnijā plkst. 22.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā notiks koncerts “Perts, Vasks un Silvestrovs”. Eksistenciālu pārdomu caurstrāvoto skaņdarbu programmu dzirdēsim Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas sniegumā, kas novērtēts daudzviet pasaulē. Šī programma piemērota visiem, kas vēlas kādu stundu pusotru pavadīt pārdomās par bijušo, esošo un iespējamo. Gan Arvo Perts, gan Valentīns Silvestrovs ir izteikti introvertas mākslas radītāji, viņu darbi rosina paškritiskus vērtējumus un eksistenciālas apjēgsmes, tos caurstrāvo miers, gaišums un sakrāls skaistums. Īpašs notikums šajā koncertā būs Pētera Vaska jaundarba, dziesmu cikla “Mīlas dziesmas” pirmatskaņojums, kas veltīts dzejnieka Imanta Ziedoņa piemiņai.
13. jūnijā plkst. 20.00 Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā unikālā koncertā “Sitaminstrumentu zvaigznes” vienkop dzirdēsim izcilākos Latvijas sitaminstrumentālistu virtuozus – Edgaru Saksonu, Rihardu Zaļupi, Guntaru Freibergu un Elīnu Endzeli, kā arī jaunās paaudzes pārstāvjus Miku Bāliņu un Elviju Endeli, kas pulcējušies vienā koncertā pēc starptautisku konkursu laureāta Guntara Freiberga ierosinājuma. Šis ir Latvijā vēl nebijis projekts – sitaminstrumentu meistari un mācekļi uz vienas skatuves visdažādākajās kombinācijās aizraujošā, dinamiskiem ritmiem piesātinātā lieliskas mūzikas programmā izpildot izcilus Stīva Reiha, Janna Ksenaka, Morisa Ravela, Riharda Zaļupes un citu autoru skaņdarbus.
14. jūnijā plkst. 20.00 Mazajā Mežotnes pilī uz īsti vasarīgu koncertu “Džons Keidžs un videomāksla” aicinās trio “Opera” – Svetlana Okuņa (vijole), Inga Sunepa (čells) un Juris Žvikovs (klavieres), kā arī starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns. Dzenbudisma priekšstatu interesents, izdompilnais nejaušības slavētājs, kaislīgais sēņu pētnieks Džons Keidžs neapšaubāmi ir viens no lielākajiem 20. gadsimta modernistiem. Viņa idejas, kuras veidoja apvērsumu priekšstatos par mūziku, būs dzirdamas koncerta pirmajā daļā. Savukārt otrajā daļā – ievērojamā komponista, lieliskā pianista un izcilā pedagoga Pētera Plakida “Romantiskā mūzika” un Dmitrija Šostakoviča Otrais klavieru trio.
17. un 19. jūnijā plkst. 20.00 Spīķeru koncertzālē uz koncertu “Čella un akordeona burvība” aicinās Lielās mūzikas balvas 2012 laureāte kategorijā “Par izcilu sniegumu”, starptautisku atzinību guvusī akordeoniste Ksenija Sidorova, kā arī jaunā un talantīgā čelliste Guna Āboltiņa. Viņu interpretācijā dzirdēsim Manuela de Faljas, Arvo Perta, Astora Pjacollas un Sergeja Rahmaņinova skaņdarbus. Tā kā biļetes uz sākotnēji plānoto koncertu 19. jūnijā tika izpārdotas īsā laikā, talantīgās mūziķes dzirdēsim arī papildkoncertā 17. jūnijā.
18. jūnijā plkst. 18.00 un 20.00 Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā “Rīgas festivāls” aicina uz mūzikas un dzejas uzvedumu “Imants un Ziedonis”. Tā pamatā – Imanta Kalniņa dziesmas ar Ziedoņa vārdiem Imanta Ziedoņa pārdomas paša autora balss ieskaņojumā. Uzvedumā klausīsimies fragmentus no oratorijas “Dzejnieks un nāra”, vispārzināmus hitus “Mīlestība divreiz neatnāk”, “Visskaistākām ogām pasaulē”, “Buramdziesmiņa” (“Kamēr vien akmens augs”) un virkni mazāk zināmu vai pavisam aizmirstu dziesmu, kuru skaitā, piemēram, slavenais teksts “Mūžu mūžos būs dziesma” – tik ne Valtera Kaminska bravūrīgajā, bet Kalniņa liriskajā izklāstā. Imanta Kalniņa dziesmas speciāli šim uzvedumam aranžēja Andris Sējāns, Kaspars Zemītis un Emīls Zilberts. Kopā ar Latvijas Radio kori un solistiem uzvedumā piedalīsies rūdītais ziedonists Renārs Kaupers. Skanēs arī šopavasar komponētā pirmā daļa no topošās oratorijas “Dzejnieks un nāra II”. Plašās apmeklētāju atsaucības dēļ 18. jūnijā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā notiks divi “Imants un Ziedonis” koncerti – plkst. 18.00 un plkst. 20.00.
2013. gada “Rīgas festivāls” noslēgsies ar grandiozu koncertu 20. jūnijā plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē, kurā dzirdēsim izcilu Riharda Vāgnera, Pētera Čaikovska un Joza Groda skaņdarbu programmu pasaulslavenās latviešu vijolnieces Baibas Skrides, pasaulslavenā Kanādas soprāna Mišas Brigergosmanes, kā arī Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Modesta Pitrena izpildījumā. Izcilās latviešu vijolnieces Baibas Skrides koncerti vienmēr ir gaidīts un nozīmīgs notikums Latvijas mūzikas dzīvē. Šoreiz viņas sniegumā izskanēs viens no grūtākajiem klasiskā vijolrepertuāra skaņdarbiem – Pētera Čaikovska Vijolkoncerts, ļaujot klausītājiem izbaudīt izcilā krievu komponista skaistās melodijas mūsu virtuozās vijolnieces izpildījumā. Ziemeļamerikā un pasaulē atzītā kanādiešu vokāliste Miša Brigergosmane, kura regulāri uzstājas pasaules labākajās koncertzālēs, vispasaules atpazīstamību ieguva 2010. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Vankuverā, dziedot olimpisko himnu. Viņas talanta spožumu varēsim novērtēt Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” aizraujošākajos fragmentos un ciklā “Vēzendonkas dziesmas”.
“Rīgas festivāls” ir lielākais klasiskās mūzikas festivāls Baltijā, to rīko VSIA “Latvijas Koncerti”, pulcējot pasaules klasiskās un džeza mūzikas zvaigznes un Latvijas spožākos māksliniekus. Šī gada 19. aprīlī “Rīgas festivāls” kā pirmais un pagaidām vienīgais Latvijas kultūras forums tika uzņemts Eiropas festivālu asociācijā (EFA), kas ir vecākais kultūras tīkls Eiropā un apvieno prestižākos festivālus Eiropā un ārpus tās robežām. “Rīgas festivāla” sadarbības partneri ir Rīgas dome un VAS “Latvijas Dzelzceļš”. Plašāka informācija: www.rigasfestivals.lv.
Foto: Publicitātes foto
