Piektdiena, 22.Novembris 2024. » Vārdadienas svin: Aldis, Alfons, Aldris;

Ar grandiozu koncertu noslēgsies trešais Rīgas festivāls

Easyget.lv, 17.06.2013. 09:35

Rīgas festivālu 2013 Dzintaru koncertzālē noslēgs vijolniece Baiba Skride un Kanādas soprāns Miša Brigergosmane
Ar grandiozu koncertu noslēgsies trešais Rīgas festivāls

20. jūnijā plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē notiks Rīgas festivāla 2013 noslēguma koncerts, kurā dzirdēsim izcilu Riharda Vāgnera, Pētera Čaikovska un Joza Groda skaņdarbu programmu pasaulslavenās latviešu vijolnieces Baibas Skrides, pasaulslavenā Kanādas soprāna Mišas Brigergosmanes, kā arī Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Modesta Pitrena izpildījumā, informē festivāla preses pārstāvis Mārtiņš Pučka.

Izcilās latviešu vijolnieces Baibas Skrides koncerti vienmēr ir gaidīts un nozīmīgs notikums Latvijas mūzikas dzīvē. Vēl spilgtā atmiņā ir brīnišķīgais Johannesa Brāmsa Vijolkoncerta atskaņojums pagājušā gada oktobrī kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri un diriģentu Andri Nelsonu, par ko Baiba saņēma Lielo mūzikas balvu 2012 kategorijā “Par izcilu interpretāciju”. Šoreiz Baiba Skrides sniegumā izskanēs viens no grūtākajiem klasiskā vijolrepertuāra skaņdarbiem – Pētera Čaikovska Vijolkoncerts, ļaujot klausītājiem izbaudīt izcilā krievu komponista skaistās melodijas mūsu virtuozās vijolnieces izpildījumā.

Ziemeļamerikā un pasaulē atzītā kanādiešu vokāliste Miša Brigergosmane, kura regulāri uzstājas pasaules labākajās koncertzālēs, vipasaules atpazīstamību ieguva 2010. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Vankuverā, dziedot olimpisko himnu. Viņas talanta spožumu varēsim novērtēt Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” aizraujošākajos fragmentos un ciklā “Vēzendonkas dziesmas”.

Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris sava pastāvīgā sadarbības partnera maestro Modesta Pitrena vadībā Dzintaru koncertzālē piedāvās intriģējošu un daudzkrāsainu programmu – nozīmīgu Lietuvas mūzikas vēstures lappusi (Jozs Grodis), vienu no pasaules slavenākajiem vijolkoncertiem (Pēteris Čaikovskis), kā arī mūziku, ko radījis šīgada lieljubilārs Rihards Vāgners.

Pētera Čaikovska Vijolkoncertu uzskata par vienu no grūtākajiem klasiskā vijolrepertuāra skaņdarbiem, kura pasaules pirmatskaņojums notika 1881. gada 4. decembrī Vīnē. Leģendārais horeogrāfs Džordžs Balančins grāmatā “Čaikovska pasija” saka: “Vijolniekiem patīk šis koncerts. Pats galvenais – tikko sāk spēlēt, jūs uzreiz pazīstat – tas ir Čaikovskis. Gandrīz no pirmās nots var pateikt – tas ir viņš, to visu uzrakstījis viņš! Tas izdevies tikai nedaudziem.” Vijolkoncerts komponēts laikā pēc neveiksmīgajām laulībām, kas atstāja graujošu iespaidu uz Čaikovska garīgo un fizisko veselību. Lai kā nebūt atjēgtos un atspirgtu, komponists devās uz Šveici un apmetās nelielā pilsētiņā Klaransā. Koncerts sacerēts nepilna mēneša laikā – uzskata, ka iedvesmu Čaikovskim devusi Eduāra Lalo “Spāņu simfonijas” noklausīšanās.

Riharda Vāgnera daiļradi pārstāvēs mīla un kaislība – aizraujošākie fragmenti no operas “Tristans un Izolde” un cikls “Vēzendonkas dziesmas”. 1857. gadā komponista dzīvē uzplaukst mūzu un amoru svētītas attiecības ar rakstnieci Matildi Vēzendonku (1828–1902) – viņas stabilā laulība un pieci bērni nav šķērslis patiesas mīlestības stāstam. Šis ir aizliegtās mīlestības laiks – top mīlas kvintesence “Tristans un Izolde”, un vienlaikus Vāgners komponē piecas dziesmas ar mīļotās dzeju jeb t. s. “Vēzendonkas dziesmas”, kas ar dabas, eņģeļu, pazaudētās dzimtenes, svētu gaismasstaru sapņojuma un citu tēlu starpniecību mūs skar daiļrunīgāk nekā biogrāfu un mūzikas vēsturnieku paskaidrojumi. Vāgners viņam piemītošajā pieticīgumā Matildei rakstīja: “šīs dziesmas ir labākais, ko esmu komponējis, un taču maz ko no manis radītā jūs tā vienkārši atliksiet malā”. Šis cikls ir savdabīgs mīlas universs, un daudz vērtīga tas iespēs pastāstīt par tā autoriem ikvienam, kas atradīs laiku izlasīt vārsmas un noklausīties dziesmas.

Vairāk par Lietuvas muzikālo pagātni varēsim uzzināt, klausoties Joza Groda mūziku. Jozs Grodis karjeru sāka kā vienkāršs baznīcas ērģelnieks, taču pēc studijām Maskavas un Leipcigas konservatorijā ieradās Kauņā kā jaunu muzikālo apvāršņu bruņinieks – kļuva par Lietuvas Nacionālās operas diriģentu, 1933. gadā nodibināja Kauņas konservatoriju, kas kļuva par pirmo universitātes nozīmes mūzikas skolu valstī, un bija tās pirmais kompozīcijas profesors. Lietuviešu kolēģi Joza Groda daiļradi mēdz apzīmēt kā “mērenu modernismu” - savienojumā ar rūpīgām lietuviešu tautas arhaisko monodiju un sutartiņu studijām tas izveidojis tik spēcīgu un individuālu Groda rokrakstu, ka komponists ietekmējis daudzus no saviem pēctečiem. Modests Pitrens programmā iekļāvis Joza Groda simfoniskā lieldarba “Iz Lietuvas pagātnes” (1939) finālu.

Biļetes uz festivāla noslēguma koncertu un citiem Rīgas festivāla koncertiem pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Plašāka informācija: www.rigasfestivals.lv.

Foto: Baiba Skride. Publicitātes foto

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV