Atbildīgais uzdevums pirmajiem iesildīt Converge tika uzticēts pieciem jauniešiem no Itālijas – Athena Shouts Kill Her. Tikai pēc nosaukuma varētu spriest, ka grupa pieskaitāma tīņu popmetālam vai „crabcore” žanram, bet, par laimi, šī prognoze nepiepildījās. Athena Shouts Kill Her skanējumu raksturotu kā metālisku hardcore ar melodiskām ģitāras iespēlēm vai vismaz mēģinājums kaut ko tādu panākt. Protams, profesionalitātes ziņā pārējām divām vakara apvienībām grupa līdzi netur, bet jaunajiem itāļiem ieraksts CV kā šī koncerta iesildītājiem ir pietiekami nopietns. Arī sanākušie skatītāji turējās tuvāk skaņu pultij nevis skatuvei, gaidot nākamās grupas. Tas deva ieganstu pašam vokālistam pārkāpt pāri drošības barjerai un doties zālē, lai mēģinātu iekustināt pūli, kas tomēr neizdevās.
Pēc neliela soundčeka koncertu turpināja somu grindcore veterāni Rotten Sound, kas šī žanra piekritējus priecē jau divdesmit gadus, arī šovakar, neizrādot ne mazākās noguruma pazīmes. Starp „grindam” raksturīgajām zibenīgajiem blastbītiem un ātrajām ģitāras partijām parādījās arī pa kādam smagnējākam, lēnākam breikdownam, dodot iespēju nedaudz atvilkt elpu. Beidzot varēja novērot arī kādu apmeklētāju aktivitāti – brīvajā placīti skatuves priekšā parādījas pāris entuziasti - dejotāji, kas iesildīja kaulus vakara galvenajam notikumam.
Pirms koncerta un vakara gaitā bieži dzirdēju izteicienu „būs gaļa”, kas, izrādās, ir pilnīgi precīzs vakara notikumu raksturojums. Kopā ar skatītāju ovācijām ieskanējās pirmie „Dark Horse” akordi un aptuveni stundu garais ceļojums uz tīru hardcore elli varēja sākties, pie stūres - Converge. Lidojoši ķermeņi, „stage – daiveri”, crowd – sērferi un nebeidzami mošpiti, kas ir neiztrūkstoša šīs grupas koncerta daļa, arī šovakar negāja secen. Vokālists Džeikobs Banons nenogurdināmi lēkāja no vienas skatuves malas uz otru, mētāja un gaisā grieza mikrofonu, pa laikam atdodot to skatītājiem, kas izkliedza vajadzīgos dziesmu vārdus. Seta laikā jau par klasiku kļuvušās Converge dziesmas mijās ar plašu atzinību guvušā pēdēja albuma „All We Love We Leave Behind” gabaliem. No tā izskanēja tituldziesma, kurā lielu daļu vārdu nodrošināja pirmo rindu klausītāju balsis, bet „Tresspases”, „Aimless Arrow” un "sladžīgā" „Coral Blue” nodemonstrēja grupas spēju augt muzikālā skanējuma ziņā. Pieredzējušākos Converge fanus priecējā arī „Concubine” un „The Broken Vow” no 2001. gada meistardarba „Jane Doe”, kā arī vairāki citi skaņdarbi no teju visiem albumiem.
Bundzinieks Bens Kollers aiz sava komplekta darbojās kā mašīna, neizlaižot ne sitiena, kamēr ģitārists Kurts Ballou nodrošināja agresīvus, skaļus, reizē sarežģītus riffus un basģitārists Neits Ņūtons – sladžīgas, netīras basa partijas. Tam visam pa virsu – dziedātaja Džeikoba Banona sāpju pilnie kliedzieni, ko parasti mirstīgie varētu atdarīnāt, vienīgi veicot vairākus iegriezumus ar vēstuļu papīru uz visa ķermeņa un iegremdējoties citronu sulas vannā.
Tikai četras dienas pirms koncerta Latvijā, Converge kāpa uz skatuves vienā no lielākajiem Lielbritānijas festivāliem – Download 2013, kas tikai apstiprina to, ka grupa savas divas desmitgades ilgajā darbības laikā ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām šī žanra apvienībām, taču, neskatoties uz pasaules slavu, vēl joprojām spēj radīt draudzīgo „underground hardcore” sajūtu, liekot katram koncerta apmeklētājam justies kā mājās, starp savējiem.
Foto: Converge koncertē klubā „Melnā piektdiena”. Foto (c) Vladislavs Punculs
