Šā gada svētku atslēgas vārdi bija "Līgo-Lai top". Vārds "Līgo" latviešu tautas apziņā ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un, pats galvenais - gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Tas Mežaparkā izskanēja varenā kopkorī, kurā piedalījās 240 jauktie, 79 sieviešu, 28 vīru, 42 senioru un 26 diasporas kori, kuri kopā veidoja vairāk nekā 15 400 cilvēku lielu dziedātāju sastāvu. Noslēguma koncertā piedalījās arī apmēram 700 dejotāju un 1200 pūtēju orķestru mūziķu.
Noslēguma koncertā tika atskaņoti vairāki gan jauni, gan jau labi pazīstami skaņdarbi. Koncerts sākās ar Pētera Barisona "Dziesmai šodien liela diena", kam sekoja emocionāls Latvijas himnas izpildījums, kopkora priekšā stājoties svētku vecākajam dalībniekam - Goda virsdiriģentam Robertam Zuikam, kuram šogad tika nosvinēta 100 gadu jubileja.
Koncerta pirmajās daļās izskanēja daudz ir klasisko dziesmu, tostarp notika sieviešu un vīru koru sadziedāšanās. Savukārt trešajā daļā bija ietvertas Līgo, Jāņu un gaismas sagaidīšanas dziesmas.
Pirmo reizi Dziesmu svētku vēsturē noslēguma koncerta tekstus teica paši koristi, nevis aktieri vai skatuves mākslinieki, savukārt vairākas dziesmas kopā ar kori gan izpildīja pazīstami mākslinieki, kā bija ierasts arī līdz šim.
Lielu klausītāju atzinību izpelnījās pēdējās trīs koncerta dziesmas - Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava", Jāzepa Vītola "Gaismas pils", kā arī Ērika Ešenvalda "Dvēseles dziesma".
Koncertā apzinīgi savus pienākumus veica brīvprātīgie, dziesmu laikā liedzot pārvietoties ejās starp skatītāju rindām.
Šogad arī pirmo reizi alkoholu varēja iegādāties tikai pirms un pēc koncerta, bet koncerta laikā Mežaparkā alkohola tirdzniecība bija aizliegta, lai alkohola lietotāji netraucētu pārējiem apmeklētājiem.
Tāpat svētku laikā pirmo reizi Mežaparka Lielajā estrādē tika izveidota īpaša ēdināšanas zona, kas atradās aiz skatītāju vietām.
Koncertu klātienē vēroja arī valsts augstākās amatpersonas, kā arī Vācijas prezidents Joahims Gauks. "Tā būs dzirkstoša kultūras pieredze, kas ļoti aizkustina. Biju jau dzirdējis par šiem svētkiem, bet līdz šim tas bija tā kā mīts," pirms koncerta izteicās Gauks.
Vācijas prezidents jau iepriekš prognozēja, ka Dziesmu svētku noslēguma koncerts būs viņa vizītes emocionālākā kulminācija, jo Dziesmu svētki vienmēr ir bijuši baltiešu nacionālās identitātes un pašnoteikšanās apliecinājums.
Pēc noslēguma koncerta, kas bija maksas pasākums, Mežaparka Lielajā estrādē līdz pat rīta gaismai ilga sadziedāšanās pasākums, kas bija bezmaksas pasākums, un kurā bija aicināts piedalīties ikviens interesents.
Sadziedāšanās daļa sākās ar komponista Raimonda Paula dziesmu "Manai Dzimtenei", kas noslēguma koncerta repertuārā šoreiz netika iekļauta. Ikreiz Dziesmu svētkiem izskanot, kori un klausītāji turpina sadziedāšanos, spontāni izvēloties gan tautas dziesmas, gan ziņģes, tāpēc noslēguma koncerta izskaņā kopā ar daudziem tūkstošiem dziedātāju ikviens var izdziedāties no sirds.
Jau ziņots, ka Dziesmu un deju svētkos šoreiz piedalījās 40 600 dalībnieki no dažādām pasaules vietām. Absolūts dalībnieku līderis svētkos bija dejotāji, jo šogad svētkos piedalījās kopumā 603 deju kolektīvi. Korus svētkos pārstāvēja 388 kolektīvi, bet trešajā vietā skaita ziņā bija vokālie ansambļi - 224 kolektīvi.
Rekordliels šogad bija ārvalstu latviešu skaits - kopumā uz Rīgu atbrauca 1300 dalībnieki no dažādām latviešu kopienām ārvalstīs. Tāpat svētku rīkotājiem izdevās piesaistīt 96 mazākumtautību kolektīvus.
Nedēļas garumā Rīgā kopumā notika 62 pasākumi, no kuriem 21 bija maksas pasākums, bet 41 - bezmaksas pasākums.
Foto: Noslēguma koncerts "Līgo". Foto (c) Ingus Bajārs
