Otrā festivāla diena iesākās ar zināmiem organizatoriskiem uzlabojumiem - tika rasta jauna mājvieta tiem, kuri neiekļāvās sākotnējā telšu pilsētiņas teritorijā, kā arī sagādātas papildus aproces (festivālā tika izmantotas arī aproces no 2012. gada festivāla). Arī garās ieejas rindas otrajā dienā vairs nebija aktuāls jautājums, tāpēc atlika vien izbaudīt atmosfēru un festivāla piedāvājumu.
Sestdiena iesākās plkst. 17:00, kad festivāla teritorija atkal bija pieejama apmeklētājiem. Līdz tam varēja baudīt netālu esošo Dalī gleznu izstādi, dragreisu vai vienkārši Liepājas šarmu. Plusiņš festivāla organizatoriem par ievērotu skatuvju grafiku, kas, kā runāja ļaudis, esot bijusi problēma iepriekšējos gados. Šajā reizē izdevās pieķert vien grupas IndyGo kavēšanos, kura steidzās no Lietuvas, taču to vīri kompensēja ar gana jaudīgu priekšnesumu.
Par zināmu mūziķu skaitu sestdienas programmā sūdzēties nevarēja. Piemēram, savu gatavību vasaras koncertu sezonai nodemonstrēja arī "Pienvedēja piedzīvojumi", pierādot, ka galvenā skatuve viņu trio nav par lielu. Aukstais vējš nebija šķērslis, lai skatītāju tūkstoši no sākuma līdz beigām dejotu un dziedātu līdzi.
Interesanta izvēle likās Inokentija Mārpla uzstāšanās uz pieticīgās Sound Factory skatuves, ņemot vērā, ka publikai atvēlēto ietilpību, Latvijas punk pārstāvji piepildīja jau ar pirmajām skaņām un noturēja visu koncerta laiku, kā publikas mīlēstības apliecinājumu saņemot pat puķes.
Precīzais skatuvju grafiks, savienojumā ar diskutablo infrastruktūru, brīžiem lika nodarboties ar stratēģisku plānošanu, lai nepalaistu garām ieplānotās grupas. Piemēram, rēķinoties ar sastrēgumiem 'koridorī' starp pludmali un parku, nācās upurēt Skyforger uzstāšanās beigas, lai paspētu uz Mika sākumu, jo dažus metrus plata eja ir par mazu vairākiem tūkstošiem.
Tas bija grūts lēmums, jo Skyforger tik tiešām sniedza spēcīgu koncertu ar visām labākajām dziesmām. Taču lēmums bija arī pareizs, jo Mika bija, iespējams, piemērotākais hedlaineris, ko gribētos redzēt uz lielas skatuves pludmalē, atsaucīgas publikas priekšā - populāri hiti, nedaudz iestudēts šovs, skatuves dekorācijas, augstas klases muzikālais sniegums un ļoti brīva komunikācija ar publiku. Vairāk nekā stundu garā uzstāšanās pagāja ļoti ātri. Naiva bija arī Mika pirmā noiešana no skatuves - daļa publikas paspēja vien ievilkt elpu, lai kliegtu "we want more", kad viņš jau bija atpakaļ ar kārtējo megahītu. Sirsnīgi, aktīvi un profesionāli.
Pēc Mika vēl sekoja Dzelzs vilka uzstāšanās uz Cēsu alus skatuves, sniedzot īpašu priekšnesumu ar Jauno Jāņu orķestri, un tad jau par festivāla noslēgumu galvenokārt gādāja neskaitāmās diskotēkas ar Toma Grēviņa LMT Jūtūbes ballīti visa epicentrā. Jāatzīst, ka sava diskotēka laikam bija gandrīz katram bāram un brendam, līdz ar to skatuvju skaits un blīvums vietām veidoja teju vai psihodēlisku skaņu kakofoniju.
Foto: Mika uzstājas festivālā LMT Summer Sound. Foto © Oskars Kupše, rocknphotos.com
