28. jūlijā renovētajā Ziemeļblāzmas kultūras pilī pirmo reizi notiks Introvertās mākslas festivāla Ad Lucem noslēgums. Plkst. 13:00 uz lekciju „Sakrālā ģeometrija” aicinās arhitekts Kaspars Rikards, bet sarunu plkst. 15:30 „Garīguma izpausme mākslas formās” vadīs filosofs Valdis Svirskis. Savukārt dienas noslēgumā plkst. 18:00 skanēs Ilgas Reiznieces un “Iļģu” mūziķu speciāli festivālam veidotā programma “Rāmi rāmi”, informē festivāla pārstāvis Mārtiņš Pučka.
Jau tradicionāli festivāls noslēguma dienā aicina savus klausītājus uz brīdi apstāties un piedalīties ar festivāla ideju un tematiku saistītās sarunās un radošajās darbnīcās. Arhitekts Kaspars Rikards daudzu gadu garumā ir pētījis un vācis materiālus par vizuālo tēlu sistēmām. Lekcijā „Sakrālā ģeometrija” viņš labprāt dalīsies savās zināšanās un pārdomās par to. „Esmu tikai mācījies, kas nenozīmē, ka esmu sapratis,” viņš atzīst. Dabas pasaule ir uzbūvēta pēc noteiktu universālu harmonisku proporciju algoritma, kas atspoguļo vārdos neizsakāmo. Šis princips dabā ir reizē acīmredzams un tajā pat laikā nemanāms. Sakrālā ģeometrija atklāj un skaidro universālu likumsakarību pamatprincipus, ģeometriskas figūras, simbolus un proporcijas, un cenšas tuvoties šo principu būtības apjausmai. Viens no sakrālās ģeometrijas mērķiem ir attīstīt cilvēka telpisko domāšanu, lai pilnīgotu izpratni par pasauli tās daudzdimensionalitātē.
Savukārt dienas noslēgumā skanēs Ilgas Reiznieces un “Iļģu” mūziķu speciāli festivālam veidotā programma “Rāmi rāmi” – miera un dziļas dzīvesziņas caurstrāvota mūzika. Ar šādu nosaukumu pirms 20 gadiem nāca klajā „Iļģu” pirmā kasete, koncertā grupa muzicēs šādā sastāvā: Ilga Reizniece (balss, vijole, kalimba), Māris Muktupāvels (balss, kokle, dūdas, stabules, vargans, kalimba) un Egons Kronbergs (ģitāra, kalimba). “Iļģi” ir Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji kopš 1981. gada, un tautasdziesma jau kopš paša sākuma ir “Iļģu” iedvesmas avots – nevairoties no mūsdienīgu instrumentu un citu tautu folkloras tēmu izmantojuma, tā ar “Iļģiem” vien raksturīgo skanējumu mūs suģestē no klusinātas apceres un spēkpilna miera piesātinātām dzīlēm līdz dzirkstošai vitalitātei.
Ilgu Reiznieci vistrāpīgāk raksturo šķietamu pretmetu savienojumi – dzīva un kustīga stingrība, rotaļīgs dziļums un dabisks viedums, arvien pārsteidzošs un neatkārtojams. Ilgas devums latviešu tradīciju apzināšanā un iedzīvināšanā, sevišķi jaunatnes vidū, ir nenovērtējams. Ilga ir mūzikas un folkloras skolotāja, vadījusi nometnes, kursus, seminārus un nodarbības gan Latvijā, gan ārzemēs, īpašu vērību veltot bērnu un jauniešu auditorijai. Viņu vienmēr ir interesējuši senie un sakrālie folkloras slāņi – latviešu mitoloģija, dabas un tradicionālā dzīves ritma saskaņa. Viņas radošais lolojums – grupa “Iļģi” kopš tālā 1981. gada, kad konservatoriju beigušo vijolnieci Ilgu Reiznieci, folkloras kopu “Skandinieki” un “Bizīteri” dalībnieci, uzaicināja dibināt un vadīt jaunu folkloras ansambli, allaž ir alkuši sevi izteikt jaunā, tradīcijā balstītā, mūzikas valodā. “Domāju, jau no paša sākuma bijām citādāki nekā pārējie folkloras ansambļi,” atzīst Ilga. “No paša sākuma mūs interesēja muzicēšana, ne tikai folkloras aktualizēšana, kas toreiz bija folkloras ansambļiem pamatā.” “Iļģi” brauca pie teicējiem, mācījās dziesmas un instrumentu spēli, paši darināja mūzikas instrumentus un tautastērpus, interesējās par latviešu senvēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, mitoloģiju, tradīcijām. Un šajā uzkrātajā bagātībā spēku smēlās dzīvs muzicēšanas prieks, kas izlauzās nevaldāmā jaunradē un nemaldīgi atpazīstamajā “Iļģu” mūzikas elpā.
“Iļģi” ieņem redzamu vietu pasaules mūzikas apritē, ierindoti „World Music Charts Europe” (WMCE) labāko sarakstā, ar panākumiem koncertējuši mūzikas festivālos un dažāda mēroga pasākumos Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Šveicē, Austrālijā, ASV, Francijā, un citās valstīs. Pēc 30 koncertdarbības gadiem “Iļģi” vēl joprojām ir viena no Latvijas klausītāju iemīļotākajām mūziķu vienībām, saņēmuši augstākos novērtējumus mūzikā – Lielo mūzikas balvu un piecas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas. Ilga Reizniece apbalvota arī ar Trīs Zvaigžņu ordeni, Lielo Folkloras balvu un Luda Bērziņa prēmiju.
Plašāka informācija Introvertās mākslas festivāla interneta mājas lapā www.adlucem.lv
Biļetes uz festivāla Noslēguma dienas pasākumiem nopērkamas „Biļešu servisa” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuserviss.lv, www.ticketshop.lv, Kultūras pilī Ziemeļblāzma, iepriekšpārdošanā un stundu pirms pasākumiem. Biļešu cenas: Ls 7,00 dienas biļete visiem trim pasākumiem, Ls 5,00 tikai koncerts, Ls 2,00 viena lekcija (iegādājamas tikai pirms lekcijas norises vietā). Skolēniem, studentiem un pensionāriem 30% atlaide. Žurnāla IEVA Lasītāju Kluba kartes un žurnāla FIGARO Kultūras kartes īpašniekiem 25% atlaide uz visiem koncertiem Rīgā. Atlaides pieejamas, iegādājoties biļetes Biļešu servisa tirdzniecības vietās.
Festivālu atbalsta Rīgas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Foto: Grupa Iļģi. Foto (c) Jānis Pešiks
