Festivāla Ad Lucem koncertā 26. jūlijā plkst. 20:00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā balsu virtuozi – Latvijas Radio koris aicinās noklausīties apgarotākos un skaistākos 20.gs. komponistu Arvo Perta un Valentīna Silvestrova skaņdarbus, kā arī Pētera Vaska muzikālo veltījumu izcilajam latviešu dzejniekam Imantam Ziedonim. Šo programmu tematiski, harmoniski un garīgi papildinās Džona Tavenera pārpasaulīgais skaņdarbs „Svjati” Latvijas Radio kora un franču čellista Anrī Demarketa (Henri Demarquette) dziļi izjustajā sniegumā, informē festivāla organizatoru pārstāvis Mārtiņš Pučka.
Demarketa un Latvijas Radio kora kopspēle ievadīs jaunu starptautisku sadarbību, kā rezultātā tiks izveidota jauna, speciāli radīta programma čellam un korim. Koncerta diriģents būs Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs, viens no Latvijas ievērojamākajiem diriģentiem – Sigvards Kļava.
Koncertprogrammā iekļautie komponisti ir izteikti introvertas mākslas radītāji, viņu darbi rosina eksistenciālas pārdomas, tos caurstrāvo miers, gaišums un sakrāls skaistums. Gan Arvo Perta un Valentīna Silvestrova, gan Džona Tavenera daiļradi ir ietekmējusi krievu pareizticīgo baznīcas mūzika, viņu skaņdarbus klausītāji jau ir iemīļojuši. Latvijā mazāk pazīstama ir ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova mūzika, kuras augstvērtīgais atskaņojums Latvijas Radio kora sniegumā ir īpašs baudījums, jo saturiski piesātināto skaņdarbu īpatnība ir to izpildīšana pusbalsī. Silvestrovu uzskata par vienu no savdabīgākajiem un apgarotākajiem mūsdienu komponistiem, kam raksturīga īpaša interese par pēcskaņu – skaņas turpināšanos, kad tā jau it kā izskanējusi. Pats komponists to dēvē par metamūziku, bet par galveno mūzikā uzskata caurspīdīgumu un gaismas izjūtu, kas ir ļoti atbilstoši Introvertās mākslas festivāla idejai.
Anrī Demarketa virtuozitāti, aizrautīgo spēli un čella īpašo tembru Latvijas klausītājiem jau vairākkārt bijusi iespēja iepazīt un novērtēt kopš viņa uzstāšanās Introvertās mūzikas festivālā AD LUCEM 2005. gadā. Anrī ir gaidīts viesis solo koncertos un kopā ar orķestriem ne tikai Rīgā, kur viņš sniedzis koncertus gan leģendārā Rišāra Galiāno septeta sastāvā Astora Pjacollas mūzikas programmā Piazzolla Forever, gan arī kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga. Viņš aktīvi koncertē Tokijā, Ņujorkā, Lisabonā, Pēterburgā, Parīzē un citur pasaulē. Demarketam raksturīga jūtīga, kaismīga, reizē precīza un pārdomāta spēle. Viņa repertuārā ir dažādu žanru, laikmetu un stilu mūzika, Anrī ar viņam piemītošo entuziasmu iesaistās dažādos netradicionālos un neakadēmiskos projektos, veido muzikālas izglītības programmas bērniem un jauniešiem. Demarkets studējis Parīzes Nacionālajā mūzikas konservatorijā, turpinājis izglītību maģistrantūrā Morisa Žandrona klasē, ieguvis Lavuazjē stipendiju un gadu pavadījis ASV pie Jānoša Stārkera. Čellists piedalījies daudzos starptautiskos konkursos, veicis virkni ieskaņojumu, kas saņēmuši prestižas balvas, tostarp viņa ierakstītais albums "Romantiskais čells" guvis mūzikas izdevuma Le Monde de la Musique atzinību. Mūziķis spēlē itāļu meistara Gofrēdo Kapas 1697. gadā darinātu čellu.
Pētera Vaska dziesmu cikls “Mīlas dziesmas” ir tapis kā veltījums izcilajam latviešu dzejniekam Imantam Ziedonim. “Tā diena, kad atvadījāmies no Imanta Ziedoņa, man likās kā tāds eņģeļa spārna vēziens pār Latviju. Atvadu ceremonijas lapiņā bija nodrukāts dzejolis, kas sākas ar rindām “Ne lapa nekustas. // Es šonakt degšu sveci / un iešu, sveci rokās, tālu pļavās”. Nākošajā dienā pēc atvadīšanās no dzejnieka uzrakstīju dziesmu. Pēc tam, tajā visā noskaņā dzīvodamies, atradu vēl vienu otru dzejoli. Sanāca cikls, kur pirmā dziesma kļuva par cikla noslēdzošo dziesmu. Ziedoņa krājumā tas saucas – “Mīlas dzejoļi”. Un man būs “Mīlas dziesmas”. Tajās dziesmās ir daudz klusuma. Mīlestība sākas klusumā. Es teiktu, ka šīs dziesmas ir rēnas, varbūt tas ir īstais vārds... Ar prātu iegrožotas. Nav eksplozijas, nav jūtu izlaušanās. Varbūt kādubrīd viens otrs traģiskāks piesitiens. Mīlestības vārdus jau saka klusu. Pusbalsī. Čukstot. Ir gan zināma pretruna – dzejolī lietota “es” forma, un dzied koris. 25 koristi dziedās “es”. Bet varbūt katrs izdziedās savu mīlestības stāstu. Galvenais, lai šis stāsts būtu silts, dodošs, neko neprasošs”, stāsta Pēteris Vasks.
Tintinnabuli jeb zvaniņu tehnikas izgudrotājs Arvo Perts nav slēpis piederību krievu pareizticīgo baznīcai, vēl būdams Padomju Igaunijas pilsonis, t. i. pirms emigrēšanas uz Berlīni 1980. gadā. Savulaik žurnālam “Rīgas Laiks” komponists atklājis savu saikni ar Rīgas pareizticīgo baznīcas mācītājiem: tēvu Oļegu, kurš bija komponista draugs un sirsnīgs sarunbiedrs, un arhimandrītu Tavriju, kura attieksme bija distancētāka, tomēr ne bez iedziļināšanās un pat gaišredzības. 1997. gadā Arvo Perts sacerēja “Grēku nožēlas kanonu”, kura teksta autors ir Krētas Andrejs un kura fragmenti iekļauti Rīgas festivāla koncerta programmā. Ir ziņas, ka pēc pārcelšanās uz dzīvi Rietumos Perta uzskatus un pasaules izjūtu stiprināja kontaktēšanās ar arhimandrītu Sofroniju (1896–1993), kurš mudinājis Pertu vairāk komponēt – “tā par jums uzzinās visa pasaule”. Arhimandrīta namā netālu no Eseksas Perts ik gadu pavadījis vairākus mēnešus, komponējot un apmeklējot dievkalpojumus netālajā klosterī, ko dibinājis tēvs Sofronijs.
Ukraiņu dzīvais klasiķis Valentīns Silvestrovs, saukts par pēcskaņas meistaru, ir viens no savdabīgākajiem un introvertākajiem mūsdienu komponistiem. Nebūdams PSRS “centra” (t. i. Maskavas vai Ļeņingradas) komponists, avangardiski noskaņotais Silvestrovs pakļāva savu daiļradi visām iespējamām represijām – to skaitā bija izslēgšana no Komponistu savienības un partitūru nepublicēšana, kā arī darbu neatskaņošana. Pelnījis iztiku ar dažāda rakstura darbiem, kuru vidū iespēja mācīt mūziku skolās uzskatāma par varas gaiteņu labvēlību arī tajos gados, kad Silvestrova vārds jau bija labi pazīstams visā pasaulē. Krievu mūzikas zinātniece Tatjana Čeredņičenko trāpīgi norādījusi, ka Silvestrova mūzika būtībā ir postmūzika, respektīvi, tai raksturīga īpaša interese par pēcskaņu. Tas precīzi formulēts Svetlanas Savenko teiktajā: “Mūzikas ontoloģiskais fakts ir noticis, ja forma pēc visiem parametriem ir noslēgta, tomēr turpina skanēt kādā it kā netveramā telpā”. Pašam komponistam labpatīk apzīmējums metamūzika jeb skaniskā izteiksme metaforas veidā.
Atgādinām, ka no 24. līdz 27. jūlijam jau divpadsmito reizi uz koncertiem Rīgā, Gulbenē un Kuldīgā aicinās Introvertās mākslas festivāls Ad Lucem.
Plašāka informācija Introvertās mākslas festivāla interneta mājas lapā www.adlucem.lv
Biļetes - internetā www.ticketshop.lv, „Biļešu servisa” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuserviss.lv. Biļešu cenas Ls 7,00, skolēniem, studentiem un pensionāriem 30% atlaide. Žurnāla IEVA Lasītāju Kluba kartes un žurnāla FIGARO Kultūras kartes īpašniekiem 25% atlaide uz visiem koncertiem Rīgā. Atlaides pieejamas, iegādājoties biļetes Biļešu servisa tirdzniecības vietās.
