Mēs esam „Natural Sound System“
Ar grupas vokālistu Filipu sazvanos otrdien, lai pārplānotu interviju, bet uzzinu, ka līdz piektdienai viņam nav neviena brīva brīža. Viņš atvainojas un saka, ka viņa klātbūtne intevijā nav tik būtiska. Tomēr es atļaujos iebilst, jo zinu, ka Filips ir grupas līderis un viņam būs kas sakāks. „Mums nevies grupā nav līderis“, viņš atbild, piebilstot, ka uzticās saviem puišiem un tam, ko viņi man sacīs.
Tikšanās norunāta Berlīnes bārā „AlHamra“, kas ir grupas iecienītākais bārs. Varētu teikt, ka pat mājas, jo viņi šeit nu jau nedaudz vairāk kā trīs gadus ir gandrīz katru svētdienas vakaru, kad piedalās open mike vakarā.
Gluži tikpat nepiespiesti un brīvi kā uz skatuves arī intervijas laikā ir regeja un soul grupas Riders Connections mūziķi – bītbokseri Morics un basists Aleksejs. Paši gan viņi sevi iedala „multikulturālās popmūzikas“ žanrā jeb dēvē sevi par „natural sound system“, kur mūzika un skaņas tiek veidotas analogi, izmantojot rokas un muti. Filips prot ar muti imitēt trompetes skaņas, spēlē ģitāru un dzied, Morics jau kopš pusaudža gadiem ir aizrāvies ar bītboksu, bet Aleksejs ir basa pavēlnieks, kurš reizi pa reizei atļaujas arī dziedāt.
Nu jau vairāk nekā trīs gadus pastāv RC, kuri savu mūziku raksturo kā garastāvokļa uzlabotāju un pludmales mūziku. Vispirms Filips un Morics bija draugi, kuru ceļi šķīrās sievietes dēļ. Arī izpratne par mūziku bija atšķirīga. Filipam nepatika Morica muļķošanās ar bītboksu, bet Morics nebija Filipa ģitāra spēles fans. Tomēr, paliekot vecākiem, abu viedokļi mainījās un radās laba saskaņa, skaidro Morics. Tas, ka viņiem publika un savstarpējās attiecības ir ļoti svarīgas, atklāj grupas nosaukums.
„Connections ir savienojums. Mēs uz skatuves savienojamies viens ar otru un tad ar publiku, mēs apmaināmies emocijām un enerģijām“, grupas nosaukumu atklāj Morics. „Un Riders ir kā persona, kas pārvietojas, dodas kādā virzienā, ar domu to go somewhere. “
Greenville un apmēram 10 tūkstoši cilvēku ir kas nebijis
„Mums noveicās, ka spēlēsim Greenville“, uz jautājumu, kāpēc mazpazīstama grupa kāps uz tik liela mūzikas festivāla skatuves, atbild Morics. Iesākumā grupa saņēma piedāvājumu atklāt klubā so36 notiekošo grupu konkursu. Kad puiši ieradās, viņi pamanīja, ka dalībnieku sarakstā lasāms arī grupas nosaukums. Ja jau grupa bija minēta starp dalībniekiem, puiši nolēma konkursā piedalīties. Viņi spēlēja kā pirmie un, neskatoties uz to, balsojuma ietvaros, kad cilvēki balsoja ar naudu, savāca gandrīz 300 Eiro. Kopējā balsojumā savāktā summa bija 500 Eiro.
„Mēs nekad neesam spēlējušī 10 tūkstošiem cilvēku. Pāris simti, viens vai divi tūkstoši - jā, bet ne 10 tūkstoši,“ lepns ir Morics. Arī Aleksejs festivālu nespēj vien sagaidīt, jo viņu interesē arī paša festivāla koncepts. Šobrīd gan festivāla apmeklētāju skaits pieaugs, jo atceltā mūzikas festivāla „Omas Teich Festival“ apmeklētāji iegādātās biļetes varēs iemainīt pret Greenville festivāla biļetēm. Paši Greenville organizatori vēlas festivālu veidot kā „zaļu“ vidi, kur satiekas cilvēki un labi pavada laiku. Kā pats festivāls izskatās un kā būs prezentēta zaļā ideoloģija ir tas, kas abus puišus dara ziņkārīgus. „Es gribu būt festivālā, gribu spēlēt uz skatuves un labi pavadīt laiku, tāpēc ļaušos vienkārši pārsteigumiem,“ teic Morics.
Ja gribi nopelnīt, jābrauc ārpus Berlīnes
Pirmo reizi Riders Connectons izdzirdēju jauniešu kultūras centrā, kur viņi sniedza bezmaksas koncertu. Tam sekoja citi pilsētā notiekošie festivāli un koncerti. Tomēr joprojām RC ir mazpazīstama grupa Berlīnē. To viņi paši ļoti labi apzinās, bet arī uz neko daudz nepretendē. Sīvā konkurence, kad grupu Berlīnē ir vairāk nekā cilvēks spēj aptvert un par koncertiem ļoti bieži nemaz attiecīgi netiek samaksāts, liek grupām meklēt peļņas iespējas ārpus lielpilsētas. „Berlīne ir forša, te ir laba mūzikas skatuve, daudz iespēju, bet, ja gribi pelnīt, ir jāspēlē koncerti citās valstīs“, saka Aleksejs. „Tā strādā arī lielie mākslinieki – pa nedēļu viņi ir Berlīnē un nedēļas nogalē dodas spēlēt citur.“
Arī RC cenšas pieturēties pie šāda plāna. Nu jau viņi kļuvuši par iecienītu grupu Šveicē, bijuši Anglijā, kur spēlējuši privātā pasākumā 600 viesiem un snieguši neskaitāmus koncertus Vācijā. Tam visam pa vidu arī „Open Mike“ koncerti bārā „AlHamra“ un Berlīnes ielās.
Bieži Filips ir redzams pie kāda lielveikala ieejas, bruņojies ar mazu skaļruni, kas iesēdināts bērnu ratiņos, mikrofonu un akustisko ģitāru, citkārt - parkā, kur svētdienas pēcpusdienās notiek Vintage tirdziņš. Spēlējot uz ielas, var labi nopelnīt, atklāj Morics. Tomēr patiesais iemesls, kāpēc viņi to dara, ir cits.
„Spēlējot uz ielas, tev ir patiesākais un atklātakais klausītājs, kurš parāda to, cik labs mūziķis tu esi. Viņš var apstāties, klausīties un aiziet prom un tas ir skaisti.“
Mēs izskatāmies „nolietojušies“, bet gribam palikt „tīri“
Pēc nospēlētās Eiropas tūres, kā puiši paši dēve savu koncertu sēriju pavasarī, Facebook tika publicēta ziņa, kas vēstīja par to, ka grupa atteiksies no alkohola un jebkādām narkotiskām vielām. Pēdējā koncerta laikā Berlīnē uz skatuves tika dzerts alus un puiši izskatījās kā pēc iepriekšējā vakarā pavadītas lieliskas ballītes.
Jautāju Moricam, kas noticis un vai viņi tomēr atturas no apreibinošo vielu lietošanas, esmu trāpījusi šīs idejas autoram. „Vairāk nekā divus gadus es dzēru katru dienu un gandrīz trīs dienas nedēļā biju piedzēries. Un tad sapratu, ka tā vairs negribu. Negribu to sajūtu, ka nesaproti vairs, kas notiek un kāpēc“, viņš atklāja. Filipam šī ideja šķita interesanta un tad viņš izdomāja, ka jāieraksta Facebook. „Viņam tomēr bija īsa atmiņa, jo jau vakarā izdzēra vairākus alus kausus un Aleksejs darīja to pašu, jo par šādu ideju nemaz nezināja.“
Morics gandrīz kā nedzer vairāk nekā trīs mēnešus. „Es sāku ar plānu, ka nedrīkstu dzert vienu nedēļu un tad skatīšos, kas notiks, kā mans ķermenis reaģē,“ viņš sacīja. Un bija labi. Tad sekoja otra un trešā nedēļa. „Man palīdz īstermiņa plāni, ja būtu uzreiz nolicis mērķi nedzert trīs mēnešus, es nebūtu izturējis“. Šobrīd ir tā, ka viņš dažkārt atļaujas izdzert pāris alus pudeles, bet tikai tik daudz, cik viņš vēlas un ne tik daudz, cik parasti.
„Mēs nekad neesam kāpuši uz skatuves salietojušies,“ stingri nosaka Aleksejs. Tā viņi nedarot, jo viņuprāt tas nav vajadzīgs. „Tu esi uz skatuves, redzi cilvēkus, dod un saņem emocijas no viņiem, tev ir jāspēj tas viss uztvert.“ Aleksejs stāsta, ka tad, kad nokāp no skatuves, ir tāda emocionālā uzlādētība, ka jebkurš alkohols šo stāvokli „saēd“, lai gan viņiem alus pēc koncerta ir pašsaprotama lieta. „Es gribu iemācīties šo sajūtu noturēt bez alkohola“, apņēmības pilns ir Aleksejs. Moricam tas izdevās. Kad grupa bija sniegusi koncertu kādā no festivāliem, katrs atpūtās pēc saviem ieskatiem. Aleksejs bija iedzēris par daudz un ātrāk devās telsts virzienā, Filips palika dejot festivāla teritorijā, bet Morics paņēma pāris grupas mūzikas diskus un devās cauri festivāla pūlim, runājās ar cilvēkiem un pat izdevās pāris no ierakstiem pārdot. Kad Aleksejs šo stāsta, viņa balsī ir neliela vilšanās par to, ka tā noticis, bet arī lepnums par Moricu, kurš darīja darbu grupas labā un ir kā piemērs, ka var arī citādāk.
„Mūsu narkotikas ir būt uz skatuves un cilvēku emocijas“ - saka abi mūziķi un pauž neizpratni par to, ka grupas izmanto apbreibinošās vielas, kad ir uz skatuves, jo zaudē spēju aptvert notiekošo.
Vispirms Wu-Tang Clan un tad albums
Jautāti par Greenville festivālā esošajām grupām un ko paši grib dzirdēt, vienbalsīgi izskan atbilde – Wu-Tang Clan. Tad seko regeja mūziķis Gentleman un art/punk roka grupa Bonaparte.
Pašu RC muzikālā gaume ir gana atšķirīga un iespaidi meklējamu dažādu grupu ierakstos. Sākot no Manu Chao, beidzot ar hiphopa māksliniekiem. „Man patīk mūzika, kas nāk no sirds,“ atklāj Morics. Un tādam arī jātop grupas jaunajam nu jau otrajam albumam. Pirmais albums bija pašu izlolots un pašdarbnieciski veidots, nākamais top ierakstu studijā un pirmo reizi ar pieredzējušu producentu, kurš mūziķiem zināms kopš grupa spēlē „AlHamra“. Gala rezultātam jābūt labam, par to puiši ir pārliecināti, tomēr par to, vai skanējums mainīsies un būs kas jauns, domas vienbalsīgi dalās. Morics uzskata, ka tas nebūs nekas jauns, jo RC paliks tādi kādi bija, savukārt Aleksejs ir pārliecināts, ka ar visām jaunajām detaļām un skanējumu niansēm tas tomēr būs kas jauns. Jebkurā gadījumā atlicis ir ierakstīt tikai vokālu, nodot māsterēt un tad jau arī dizains var tikt gatavots.
Pēc Greenville festivāla grupa labpāt gribētu spēlēt Fussion – festivālā, kurš pulcē vairāk nekā 20 tūkstošus cilvēku un iestājas pret kapitālismu, notiek ļoti neformāli un apvieno sevī mūziku un mākslu. Tomēr, kā paši saka, ir jānogaida, un Greenville ir gana liels festivāls, ar ko sākt savu pieteikumu sūtīšanu nu jau lielākiem festivāliem.
Greenville festivālā, kas no 26. līdz 28. jūlijam notiks netālu no Berlīnes, būs dzirdami arī Kaiser Chiefs, Tocotronic, Alex Clare un Sophie Hunger, kopumā pavisam 56 grupas.
Foto: Publicitātes foto
