Piektdien, 25. oktobrī, Emphasis un Teardown uzstāsies klubā Fontaine Palace un, dienu vēlāk - klubā Music Factory A Nice Place, kur viņiem pievienosies pašmāju dark metal grupa Preternatural.
Vai viegli būt mūziķim Igaunijā, kāds, viņuprāt, ir „vidējais statistiskais” klausītājs/skatītājs vai uz koncertiem nenācējs, ar ko Emphasis sola pārsteigt mūs un kas pārsteidzis viņus, muzikālo cīņu biedru Teardown un Preternatural rekomendācijas vēstules, kā arī virkne citu jautājumu un atbilžu šajā svaigi tapušajā virtuālajā sarunā ar grupas stīgu pavēlniekiem basisti Katju un ģitāristiem Pāvelu un Maksu.
Vai, jūsuprāt, Igaunija ir muzikāla zeme? Šajā gadījumā es to domāju plašākā nozīmē, izejot ārpus vieglākas vai smagākas alternatīvās un metāla mūzikas rāmjiem.
Katja Gritskova: Igaunija nav tikai muzikāla zeme vien, tā ir dziedoša zeme! Tā bijis iepriekš un ir arī tagad. Ņemot vērā, ka mūsu valsts ir neliela, šeit ir diezgan daudz ansambļu, grupu, estrādes zvaigžņu, andergraunda zvaigznīšu, kā arī augstākās mācību iestādes, kur apgūt mūzikas zinības. Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka Igaunijas iedzīvotāju vidū diezgan populāra ir folkmūzika. Folkmūzikai tiek sniegts arī valsts atbalsts, tā tiek popularizēta masu informācijas līdzekļos. Uzskatu, ka tas ir lieliski!
Pāvels Korotajevs: Muzikālo projektu ir diezgan daudz. Taču, pēc manām domām, vairums no tiem tiek dibināti nevis radošu dzinuļu un degsmes vadīti, bet lai varētu piestrādāt bāros. Protams, ir arī izņēmumi, taču galvenokārt viss ir tieši tā.
Makss Spiridonovs: Ja neņem vērā folkloras svētkus, ko igauņi uzskata par savu kultūru, manuprāt, Igaunija nav muzikāla valsts.
Vai viegli būt mūziķim Igaunijā?
P.K. Džeza un estrādes mūzikas profesionāļu vidū vērojama mežonīga konkurence. Muzikanti „ar vārdu” ne par ko nevēlas dalīties savā maizes riecienā ar jaunajiem un talantīgajiem mūziķiem.
M.S. Rokgrupām ir ļoti daudz problēmu. Galvenā no tām – nav iespējas atgūt finansu līdzekļus, kas ieguldīti radošajā darbībā un tas ir iemesls, kāpēc daudzi atsakās no šī hobija. Otra problēma ir klausītāju intereses trūkums par rokmūziku. Daudziem no viņiem koncerti ir zaudējuši savu nozīmību. Pirms 10-15 gadiem situācija bija pavisam atšķirīga. Šobrīd koncerti, labākajā gadījumā, ir kļuvuši par pasākumiem, kur mūzikas pavadībā iedzert alu.
Kas, pēc jūsu domām, ir radījis šo negatīvo tendenci?
K.G. Piedāvājums ievērojami pārsniedz pieprasījumu. Nepieciešams pielikt daudz pūļu, lai cilvēki atnāktu uz koncertiem. Cilvēkiem šobrīd ir krietni apdzisusi vēlme pēc tusiņiem reālajā dzīvē, lielākā tiesa dod priekšroku laika pavadīšanai sociālajos portālos. Turklāt mūsdienās klausītājus ir grūti ar kaut ko pārsteigt.
P.K. Situācija ir bēdīga, taču tā šobrīd ir visur, ne tikai Igaunijā. Ak, šis internets... Jo tieši sēžot internetā un mierīgā garā iemalkojot alu iespējams noskatīties jebkuras grupas koncertu. Kāpēc gan vajadzētu kaut kur iet? Tērēt naudu par biļeti, bārā un par transportu... Drīz mēs savus koncertus spēlēsim mēģinājumu telpā online režīmā. Es, protams, jokoju.
K.G. Citiem vārdiem sakot, pilnīga bezcerība. (Smejas.)
M.S. Es teiktu, ka situācija smagajā mūzikā ir skumīga un uz koncertiem nāk ļoti maz cilvēku. Īpašu pateicību vēlos izteikt Igaunijas festivāla Hard Rock Laager organizētājiem, kurā mums šogad bija iespēja uzstāties. Mūsu valsts mērogā tur tiešām bija daudz publikas.
Neraugoties uz problēmām, daudziem dzinulis nodarboties ar mūziku tomēr ir ļoti spēcīgs. Kurām grupām no Igaunijas (ieskaitot Emphasis) būtu vērts pievērst uzmanību?
K.G. Līdztekus ļoti populārajiem Metsatöll, es ieteiktu aiziet uz Kosmikud, Talbot, Freakangel, Cantilena, Maxtraktor, No-Big-Silence koncertiem. Bez tam man imponē mūsu progresīvo kolēģu X-Panda un post hardcore grupas Eye Sea I muzikālais veikums.
M.S. No vietējām grupām man patīk Terminaator, Ceremonial Perfection (žēl, ka šī grupa vairs nepastāv), Talbot, Cantilena, Freakangel, Marry me, Joseph.
Jūs esat ne tikai mūziķi, bet arī koncertu apmeklētāji, tāpēc vēlos uzdot šādu jautājumu - kas „vidējo statistisko” Igaunijas klausītāju var pamudināt doties uz koncertu, ja tajā spēlē viņam nezināma grupa?
K.G. Man kā klausītājam ir nepieciešama interesanta reklāma – audio, video, foto utt. veidā, kā arī fakts, lai koncertā uzstātos labas vietējās grupas.
P.K. Man liekas, tas varētu būt kāds ievērības cienīgs vārds grupu sarakstā, potenciāli labs šovs un skaņa.
M.S. Nenoliedzami, tai vajadzētu būt kādai vairāk vai mazāk pazīstamai grupai. Uz koncertu labprāt došos arī tajā gadījumā, ja grupa spēlēs manā iemīļotākajā progressive rock stilā.
Kas grupai jādara koncerta laikā, lai tās uzstāšanās paliktu klausītāju atmiņā arī pēc ilgāka laika?
K.G. Mmm, varbūt aizdedzināt sevi? (Smejas.)
P.K. Viens no variantiem ir ļoti harizmātisks grupas līderis.
M.S. Spēlēt kaut ko interesantu un skaistu vai arī uzaicināt koncertā piedalīties go-go šovu.
K.G. Un pēc tam aizdedzināt sevi! (Smejas.)
Jūs jau vairākas reizes esat spēlējuši Latvijā – Liepājā, Rīgā un arī Alūksnē. Kā jūs uzņēma publika šajās tik dažādajās pilsētās un vietās?
P.K. Man patika! Es redzēju pietiekoši daudz smagās mūzikas cienītāju, kuri klausījās un iedziļinājās mūsu mūzikā.
K.G. Man Latvijas publika šķita atsaucīga, draudzīga un uzmanīga. Diezgan savdabīga bija Alūksnē gūtā pieredze. Atsevišķus brīžus grūti atcerēties bez smaida. Tās ir jautras un patīkamas atmiņas, neskatoties uz sava veida ekstrēmiem brīžiem, ko pieredzējām šī brauciena laikā.
M.S. Publika uzņēma sirsnīgi, palika patīkams iespaids un ir gandarījums par šiem braucieniem.
Kādas atsauksmes saņēmāt no Latvijas klausītājiem?
K.G. No tiem cilvēkiem, ar kuriem parunājos personiski, saņēmu pozitīvas atsauksmes.
P.K. Tikai atzinīgas.
M.S. Es personiski nedzirdēju nekādas atsauksmes.
Ar ko atšķiras „vidējais statistiskais” klausītājs Latvijā un Igaunijā?
P.K. Latvijas klausītāji skatās uz mums kā uz grupu no citas valsts, nevis kā uz pazīstamiem čomiem no „kaimiņu pagalma”.
M.S. Bija jūtams, ka mūsu mūzika Latvijas klausītājiem nav zināma un par to bija vērojama interese.
Tagad pāris jautājumi par Emphasis šobrīd taustāmo un klausāmo muzikālo devumu. Pastāstiet par savu pagājušajā gadā izdoto EP „Into Infinity” un šā gada veikumu - singlu „Every Time.”! Kā jūs domājat, kādas emocijas jums izraisītu Emphasis radītā mūzika, ja tas nebūtu pašu veikums?
K.G. Tā nu ir sanācis, ka „Into Infinity” ir tādas kā lauskas no mūzu pagātnes. Tas ir materiāls, kas krājies teju no 2007. gada. Šīs dziesmas tikušas daudzkārt pārstrādātas, dažādi aranžētas, vairākkārt ierakstītas. Vienai no dziesmām bija četras versijas ar četrām dažādām vokālistēm. Tad, kad pilnībā nokomplektējām sastāvu un grupai pievienojās Sergejs, Makss un Aneta, mēs tam visam beidzot pielikām punktu.
Darbs pie singla bija kreatīvāks un spontānāks, dažādas idejas radās arī tapšanas gaitā. Mēs centāmies tās maksimāli izmantot un realizēt. Tādējādi tika ierakstītas klavieru partijas, kā sesijas mūziķis piedalījās saksofonists Tāvi Tomsalu un mūsu taustiņnieks Seva uztaisīja graujošu deju remiksu, metālu spēlējošai grupai pavisam netipiskā manierē. Mūsu Soundcloud kanālā ir pieejamas visas šīs dziesmas versijas.
P.K. Runājot par emocijām, tās varētu būt tādas: interesanta grupa, dažās dziesmās tiek izmantoti nestandarta taktsmēri ar modernu elektronikas piešprici, zināmu daļu emocionālo un konceptuāli skumjo daļu notīs.
M.S. Pozitīvas emocijas, tāpēc, ka mērķis tika sasniegts un albums tomēr iznāca, lai arī tas prasīja pamatīgu darbu. Turklāt šobrīd šajā stilā uz vietējās skatuves mums nav līdzinieku. Taču pašiem sevi vērtēt nenoliedzami ir ļoti grūti.
Pārsteidzošākais viedoklis, ko gadījies dzirdēt par Emphasis mūziku?
K.G. Mani līdz sirds dziļumiem aizkustināja komentārs, ko par vienu mūsu koncerta video izlasīju sociālajā portālā: „Šai dziesmai skanot, es skūpstījos ar mīļoto cilvēku, kuru nebiju redzējusi pusgadu…Tā iekrita man sirdī!”. Tas taču ir lieliski, ka cilvēkam rodas šādas emocijas, vai šajā gadījumā – atmiņas, klausoties mūsu mūziku.
M.S. Komentārs: „Jūsu grupa ir līdzīga grupai Death, tikai ar sieviešu vokālu.”
Oktobra beigās Emphasis atgriezīsies Latvijā. Koncertos spēlēsiet kopā ar somu grupu Teardown. Kāpēc tieši Teardown un kā jūs iepazināties ar viņiem?
K.G. Rudenī mēs spēlējām show-case festivālā Tallin Music Week. Pēc koncerta es iepazinos ar somu ierakstu kompānijas Inverse Records pārstāvjiem. Vienvārdsakot, tieši viņi mūs iepazīstināja ar Teardown. Tobrīd mēs plānojām doties minitūrē un meklējām piemērotu grupu. Teardown vienkārši ideāli iekļāvās mūsu plānos. Viņi, tieši tāpat kā mēs, ir female fronted, spēlē diezgan melodisku mūziku, seši dalībnieki grupā, no tiem divas ir meitenes – ļoti daudz kopēju iezīmju. Mēs uzrakstījām e-pastu, viņi diezgan ātri atsaucās un izrādīja pozitīvu vēlmi sadarboties.
http://www.teardownband.com/
Varbūt varat uzrakstīt nelielu rekomendācijas vēstuli par grupām Teardown un mūsu pašu Preternatural potenciālajiem koncerta apmeklētājiem?
K.G. Teardown ir lieliska grupa! Viņi kopā ar saviem tautiešiem Soulfallen pirms dažiem gadiem bija tūrē pa Baltijas valstīm. Manā dzimtajā pilsētā Narvā koncerts noritēja ar vētrainiem panākumiem. Rīgā viņi spēlēja klubā Depo. Turklāt viņiem ir ļoti interesanta mūzika. Pavisam noteikti ir vērts atnākt uz koncertu, lai to izbaudītu dzīvajā.
Preternatural…Cik zinu, tā ir leģendāra Latvijas grupa, kas darbojas jau daudzus gadus un viņiem ir solīda reputācija. Ar viņu muzikālo daiļradi esmu pazīstama tikai virtuālā formā un jāatzīst, ka tas, ko viņi dara, mani iedvesmo. Tuvākajā laikā ļoti gribētos viņus redzēt arī mūsu zemē – griežot metālu uz Igaunijas klubu skatuvēm.
P.K. Nāciet, iepazīstiet, klausieties, izbaudiet kārtējo ievērības cienīgo pasākumu!
https://www.facebook.com/preternaturalofficial
Kas nepieciešams, lai Emphasis koncerts būtu perfekts? Kāpēc mums vajadzētu doties uz jūsu koncertu?
K.G. Haha! Tas ir provokatīvs jautājums! Bez šaubām, ir jābūt lieliskam šovam un kvalitatīvai skaņai. Tie ir elementi, ko mēs varam ietekmēt. Nu un, protams, kas gan tas būtu par koncertu, ja nebūtu kvēlās Rīgas publikas? (Smejas.) Tāpēc šajā sarakstā iekļausim arī labu reklāmas kampaņu.
P.K. Atsaucīga publika, laba skaņa un mūsu šovs padarīs jūsu vakaru neaizmirstamu!
M.S. Būs neparasti un interesanti. Un mēs no savas puses, kā arvien, centīsimies, cik jaudas.
Šobrīd vasara ir pilnā plaukumā. Kā Emphasis pavada šos mēnešus un kas patlaban notiek grupas iekšienē?
K.G. Pilnā sparā notiek darbs pie jaunā muzikālā materiāla. Visā drīzumā mēs plānojam ķerties pie LP ieraksta. Un, protams, gatavojamies rudens tūrei kopā ar somiem.
M.S. Grupas darbība nestāv uz vietas un varu apliecināt, ka jaunais materiāls būs vēl interesantāks, muzikāli nobriedušāks un kačīgāks kā tas, ko esat dzirdējuši līdz šim. Jebkurā gadījumā - jums spriest – un laiks rādīs.
Noslēdzošais jautājum, uz kuru saņemtās atbildes es kolekcionēju, – kāda ir galvenā atziņa, ko esat guvuši par mūziku kā savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu?
P.K. Man ļoti patīk izpaust savas emocijas nošu veidā. Notis atkārtojot, rodas jaunas emocijas. Noslēgts, taču patīkams aplis.
K.G. Neskatoties uz to, ka šī ir visnotaļ neienesīga un dārga izprieca, es nespēju iztēloties savu dzīvi bez mūzikas un visu, kas ar to saistīts! Vismaz ne šobrīd. Tas ir tieši tas, kas piešķir manai dzīvei draivu, ļauj izjust tās garšu, pat pozitīvi ietekmē mana darba produktivitāti! Kad nevaru nodarboties ar mūziku, jūtos kā dārzenis vai kaut kas tam līdzīgs…
M.S. Mēs visi esam muzikālā jomā nobriedušas personības. Mums ir skaidrs priekšstats, ko vēlamies un ko vajag darīt, lai nezaudētu interesi un aizrautību, kas nepieciešama darbojoties grupā. Arī laiks, humors un alkohols ir mūs rūdījis! Hei, dzīve taču ir lieliska!
Paldies jums!
Paldies Tev, Evita, par lielisko interviju!
Vietnes Emphasis iepazīšanai:
https://www.facebook.com/Emphasis.Estonia
https://soundcloud.com/emphasisband
https://vk.com/emphasisband
https://myspace.com/emphasisband
https://twitter.com/EmphasisEst
Foto: Publicitātes foto