Kā informē Latvijas Mūzikas informācijas centra direktore Ināra Jakubone, 22. septembrī Varšavas Filharmonijas kamerzālē skanēs Kristapa Pētersona "Money", 23.septembrī - Jāņa Petraškēviča "Darkroom" un Andra Dzenīša "Latvian Cookbook" - darbi, kas tapuši sadarbībā ar laikmetīgās mūzikas grandu - Frankfurtes "Ensemble Modern". Projekta "No kurienes? Uz kurieni? - Mīti, nācija, identitāte“ ietvaros tapušos opusus Varšavā diriģēs Klemenss Heils. Savukārt izcilā Silēzijas stīgu kvarteta koncertā 25.septembrī skanēs Andra Dzenīša Stīgu kvartets "Trataka. Point noir". Sestdien, 28.septembrī, latviešu mūziku popularizēsim pašu spēkiem - Mazovijas kultūras centrā Latviešu mūzikas koncertā uzstāsies klarnetists Egīls Šēfers, pianists Toms Ostrovskis un Spīķeru kvartets. Viņu sniegumā skanēs Pētera Plakida, Maijas Einfeldes, Imanta Zemzara, Mārītes Dombrovskas, Santas Ratnieces un Ērika Ešenvalda mūzika.
"Varšavas rudens" Eiropas austrumpusē mītošajiem ilgu laiku bija radošās brīvības simbols. Atšķirībā no citiem laikmetīgās mūzikas festivāliem, te nekad nedominēja viena estētika, viena ideoloģija. Pat neskatoties uz ļoti spēcīgo spiedienu no PSRS funkcionāru puses kopš festivāla pastāvēšanas pirmsākumiem, kultūrpolitiski tabu nekad netika ieviesti. Un festivāls spēja pārciest ne tikai politiskus, bet arī sociālus un finansiālus apvērsumus.
Šogad "Varšavas rudens" atkal piedāvā iespaidīgu poļu un pasaules laikmetīgās mūzikas panorāmu. Desmit dienu garumā notiks teju pussimts pasākumu - ne tikai koncerti, bet arī zinātniskās konferences, grāmatu prezentācijas, instalācijas muzejos un radošajos kvartālos, meistarklases.
1958., 1973., 1975., 1984., 1987., 1997., 2001. un 2002. ir tie gadi, kad festivāla programmās varēja pamanīt arī latviešu komponistu vārdus. Ivanovs, Zariņš, Dambis, Vintule, Kalsons, Vasks, Dzenītis, Mence. Šķiet, tieši "Varšavas rudens", ātrāk par citiem atklāja Pēteri Vasku. Zīmīgi - 1987.gadā komponista biogrāfija festivāla bukletā bija uzkrītoši īsa, savukārt desmit gadus vēlāk - jau ar starptautisku atzinību un pagodinājumu garu uzskaitījumu.
Latviešu mūzikā ir arī kāds "Varšavas rudens" iedvesmots opuss. 1973.gadā uz Varšavu tika grupa jauno komponistu un muzikologu (daži no viņiem pat mācījās poļu valodu, lai varētu lasīt laikmetīgajai mūzikai veltītus poļu izdevumus). Komponists Imants Zemzaris, tobrīd pēdējā kursa students Latvijas Mūzikas akadēmijā, atceras - kompozīcijas profesors Ādolfs Skulte pat ieteicis uz Varšavu nebraukt, jo festivālā dzirdētais tikai sagrozīšot galvu..."Tā jau arī bija", teic Zemzaris. "Ar diplomdarbu pēc tam tiku galā vien šā tā. Vienīgais ieguvums - "Varšavas triptihs" klavierēm..."
Imanta Zemzara "Varšavas triptihs" atzīts par vienu no pirmajiem postmodernisma paraugiem latviešu mūzikā. 28.septembrī Toms Ostrovskis to pirmatskaņos arī festivālā "Varšavas rudens".