Latvijā šobrīd pieejamas lielākās digitālās mūzikas platformas gan tās, kurās mūziku iespējams nopirkt, lejuplādēt, saglabāt un lietot, gan tās, kurās mūzika pieejama straumēšanas režīmā kā bezmaksas pakalpojums vai ar abonēšanas maksu. Kā šajās platformās sevi redz Latvijas mūzikas industrija un ko tās var dot Latvijā radītajai mūzikai? Šie bija galvenie jautājumi, kas tika analizēti pirmajā „Latvijas mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) kopīgi organizētajā diskusijā.
„Mūzika šobrīd legāli visvieglāk pieejama digitālajās platformās – dažu minūšu laikā tā ir tavā tālrunī vai datorā. Arī Latvijā radītajai mūzikai jāsasniedz savi klausītāji globālajā mūzikas tirgū – jāizmanto iespējas, ko mums sniedz digitālā ēra,” saka LIAA direktors Andris Ozols.
Seminārā „Digitālās mūzikas pakalpojumi un to izmantošanas priekšrocības” tika apspriestas praktiskas un visus interesējošas tēmas, kas iedalījās trīs blokos – menedžmenta un izdevēju viedoklis un pieredze, lietotāju un pakalpojumu sniedzēju viedoklis, kā arī autortiesību un blakustiesību aspekti un naudas sadale.
Menedžmentu un izdevējus pārstāvēja grupas Prāta vētra starptautisko attiecību menedžere Guna Zučika un „I Love You Records” vadītājs Bruno Roze, kuriem jau ir liela pieredze digitālo mūzikas platformu izmantošanā darbā ar savām grupām.
„Manis kā izdevēja lielākais ieguvums no digitālajiem mūzikas servisiem ir, ka „I Love You Records” izdotā mūzika nu ir klausāma Austrālijā, Anglijā, Somijā un visur citur pasaulē, kur šie servisi ir pieejami. Nav vairs tā, ka mūsu izdotā mūzika ir nopērkama tikai I Love You bārā un mūzikas veikalos, tā ir klausāma uz ielas, darbā un mājās. Pavisam cits jautājums ir par finansiālu ieguvumu, kurš no šiem digitālās "strīmošanas" servisiem ir mikroskopisks - bet tas jau ir darbs ar grupu un ierakstu promotēšanu, lai šis klausītāju skaits kļūtu arvien lielāks. Tikai ar ierakstu ievietošanu internetā nekas nebeidzas,” stāsta I Love You Records vadītājs Bruno Roze.
No lietotāju skata punkta uz digitālo servisu pakalpojumiem un Latvijas grupām tajos raudzījās Roberts Bite – digitālā mārketinga speciālists, laikraksta "Kultūras Diena un izklaide" digitālās kultūras notikumu apskatnieks, Ivo Mednis – digitālo mūzikas servisu lietotājs un interneta mārketinga speciālists un Juris Breicis – SIA "Tele2" produktu direktors, kurš pārstāvēja Latvijā izveidotā digitālā mūzikas servisa Streamus viedokli. Arī šie speciālisti uzskata, ka Latvijas mūzikai ir jābūt digitālajās platformās, lai to padarītu patērētājam pieejamāku. Kurās platformās – tas ir katras grupas menedžmenta jautājums – labāk visās, jo mūsdienās lietotājiem ir ļoti dažādi paradumi, taču darbs ar sociālajiem medijiem un digitālajām platformām ir nopietni jāpārdomā un jāplāno.
„Māksliniekiem, kuri vēlas veiksmīgi darboties sociālajos medijos, jāapzinās vairākas būtiskas lietas - sociālie mediji nav kanāls, kas paredzēts tikai pārdošanas veicināšanas ziņojumiem un tie nav kanāli vienpusējai komunikācijai. Tā ir lieliska iespēja tuvāk iepazīt savu auditoriju un ļaut tai iepazīt jūsu ikdienas un mākslinieciskās darbības aizkulises. Ir svarīgi neaizmirst par savu auditoriju arī koncertu un albumu izdošanu starplaikos, tikpat svarīgi, kā pastāstīt par jaunāko ierakstu, ir atainot arī ieraksta vai mūzikas video tapšanas procesu. Regulāra, kvalitatīva komunikācija nodrošinās arī to, ka publicējot savu jaunāko darbu, jūsu sekotāji to ne tikai noklausīsies un iegādāsies iTunes, bet būs gatavi par to stāstīt arī saviem draugiem un sekotājiem,” saka digitālā mārketinga speciālists Roberts Bite.
Kad mūzika jebkurā digitālajā sevisa platformā ir ievietota, aktuāla ir naudas sadale. Straumēšanas mūzikas servisi kā Spotify, Streamus pelna gan, izvietojot reklāmu savā platformā, gan iekasējot abonenta maksu par pakalpojumu no lietotājiem. Mūzikas servisi, kuri tirgo digitālos albumus, kā piemēram iTunes vai Latvijā Doremi.lv, attiecīgi saņem naudu par pārdoto preci. Taču cik no šīs atlīdzības saņem autori un izpildītāji?
„Uztvert mūzikas straumēšanas pakalpojumus kā peļņas avotu šobrīd var vienīgi lielu starptautisku popularitāti ieguvuši mākslinieki. Piemēram, Latvijā jūlijā Spotify Premium pakalpojuma klienti ir atskaņojuši vairāk nekā miljonu Latvijas un ārvalstu autoru dziesmu, un to autoriem atbilstoši Latvijas Spotify Premium samaksātajām abonēšanas maksām tiks nodrošināti 902 lati.
Lielo straumēšanas pakalpojumu sniedzēju maksāto atlīdzību sadalē tiek piemērots tā sauktais "to cut the tail" jeb "nocirst asti" princips, jo atlīdzību saņem vien to darbu autori, kuru dziesmu straumējumu skaits sasniedz summu, kuru reāli var sadalīt starp šīs dziesmas autoriem. Ja autora darbs atskaņots tikai pāris simtu reižu, visticamāk - viņš neko par to nesaņems, jo atlīdzība visiem darba autoriem nesasniegs pat 1 santīmu. Līdz ar to autoriem pašiem objektīvi jāizvērtē sava popularitāte un jāsaprot, ka ne vienmēr darbu ievietošana interneta mūzikas vietnēs dos tūlītēju un jūtamu ekonomisku labumu,” skaidro AKKA/LAA pārstāve Anita Sosnovska.
Seminārs „Digitālās mūzikas pakalpojumi un to izmantošanas priekšrocības” bija pirmā „Latvijas mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) kopīgi organizētā diskusija ar mērķi izglītot Latvijas mūzikas industrijas pārstāvjus un veicināt Latvijā radītās mūzikas eksportu. Nākamais seminārs paredzēts 2.decembrī un tā galvenā tēma būs saistīta ar Latvijā radītās mūzikas eksporta iespējām.