Par festivāla trešā koncertvakara centrāliem tēliem kļūs kamermūzikas skaņas, kuras retāk sasniedz Latvijas klausītāju ausis: neakadēmiskajā avangardā pazīstamās smalkā trokšņa mākslinieces Majas Ratkjes (Maja Ratkje) darbi stīgu kvartetam un solo čellam, Eiropā maz atskaņotā, taču mīta statusu iemantojušā slovāku komponista Milana Adamčaka (Milan Adamčiak) grafisko notāciju darbi, kā arī šogad 80. jubileju svinošā pasaules slavenā poļu komponista Kšištofa Penderecka (Krzystof Penderecki) kompozīcija čellam, kas nāk no perioda autora daiļradē, kad viņš atgriezās pie tradicionālākām mūzikas formām, atstājot avangardu pagātnē. Programmas ietvaros būs dzirdams arī franču diriģenta, komponista un institūta IRCAM dibinātāja Pjēra Bulēza (Pierre Boulez) darbs „Anthèmes” vijolei un elektronikai.
Par izpildītājmāksliniekiem aicināti varāki talantīgi Sinfonietta Rīga mākslinieki: Normunds Šnē un Marta Spārniņa, kas izpildīs P. Bulēza skaņdarbu, kā arī Spīķeru kvartets, kura sastāvā spēlē trīs Sinfonietta Rīga mūziķi un Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars Ēriks Kiršfelds. Spīķeru kvartets izpildīs Majas Ratkes stīgu kvartetu „Tale of Lead and Light”, savukārt E. Kiršfelds izpildīs K. Penderecka darbu „Divertimento”, Majas Ratkjes „To F”, kā arī jaunās latviešu komponistes Lindas Leimanes darbu čellam un elektronikai „Tuvplāns”.
Koncertu atklās īpatnējs projekts - slovāku-latviešu-lietuviešu ansamblis Mi-65, kas radīts, lai izpildītu mākslas kustības fluxus pioniera un Džona Keidža līdzgaitnieka Mialana Adamčiaka grafisko notāciju kompozīcijas. Mi-65 Rīgā uzstāsies kā deviņu cilvēku grupa, kurā ietilps lietuviešu elektroniskās mūzikas autors Artūrs Bumšteins (Arturas Bumsteinas), slovāku mūziķi Daniels Matejs (Daniel Matej) un Miro Tots (Miro Toth), kā arī virkne spilgtu latviešu instrumentālistu: kontrabasists Staņislavs Judins, taustiņinstrumentālists Platons Buravickis, vijolnieks Aleksejs Bahirs, bundzinieks Ivars Arutjunjans un ģitārists Edgars Rubenis.
Milans Adamčiaks ir slovāku komponists, kas bieži tiek saukts par vienu no interesantākajiem un talantīgākajiem, taču tajā pašā laikā mazpazīstamākajiem mūzikas autoriem no, tā saucamās, divdesmitā gadsimta pēckara avangarda ēras. Viņa eksperimentālā dzeja nereti izpelnās apbrīnu tās eksotiskās faktūras dēļ, savukārt grafiskās notācijas bieži tiek sauktas par radikālām savā balansēšanā starp abstraktumu un netiešiem aicinājumiem pēc konkrētas izpildījuma sistēmas veidošanas, tajā pašā laikā būdamas apveltītas ar tādu vizuālu iespaidīgumu, ka tās varētu tikpat labi noturēt par abstraktās glezniecības paraugiem.
Kšištofs Pendereckis ir poļu komponists un diriģents, kas tiek saukts par diženāko no Polijas dzīvajiem mūzikas autoriem. Savā izteiktākajā avangarda periodā Pendreckis bija pazīstams ar savam laikam novatoriskām grafiskās notācijas formām (tostarp pat lieliem ansambļiem), aleatoriku, netradicionālām instrumentu spēles tehnikām, kas pieprasītas sacerētajos darbos, skaņdarbos klātesošu savdabīgu disonansi, kas, būdama īpaši konstruēta, teju atgādina ‘’balto troksni’’, kā arī gluži vienkārši smagnēju un episku skanējumu, kas kā raksturojoša īpašība nemainījās arī tad, kad viņa mūzika pēc septiņdesmito gadu vidus iemantoja noslieci uz harmoniju, tonalitāti un tradicionālām kompozīcijas tehnikām.
Pjērs Bulēzs ir franču komponists, diriģents, rakstnieks un pianists, kā arī mūzikas izpētei un radīšanai veltītā institūta IRCAM radītājs. Kā diriģents viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem laikmetīgās (un ne tikai) mūzikas interpretiem, taču kā komponists ir izpelnījies neglābjama perfekcionista slavu un tiek dēvēts par vienu no savas paaudzes nozīmīgākajiem franču komponistiem, savulaik būdams gan kaismīgs dodekafonijas popularizētājs, gan elektroniskās mūzikas pionieris.
Biļetes uz festivāla koncertvakariem ir iespējams iegādāties Biļešu Servisa kasēs. Ieejas maksa uz 10. oktobra koncertu Splendid Palace un 11. oktobra ritmiskās mūzikas pasākumu Palladium ir 10 Ls, biļeteuz koncertu 12. oktobrī Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā maksā 7 Ls. Ir iespējams iegādāties arī izdevīgu abonementu uz visiem trim festivāla vakariem, kas maksā 17 Ls.
Skaņu mežs ir dalībnieks Eiropas eksperimentālās mūzikas festivālu asociācijā European Cities of Advanced Sound. Šo tīklu atbalsta Eiropas Savienības programma Kultūra 2007-2013 un LR Kultūras ministrija. Galvenie komerciālie atbalstītāji ir iRobot un Red Bull Music Academy.
Vairāk info: http://www.skanumezs.lv/festivals/
Foto: Pjērs Bulēzs. Publicitātes foto
