Ivari Ilja ir Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas klavieru nodaļas vadītājs. Klavierspēli apguvis Tallinas Mūzikas akadēmijā pie profesores Laines Mets un Maskavas Čaikovska konservatorijā pie profesores Veras Gronostajevas un profesora Sergeja Dorenska. Pianists ieguvis balvas vairākos vietējos un starptautiskos konkursos, tai skaitā Šopēna konkursā Varšavā un Vianna da Motta konkursā Lisabonā. Ivari uzstājies solo un kopā ar dažādiem orķestriem, tai skaitā Maskavas Simfonisko orķestri, Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri un Pēterburgas Simfonisko orķestri, sadarabojoties ar tādiem diriģentiem kā Arvo Volmers, Eri Klāss, Leo Krēmers, Veronika Dudarova, Romāns Matsovs, Imants Resnis, Andreas Mustonens u.c. Pēdējās uzstāšanās notikušas tādās prestižās koncertzālēs kā Sanfrancisko Simfoniju zāle, LA Mūzikas Centra operas zāle, Vašingtonas Izpildītājmākslas biedrība, Helsinku Festivāls, San Karlo teātris, Vana Klaiberna fonds, Kārnegī zāle, Atēnu koncertzāle u.c.
Juris Kalnciems ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks, Klavieru katedras vadītājs, profesors, kā arī Eiropas Klavieru skolotāju asociācijas Latvijā prezidents. Mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā (pedagogs Š. Valdšteins) un Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (pedagoģe J. Daugule). Ar izcilību beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (profesora A. Zandmaņa klase). Profesionālo meistarību pilnveidojis, studējot P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas asistentūrā (profesors S. Alumjans). Studiju laikā piedalījies dažādos konkursos (M. Čurļoņa pianistu konkursā, I vieta; u.c.). Paralēli lielajai pedagoģiskā un sabiedriskā darba slodzei, Juris Kalnciems aktīvi koncertē Latvijā un ārvalstīs, piedalās dažādu konkursu žūrijās, vada meistarklases Latvijā un citviet. Pianista plašajā repertuārā ir dažādu laikmetu mūzika. 2006. gada februārī klajā nācis Jura Kalnciema iespēlēts kompaktdisks, kurā ieskaņoti Jāņa Ivanova 24 skicējumi klavierēm. Bijis pēdējo trīs Jāzepa Vītola Starptautiskā pianistu konkursa žūrijas loceklis.
Gžegožs Kužinskis ir Vroclavas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vadītājs. Arī pats beidzis Vroclavas Mūzikas akadēmiju, kur mācījies pie prof. Vladimira Obidoviča. Ieguvis grādus arī Briseles Karaliskajā Mūzikas akadēmijā (prof. Žans klods Vandens-Eidens), un Džiliarda Mūzikas skolā Ņujorkā (prof. Jozefs Kalihšteins un prof. Abijs Simons). 1992. gadā ieguvis Mūzikas un Mākslas Profesora titulu. Saņēmis stipendijas no Beļģijas Kultūras ministrijas un Barbaras Piaseckas-Džonsones Fonda ASV, kā arī no izcilā amerikāņu pianista Malcolm Frager. Koncertējis Polijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Holandē, Šveicē, Krievijā, Ukrainā, Luksemburgā, ASV, Čehijā, Austrālijā un Itālijā. Piedalījies ierakstos radio un TV, ierakstījis vairākus CD. Darbojas vietēju un starptautisku konkursu žūrijās. Kopš 1972. gada pasniedz klavierspēli Vroclavas Mūzikas akadēmijā un Poznaņas Mūzikas akadēmijā (Polijā).
Petrs Geņušs ir plaša redzesloka mūziķis - vienlīdz spoži viņš uzstājas klasiskajā, džeza un t. s. starpžanru repertuārā, kas sniedzas no renesanses līdz avangardam. Sadarbojies ar Alfrēdu Šnitki un Leonīdu Desjatņikovu, uzstājies ar Mstislavu Rostropoviču un Jehūdi Menuhinu. Regulāri sniedz meistarklases visā pasaulē. Mācījies Lietuvas Mūzikas akadēmijā pie Jurģa Karnāviča un Maskavas Valsts konservatorijā pie Veras Gornostajevas. Ieguvis dažāda ranga balvas starptautiskos konkursos Pālmbīčā, Oberlinā, Sinsinati, Saragosā u. c. Geņušs koncertējis vairāk nekā divdesmit pasaules valstīs, uzstājies Sanktpēterburgas filharmonijas Lielajā zālē, Ņujorkas Linkolna centrā, Vīnes Musikverein u. c. Bijis docētājs Zviedrijas un Baltijas Academia Baltica, Tokijā un Osakā, kā arī Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Patlaban Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas profesors. Ieskaņojis kritikas augstu vērtētus CD Vācijas, Japānas un Lietuvas skaņu ierakstu namos. Pianists saņēmis Lietuvas Nacionālo balvu 1992 un WIPO Creativity balvu 2004.
Sergejs Osokins mācījies Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā pedagoģes Jutas Daugules klavieru klasē, vēlāk studējis Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā, pabeidzot asistentūru un aspirantūru (profesores Ņinas Jemeļjanovas klavieru klase), pievērsies arī zinātniskajam darbam. Pēc atgriešanās Latvijā, strādājis par klavierspēles pedagogu Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, vēlāk arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedrā. Daudzi viņa studenti un audzēkņi guvuši nozīmīgus panākumus starptautiskajos konkursos un festivālos. Sergejs Osokins ir Mākslas zinātņu doktors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāts (2004). Joprojām aktīvi koncertē gan solo, gan ar orķestri.
Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss ir visprestižākais un ar visplašāko starptautisko skanējumu no visiem Latvijas mūzikas konkursiem. To apliecina fakts, ka vairāki iepriekšējo konkursu uzvarētāji kļuvuši par Latvijā un ārzemēs atzītiem māksliniekiem. Viņu vidū ir pianisti Antons Ļahovskis (Grand Prix, 2008), Andrejs Osokins (I vieta, 2008), Juris Žvikovs (Grand Prix, 1993), Jevgeņijs Samoilovs (I vieta, 1993), Sanita Šablovska (I vieta, 1997), kā arī Raimonds Petrauskis, Sandra Jalaņecka, Jānis Zilbers, Viktors Ritovs u. c.
Šīgada Jāzepa Vītola starptautiskajā pianistu konkursā būs plašs citvalstu pianistu loks. Konkursā piedalīsies dalībnieki no Ēģiptes, Japānas, Somijas, Ungārijas, Polijas, Ukrainas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un, protams, arī no Latvijas. Konkursa trešajā kārtā konkursantu sniegumā varēsim baudīt Mocarta, Bēthovena, Šopēna, Rahmaņinova un citu mūzikas dižgaru skaistākos klavierkoncertus. Trešās kārtas koncertos un laureātu koncertā jaunajiem un talantīgajiem pianistiem pievienosies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.
Pirmais Jāzepa Vītola vārdā nosauktais konkurss notika jau 1989. gadā PSRS mērogā. Tajā pirmo vietu ieguva pašlaik Vācijā dzīvojošā pianiste Sana Villeruša. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas konkurss ieguva starptautisku statusu, un kopš 1993. gada tas ir noticis arī 1997., 2002. un 2008. gadā. Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss ir kļuvis par svarīgu un neatņemamu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu, un šogad tā norisi sevišķi rotā Jāzepa Vītola 150. jubilejas svinību konteksts.
Jāzepa Vītola starptautisko pianistu konkursu organizē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija sadarbībā ar VSIA “Latvijas Koncerti” un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.
