Deivida Hjūma nīstais entuziasms un revolucionāru degošās acis izskaidro ne tikai Franču un Oktobra revolūcijas šausmas, bet arī muzikālo ironiju, ar kādu Sergejs Prokofjevs gribēja atzīmēt Oktobra revolūcijas divdesmit gadu jubileju Sarkanajā laukumā. Josifs Visarionovičs noklausījās mēģinājumu un skaņdarbu aizliedza. Žurnāls “Rīgas Laiks”, svinot divdesmit gadu jubileju, atgriežas pie mūzikas, kas joprojām spēj uzrādīt visu revolucionāro entuziastu sirdīs degošo postu.
S. Prokofjeva “Kantāte Oktobra XX gadadienai” op. 74 (1936 – 1937) ir iespaidīgs skaņdarbs 10 daļās simfoniskajam orķestrim, kara orķestrim, bajānistu orķestrim, sitaminstrumentu orķestrim, diviem koriem un teicējam. Vērienīgi iestudēta, kantāte tā arī nepiedzīvoja pirmatskaņojumu drīz pēc radīšanas, jo padomju varas funkcionāri nobijās no sarežģītās muzikālās valodas. Kantāte tika atskaņota 30 gadu vēlāk. Latvijā šis sarežģītais un provokatīvais skaņdarbs nekad nav skanējis.
“Prokofjeva kantāte – tā ir muzikāla provokācija,” saka diriģents un komponists Andris Vecumnieks, “gan 1937. gadā, kad šis hipersirreālistiskais skaņdarbs saniknoja dižo vadoni Staļinu, kurš nespēja saprast un saskatīt šī darba sociālistiskā reālisma pazīmes un uztvēra to kā ņirgāšanos par padomju varu, gan arī 2013. gadā.”
S. Prokofjeva kantāte ir pirmais no vairāk nekā 50 “Rīgas Laika festivāla” pasākumiem. Tie notiek Rīgā no 4. līdz 10. novembrim, un tos ir aicināti apmeklēt visi, kas izrāda tieksmi domāt. Ar pilnu festivāla programmu var iepazīties mājaslapā www.rl20.lv.
Foto: Publicitātes foto
