Arcade Fire – „Reflektor” [Merge]

Kanādas rokgrupas Arcade Fire ceturtais studijas albums „Reflektor” kļuva par galveno notikumu mūzikā vēl krietni pirms iznākšanas. Faktiski, kolīdz parādījās informācija, ka to producējis viens no šā brīža izcilākajiem elektroniskās mūzikas skaņu pārzinātājiem un leibla DFA Records dibinātājs Džeimss Mērfijs. Daudzi jau tad sāka minēt, vai Arcade Fire turpinās uzņemto kursu iepriekšējos albumos, vai plates skanējuma grožus būs autoritatīvi pārņēmis Mērfijs. Patiesībā nav noticis ne viens, ne otrs. 

Nav šaubu, LCD Soundsystem un DFA Records cienītāji jau ar pirmajām taktīm pamanīs Mērfija „pirkstu”, bet galvenās pārmaiņas piedzīvojuši paši Arcade Fire, mainoties par 180 grādiem. Ambiciozais, gandrīz pusotru (!) stundu garais albums divos cēlienos tikai attāli līdzinās 2010.gada „Suburbs”. Ja tajā grupa izklausījās pēc slavu guvušu mūziķu atgriešanās dzimtā ciemata takās, ko, protams, pavada sentimentālas un eksistenciālas sajūtas, tad šoreiz Arcade Fire ieradušies kādā Haiti karnevālā. Ne velti pirmajā koncertā Ņujorkā (tā biļetes tika izķertas acumirklī un vēlāk melnajā tirgū pārdotas par vairākiem tūkstošiem dolāru) grupa aicināja apmeklētājus ierasties karnevāla tērpos ar devīzi „jo spožāk, jo labāk”.

Tikpat krāsains un daudzveidīgs albums ir arī muzikāli. Šeit netrūkst ne atsauču uz astoņdesmito gadu Deividu Boviju un Talking Heads, septiņdesmito gadu glemroku, „Here Comes The Night” nekristu ārā no pēdējā Vampire Weekend albuma, bet „Normal Person” dzirdami Pola Makartnija vaibsti. Turklāt visā šajā greznajā ballītē Arcade Fire ne uz mirkli nezaudē savu rokrakstu. Arcade Fire joprojām ir rokmūzikas grupa, taču tāda, kas nav baidījusies eksperimentēt, meklēt jaunu ceļu un, pateicoties Džeimsam Mērfijam, to arī veiksmīgi atrast.

Foto: Publicitātes foto