Latvijā notiekošo mūzikas festivālu intonācijas būtu gaužām nabadzīgas, ja tās ar dažādu tradīciju skaņkārtām bagātīgi nepapildinātu jau savu klausītāju loku ieguvušais pasaules mūzikas festivāls Porta. Festivāla vairāk nekā 12 gadu vēstures gaitā aizrobežu pasaules mūzikas vēja pūsmas un brāzmas ietekmējušas arī Latvijas mūziķu radošās izpausmes, kā arī tradicionālās mūzikas pārvērtības. Easyget.lv sarunā ar festivāla direktori Ilzi Apsiņu mēģināja noskaidrot, kā gan klausītājiem, gan mūziķiem nezaudēt kursu mūsdienu plašajā mūzikas tradīciju okeānā.
Kādā virzienā šogad vēji pūtīs festivāla Porta laivas buras?
Vairāk austrumu virzienā. Ir grupas no Izraēlas, Krievijas, Azerbaidžānas. Tāpat arī filmu programma par Indijas okeāna valstīm, Afganistānu. Mēs katru gadu izvēlamies mūzikas grupas no pasaules mūzikas gadatirgus „Womex”, bet šogad vairāk balstījāmies uz ieteikumiem. Programmas veidošanā iesaistījās arī Izraēlas vēstniecība, mūsu sadarbības partneri, rekomendējot grupu „The Shuk”.
Apskatot festivāla programmu, viegli pamanāms uzsvars uz ebreju mūzikas tradīcijām.
Jā, šogad tas tā ir sanācis. Neapzināti. Bija paredzēta arī grupa no Indijas, ko diemžēl nācās pārcelt uz nākamo gadu.
Festivālā paredzēta koncertfilmas „Ceļš uz mājām” pirmizrāde. Kādā laikposmā tā ir veidota?
Tas ir 2009.gadā aizsākts projekts, kura ietvaros sadarbojās latviešu, gruzīnu un moldāvu mūziķi un tika radītas vairākas koncertprogrammas. Ar koncertiem viesojāmies Moldovā, Gruzijā, Vācijā un Igaunijā. Radošais process gada garumā tika uzņemts, bet pati filmas veidošana notika pārējos trīs četrus gadus. Laika gaitā mazliet pamainījās arī koncepcija, un, manuprāt, tieši šobrīd filma ir ieņēmusi vispareizāko ceļu.
Tā ir kā ilggadējās draudzības ar „The Shin” mūziķiem turpinājums?
Jā, bet mērķis ir arī dot informāciju cilvēkiem par to, kas ir pasaules mūzika, jo, manuprāt, daudziem vēl nav skaidrs, kas tas īsti ir. Ir diezgan daudz stereotipu par pasaules mūzikas žanru, pietrūkst informācijas. Filmā daudz par to tiek runāts, un, protams, galvenā doma ir par saknēm - par to, ko tas mums katram nozīmē, kādā veidā šie mūziķi to izjūt un kā viņi to realizē savā mūzikā.
Kas mums ir svarīgi konceptuāli, kad mēs izvēlamies grupu. Ja ir grupa, piemēram, no Francijas, tad ir svarīgi, lai es justu, ka tā tiešām ir no Francijas, lai ir jūtamas saknes vai tradīcija. Ja grupa ir atbraukusi no Francijas, bet es nedzirdu ne viņu valodu, ne viņu mūziku... Kā zināms, cilvēki pārvietojas, viss kļūst kosmopolītisks, veidojas sajaukumi - tas pats notiek arī mūzikā. Tādēļ festivālā mēs vēl cenšamies saglabāt un parādīt to īpašo un atšķirīgo.
Kādi stereotipi par pasaules mūziku ir dzirdēti?
Esmu dzirdējusi, ka tā ir folklora. Pasaules mūzika ir ļoti mūsdienīga mūzika un tas ir veids, kā mēs vēl varam saglabāt identitāti. Tā ir nākotnes mūzika.
Varbūt tomēr ir jūtams, ka šo gadu laikā ir paplašinājies klausītāju loks?
Mums ir stabila festivāla auditorija, bet katru gadu ir tādi klausītāji, kuri apmeklē festivālu pirmo reizi un ir patīkami pārsteigti par to, cik tas ir interesants.
Šogad programmā ietverti arī Iļģi.
Pirmoreiz, kopš uzstāšanās 2000. gada pašā pirmajā festivālā, uz Portas skatuves atkal kāps mūsu postfolkloras pionieri un joprojām starptautiski atzītākā pasaules mūzikas grupa Latvijā – Iļģi. Turpinot festivāla tradīciju, Festivāla atklāšanas koncertu ievadīs visu tajā iesaistīto mūziķu kopīgi veidots priekšnesums – latviešu tautasdziesma „Kas tur nāca pār Jūriņu”. Dziesmas aranžēšanā roku pielikuši visi festivāla dalībnieki un Iļģu virsvadībā, to pirmo un vienīgo reizi izpildīs 8. novembra vakarā. Šogad festivālā dzirdēsiet pavisam jaunus skaņdarbus, kā arī mūziku no Iļģu agrāko gadu ierakstiem.
Kas šogad sagaidāms meistarklasēs?
Tās mēs parasti organizējam tādās vietās, kur jau ir auditorija. Šogad tās notiks LKA Kultūras koledžā. Tur ir atsaucīgi jaunieši, ļoti ieinteresēti, paši organizē, līmē plakātus, aicina cilvēkus ar mūzikas instrumentiem. Meistarklases būs divas dienas, piedalīsies gan „The Shuk”, gan „Dobranotch” mūziķi. Parasti meistarklasēs mūziķi stāsta par savām tradīcijām, demonstrē tradicionālos instrumentus un kopā muzicē.
Intervijā žurnālam „Mūzikas saule” 2009. gadā tradicionālās kultūras eksperte, otra festivāla Porta organizatore Gita Lancere kā vienu no festivāla mērķiem izvirza sadarbības, jaunu projektu veidošanās veicināšanu, reizē arī atzīstot, ka tas tomēr nenotiek tik ātri, kā cerēts.
Jā, tas nenotiek tik ātri. Bet tās grupas, mākslinieki, kas ir bijuši iesaistīti festivālā un piedalījušies ar saviem projektiem, turpina pastāvēt arī pēc tam. Viņi nav to aizmirsuši, kā tādu īslaicīgu projektiņu. „Dzelzs vilks” turpina šajā virzienā strādāt. Arī Valts Pūce ar savu etnogrāfisko orķestri, kas patiesībā arī ir festivāla ietvaros radīts projekts. Rīsa zvejnieki. Arī Intars Busulis vienmēr ir atvērts mūsu piedāvātajiem projektiem.
Interesants jaunums šogad ir dīdžeju iesaistīšana.
Jā, ar koncertiem Palladiumā vakari nenoslēdzas, tie turpināsies Kaņepes kultūras centrā. Šeit aicināti visi, kas vēlas kopā muzicēt ar festivāla viesiem, būs atvērta Jam session skatuve līdz pat rīta gaismai. Vakaru vēl piepildīs un bagātinās četri DJ ar pasaules mūzikas programmu – DJ Monsta, DJ Šahs, DJ Artūrs Mednis un DJ Roberts Gobziņš.
Tātad jebkurš, kas vēlas, var nākt un „džemot”?
Jā, var droši nākt ar savu mūzikas instrumentu. Parasti tie vakari ir izvērtušies vēl jautrāki un foršāki nekā paši koncerti.
Vai ir jau notikuši mēģinājumi?
Mēģinājumi principā jau notiek. Šajā svētdienā iebrauca viesis no Azerbaidžānas, kas piedalās Leilas Alijevas projektā. Viņi jau mēģina visu nedēļu. Šodien (ceturdien – D.D.) iebrauca „Dobranotch” grupa, sāksies aktīvi mēģinājumi kopā ar „Forshpil”.
Šīm grupām ir sena draudzība. „Forshpil” pamatsastāvā ir trīs no „Dobranotch” puišiem. Grupa radošās darbības 10 gadu jubileju festivāla apmeklētājus priecēs ar īpašu programmu kopā ar saviem viesiem no grupām Dzelzs vilks un Pulsa efeksts un Innu Raihmani.
Foto: Ilze Apsiņa. Foto (c) Ingus Bajārs
