Sapphire Slows – „Allegoria” [Not Not Fun]

Viens no pēdējo gadu patīkamākajiem atklājumiem Japānas mūzikā ir neatkarīgās mūzikas leibls Cuz Me Pain. Pirms diviem gadiem ar pasakaini skaistu singlu „Dream Analysis” uzziedēja projekts Jesse Ruins, bet pērnvasar leibls prezentēja Faron Square vasarīgi relaksējošo debijas albumu „Willys Heartbeat”. Jaunā Tokijas producente un mūziķe Kinuko Hiramatsu jeb Sapphire Slows gan nav tiešas saistības ar šo ierakstu kompāniju (viņai ir līgums ar Kalifornijas leiblu Not Not Fun), bet muzikālas ietekmes ir acīmredzamas.

Sapphire Slows sākās 2011.gadā kā kautrīgs Hiramatsu guļamistabas projekts, kas bija visai eksperimentāls hibrīds starp indie-tronica un psihodēlisku popmūziku. Taču plašāku uzmanību meitene ieguva 2012.gadā izskaņā kā viesvokāliste Magic Touch saulainajā house himnā „When I See You”. Grūti pateikt, cik ļoti Sapphire Slows ietekmējusi šī sadarbība, taču viņas debijas albums „Allegoria” radikāli atšķiras no pirmajiem diviem EP. Tas joprojām nav viennozīmīgi klasificējams kā deju mūzikas ieraksts, taču teju visi albuma skaņdarbi tā vai citādi perfekti saplūdīs ar naktsklubu atmosfēru. Vai tas būtu uz j-pop skanējumu balstītais hits „Dry Fruit”, vai arī izteikti tumšais, uz tech-house pusi plūstošais „Corekill”. Turklāt albuma beigās Sapphire Slows šo visu izdaiļo ar vienu sasodīti skaistu, dūmakainu balādi „Can I Get Out of This Silence”.

Sapphire Slows – „Dry Fruits”: 

Foto: Publicitātes foto