„Kālabad” ir teicams turpinājums „Dzelzs vilka” 2005. gadā tautas mūzikas iedvesmotajam ierakstam „Kur vakara zvaigzne lec” un 2008. gada albumam „Uijā uijā nikni vilki”, apliecinot grupas spēju veiksmīgi izpausties dažādībā.
„Dzelzs vilks”, kas ierasti pazīstama kā enerģiskas rokmūzikas grupa, kopā ar jaundibināto jeb papildināto sastāvu „Dzelzs vilka Jauno Jāņu orķestri” attīsta to muzikālo virzienu, kas pašmāju mūzikā mazliet palicis novārtā – vai to saukt par mūsdienu tautas mūziku jeb tautas mūziku rokmūzikas apdarē.
„Kālabad” pierāda, ka latviešu dainas skan ļoti labi arī mūsdienīgos aranžējumos. Muzikāli gana plašajā instrumentu klāstā dzirdami arī tādi instrumenti kā mandolīna, bandžo, bazuki, ukulele, kontrabass, vijole, ģīga.
Pārsvarā, saskaroties ar latviešu tautas mūziku vai tās apdarēm, mūzikā dominē skaista, bet melanholiska noskaņa. Šajā ierakstā melanholija jūtama, bet tā sapiņķēta tik veiksmīgi, ka pazūd dejojamu, dungojamu, lecamu vai grabināmu gabalu saišķī. Patīkami, ka ieskanas arī sieviešu balsis, kas lieliski kontrastē ar Jura Kaukuļa specifisko vokālu.
Interesanti, ka albuma producents ir Gints Sola, kas līdz šim radījis lielisku mūziku, ideāli atbilst arī šī albuma noskaņās.
Atsevišķi gribētos izcelt lielisko albuma noformējumu – katram gabalam pa smukai bildītei, kā mazs albumiņš.
Muzikāli grūti izcelt vienu gabalu kā singlu vai potenciālu hitu, jo viss albums kopumā ir viens skanīgs hits.
Foto: Publicitātes foto
