Latvju „Auļi” un franču „ZEF” Andrejsalas „Pulkvedī”

24.maija vakarpusē, Andrejsalas „Pulkveža” telpa sevī pulcināja nevienu vien folkmūzikas gardēdi, kuri bija sapulcējušies, lai skatītu vaigā mūsu pašu folkloras dūdu un bungu grupu „Auļi”, kā arī viesmūziķus no Francijas – „ZEF”.

Pasākums sākas ļoti laicīgi un apmeklētāju bariņš ir pamatīgs, sakot ar bērniņiem – kuriem vēl knupis mutē, beidzot ar vecāka gadu gājuma audienci.

Pasākumu atklāj „Auļi” ar vieglu dūdu skaņas plūsmu cauri visai zālei, palēnām pieņemoties spēkā, un ar nākamajām dziesmām ienākot pamatīgai un perfekti ritmiskai bungu ritmikai, zāle bija pamatīgi „uzvilkta”, un dejojot vai vienkārši aplaudējot, atbalstīja folkloras apvienību. Uzstāšanās, pat vienā brīdī, ievilka kā tādā transa sajūtā, nedzirdot pilnīgi neko, kas notiek apkārt. Jauki arī likās tas, ka bija ieradušies cilvēki, kuri izdancināja gandrīz vai visu sanākušo publiku.

Auļi nospēlē un izsludina pusstundas pārtraukumu, lai viesmāksliniekiem no Francijas būtu laiks sakārtoties savam izgājienam. Paveras durvis un apmeklētāju pūlis izsoļo no zāles.

Apstaigājis Andrejsalas teritoriju, atgriežos pasākuma vietā un uz skatuves jau uzkāpuši „ZEF”. Grūti pateikt vai tā bija franču tautas mūzika, jo viņu muzicēšana vijās, kaut kur starp franču romantisko akardionu smeldzīgajām skaņām un enerģijas pārpildītu „Balkānu mūzikas” vijoles un ģitāras pavadījumiem.

Uz skatuves muzicē seši kungi: vijolnieks, divi akardionisti, basģitārists, flautists, ģitārists, kurš brīžiem spēlēja mandolīnu.

Uzstāšanās pamatīgi pārsteidz. Rodas sajūta, ka mūziķi ir „atkoduši” katra klausītāju, un vada to kā marioneti. Viss ķermenis kustās pats no sevis. Perfekti pārdomāta programma, savijot lēnas kompozīcijas ar enerģiskākajām tik gludeni, un pa vidu izteiktie komentāri par dziesmām, liekas kā viens liels muzikāls lidojums.

Nemelošu, ja teikšu, ka šī muzikālā apvienība, ir mans viens no lielākajiem un jaukākajiem šī gada atklājumiem.

Koncerts paiet nemanot, nu jau sākas atvadas un mūziķi pamet skatuvi, bet pēc pamatīgas iekarsušās publikas ovāciju burbuļa, grupa tomēr atgriežas un nospēlē vēl pāris kompozīciju.
Aplausi nebeidz rimties, fantastiski. Grupa atvadās un aicina ierasties nākamās dienas vakara pusē, tātad 25.maijā, klubā „Casablanca”.

Garastāvoklis ir pamatīgi labs, vēl dodoties mājup galvā skan pāris „ZEF” spēlēto melodiju fragmenti, un kājas mazliet rikšo dejiskā solī. Burvīgi!