Vēl interesantāk, ka bērnības draudzeņu dibinātais Kalifornijas kvartets šogad svin jau desmit gadu jubileju. Grupas karjera gan tā īsti aizsākās vien 2009.gadā, kad leibls Manimal Vinyl pārizdeva meiteņu EP „Exqusite Corpse”, ko bija producējis Warpaint solistes Emīlijas Kokalas tā laika boifrends, Red Hot Chili Peppers ģitārists Džons Frušante. Dziesma „Billy Holiday” no šī ieraksta ātri izpelnījās uzslavas un apbrīnu no ievērojamākajiem mūzikas portāliem. Sekoja ierakstu līgums ar Rough Trade Records, koncertturneja kopā ar tolaik tikko slavu guvušajiem The xx, 2010.gadā arī pilnais debijas albums „The Fool” un, protams, nebeidzamas koncertu sērijas.
Tomēr darbs pie turpinājuma tik viegli vis rokās nedevās, un gaisotne studijā brīžiem esot bijusi visai nokaitēta. Kā šobrīd intervijā godīgi atzīst Warpaint basģitāriste Stella Mozgava: „Mēs esam dāmas, tātad emocionālas maitas”. Jau no paša sākuma Warpaint uzstādīja mērķi jauno albumu veidot eksperimentālāku un atšķirīgāku no sapņainā un viegli apreibušā ieraksta „The Fool”, un jāsaka, ka tas meitenēm noteikti ir izdevies. Var strīdēties par saturu, bet forma tiešām jaunajā platē ir krāsaināka un dažādāka, saglabājot savu vizītkarti – melanholisku naksnīgumu.
Albums iesākas ar trim tipiskiem Warpaint skaņdarbiem, kas nekristu ārā no debijas albuma, taču pirmais pārsteigums seko jau ceturtajā dziesmā „Hi”, kurā izmantota tri-hop ritma struktūra, tādējādi atgādinot Massive Attack 90’to gadu stilistiku. Šīs noskaņas savā ziņā turpina arī sekojošais „Biggy”, kura minimālisms un ģitāras skanējums droši iederētos kādas 90’to gadu tīņu filmas skaņu celiņā, savukārt „Disco/Very” ievads sasaucas pat ar M.I.A. daiļradi. Tomēr spēcīgākais meiteņu trumpis ir un paliek spēcīgu melodiju sakombinēšana ar skumju skaistumu, un to perfekti demonstrē albuma spēcīgākais skaņdarbs „Feeling Alright”.
„Kad mēs rakstām albumu, studijā valda diktatoriska demokrātija. Taču spriedze ir vajadzīga, tā mūsu mūzikai nāk par labu,” intervijā norāda grupas soliste Emīlija Kokala. Grūti pateikt, kā izklausītos albums „Warpaint”, ja meitenes to būtu ierakstījušas, čilojot Havaju salās, bet, manuprāt, mēs Kokalai varam ticēt.
Foto: Publicitātes foto