Pašmāju elektroniskās mūzikas grupas Gas of Latvia līderis Andris Indāns jeb Andžons kopā ar domubiedriem Normundu Griestiņu jeb TV Maskava, aktieri, mūziķi un režisoru Tomu Auniņu un Stropu Jurku, apvienojoties projektā The First Latvians On Mars, tikko izdevuši albumu, kas veltīts Hardija Lediņa piemiņai. Uzreiz pēc albuma laišanas tautās mūziķi ar skaņu mākslas produktu devās uz Berlīni. Īsi pirms aizbraukšanas tiekos ar Andžonu, lai pārrunātu gan to, kā tapa albums, gan arī apspriestu elektroniskās mūzikas tendences un aktualitātes Latvijā un pasaulē. Pēc laipnā aicinājuma tiekamies Andžona studijā Matīsa ielā. Krāsns tikko iekurta, vēl auksts, bet mājīgi. Dzersim kafiju.
Jautāju tev kā ekspertam: kas šobrīd notiek elektroniskajā mūzikā Latvijā?
Es jau esmu insaideris, un man šķiet, ka viss notiek! Neko daudz par vidi, ārpus kuras darbojos, es nezinu, bet izskatās, ka viss ir kārtībā. Man šķiet, ka nekad vēl tik daudz cilvēku nav nodarbojušies ar mūziku, kā tagad. Protams, tas lielā mērā attiecas arī uz elektronisko mūziku.
Tieši Latvijā? Un kā ir citur pasaulē?
Elektroniskā mūzikā tā vairošanās bija 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā - gan šeit, gan citur pasaulē -, tiklīdz parādījās pietiekami lēti datori. Tagad visu var baigi vienkārši izdarīt, kompītī uztaisīt gabalu, bez maksas nopublicēt, pats internetā reklamēt. Tas viss ir ārkārtīgi vienkārši, daudz vienkāršāk kā pirms 20 gadiem.
Kādas tendences, virzieni elektroniskajā mūzikā tagad ir aktuāli?
Man šķeit, ka tagad viss mutējas kopā. Arī mani pašu tas interesē. Visdažādākie virzieni liekās kopā un maļās vienā katlā. Bet ir skaidrs, ka katram ir savs raksturs, kas varbūt mūzikas produkcijā ir interesantākais.
Vai tendences Latvijā un pasaulē atšķiras?
Zini, es pēdējā laikā neesmu nodarbojies ar mūzikas pētīšanu un salīdzināšanu, bet man šķiet, ka tur viss tas notiek paralēli. Vienkārši šeit ir mazāk cilvēku, mazs tirgus, šeit varbūt tas nenotiek tik spilgti un redzami, bet škiet, ka pie mums vairs nav tāda nobīde laikā.
Es atceros, ka pirms 15 gadiem man ļoti aktuāls bija drum and bass. Gāju cauri visādiem novirzieniem, periodiem, un pašam tagad tas viss, tā pieredze mutējas kopā. Un droši vien citiem ir tāpat. Tas, kam iet cauri, arī parādās viņu mūzikā.
Tad varētu teikt, ka šis ir visa saplūšanas laiks?
Nē, ir arī tādi, kas tur savu līniju. Vēl ir tie, kas joprojām, nemainot nevienu noti, spēlē Bītlu dziesmas. Bet pa lielam - laikam jā. Arī popmūzikā es ik pa laikam izdzirdu kādus interesantus gājienus, kas pirms pieciem gadiem bija sastopami marginālākā elektronikā. Bet tas ir normāls cikls, ka nāk no tās perifērijas un tad ar novēlošanos parādās centrā.
Kā tu domā, vai cauri laikam popmūzikas kvalitāte ir augusi? Vai kvalitātes kontekstā savienojošā līnija starp citām mūzikas žanru nišām izlīdzinās?
Grūti pateik. Ja runājam par muzikālo kvalitāti, tad es tomēr dodu priekšroku agrāko dekāžu popmūzikai, kur ir interesantākas melodijas un aranžējumi. Bet ja mēs runājam par tehnisko, producēšanas kvalitāti, tad jā – protams, tas ļoti izlīdzinās.
Kas ir tava auditorija?
Uz maniem koncertiem Rīgā cilvēki nāk, bet kaut kur citur Latvijā pa retam uzspēlējot, var arī neatnākt tik daudz, kā gribētos. Bet nesūdzos. Varbūt koncerti varēja būt biežāk. Pagājušais gads koncertu ziņā bija tukšs - tikai trīs vai četri koncerti. Bet ir izveidojies klausītāju pulks, pie tam tāds mainīgs. Ir tādi kas nāk uz vienu koncertu, uz otru atkal citi, viņi tur kaut kā sadalās.
Kādās interesantās vietās esi koncertējis?
Manas mīļākās koncertu vietas ir ārpus klubiem. 19. janvārī man bija brīnišķīgs koncerts Centrāltirgus Sakņu paviljonā starp āboliem, bumbieriem un kāpostiem. Pirms pāris gadiem bija Matīsa tirgus Gaļas paviljonā „Baltās nakts” ietvaros. Ir bijis arī VEF teritorijā, nomalē, krūmājā, kur cauri asfaltam zāle aug, tādā vietā ir brīnišķīgs koncerts. Ir arī bijuši labi koncerti koncertzālēs, festivālos, piemēram, „Skaņu mežā”. Kura bija tava kafija?
Manējā ir šī.
Biežāk tādi lielāki pasākumi norisinajās 1990. gadu beigās, 2000. gadu sākumā. Tas laiks palicis atmiņā ar iespaidīgājiem, labi apmeklētiem pasākumiem. Tagad arī ir daudz jauno producentu, kas rīko dažādus pasākumus un rosās savā lauciņā.
Kuri mūziķi tevi iedvesmo?
Man ir vairāki domubiedri, ar ko mēs viens otru iedvesmojam. Diezgan daudzus gadus draudzējos ar Kodek ar Normundu Griestiņu jeb TV Maskava ir interesanti, ar Gati Druvaskalnu esmu bijis vairākos projektos, ar Tomu Auniņu. Tie ir tie, ar ko visvairāk būts kopā pēdējā laikā.
Un kā klausītāju?
Ir uzticamie vārdi, kas mani vienmēr ir iedvesmojuši. Piemēram, somu duo Pan sonic, Vladislav Delay, Boards of Canada, Aphex Twins allaž mani ir fascinējis, November Növelet. Vismaz kādreiz mīļākā grupa bija Einstürzende Neubauten.
Tu teici, ka tuvākajās dienās būsi Berlīnē. Ko tur darīsi?
Iznāca The First Latvians On Mars albums. Festivāla „Skaņu mežs” komanda mūs uzaicināja izveidot Hardijam Lediņam veltītu performanci - mani, Tomu Auniņu, Stropu Jurku, Normundu Griestiņu. Būtībā esam katrs pats par sevi, ar saviem projektiem. Visi esam ārkārtīgi atšķirīgas personības. Pirms gada un pat vairāk mēs nedēļu dzīvojām pie manis laukos un ierakstījām visnotaļ kosmiskas ievirzes materiālu. Šo materiālu spēlējām pāris koncertos Rīgā, viens koncerts notika Budapeštā un viens Kemnicā, Vācijā. Tagad mēs no tiem ierakstiem beidzot salikām kopā albumu. Un tagad brauksim uz Berlīni Transmediale festivālā šo programmu spēlēt. Gas of Latvia patīk tāda veida sadarbības.
Ko tu elektroniskajā mūzikā gribētu sagaidīt nākotnē?
Zini, man gribētos, lai mūzika kļūtu savāktāka un pabeigtāka. Apkārt skan ārkārtīgi daudz nepabeigtas mūzikas. Skan pāris efekti, ar dažām variācijām, un tā mūzika nekur neved. Man šķiet, ka lielai daļai elektroniskās mūzikas nenāktu par sliktu kļūt pabeigtākai.
Un kādas ir Gas of Latvia nākotnes ieceres?
Nākamais, ko es domāju izdarīt, ir atjaunot savu ritmiskās un deju mūzikas programmu ar jauniem skaņdarbiem, kas man jau ir ieskicēti. Un gribētos vairāk koncertu. Tādas ir mana šī gada ieceres.
Foto: Publicitātes foto
