Stalaktītu ērģeles
Līlands Sprinkls bija elektronikas inženieris, kurš ikdienā strādāja Pentagonā. Bruņojies ar mazu āmuru un leņķa slīpmašīnu, trīs gadus Sprinkls meklēja labi skanošus stalaktītus, lai pēc tam tos izmantotu kā mūzikas instrumentu. 1956.gadā darbs tika pabeigts, un savdabīgās ērģeles spēja radīt unikālu skaņu no 37 dažādiem stalaktītiem.
Bēthovena „Moonlight Sonata”:
Paisuma ērģeles
Ir mūzikas instrumenti, kas nemaz nav jāspēlē pašam, tā vietā to izdara dabas spēks. Viens no šādiem instrumentiem ir Blekpūlē uzbūvētās „Paisuma ērģeles”. To pamatā ir baznīcas ērģeļu caurules, caur kurām paisuma un bēguma laikā vējš pūš gaisu. Atkarībā no jūras stāvokļa mainās arī skanējums. Dažreiz tas ir lēns un čīkstošs, bet citreiz atgādina signalizējošu vilcienu orķestri.
Akustiskais vēja paviljons
Arī mākslinieka Lūka Džerama radīto 10 tonnu smago mūzikas instrumentu darbina vējš. Tas sastāv no gariem vadiem, caurulēm un milzīgas metāla arkas. Katrs vads vējā vibrē, un to skaņu vēl pastiprina metāla caurules. Rezultātā rodas dīvaina un pulsējoša skaņa, kas atgādina Stīva Reiha minimālisma darbus.
Ceļš, kas atskaņo Rosīni operas
Mazliet ārpus Kalifornijas pilsētas Lankasteras atrodas ceļš, kas atskaņo uvertīru no Rosīni operas „Viljams Tells”. Idejas realizētāji ir japāņu autobūves kompānija Honda. Turklāt skaņa un frekvences mainās, atkarībā no braukšanas ātruma un izvēlētās joslas.
Muzikālais ledus
Norvēģu bundzinieks un komponists Terje Isungsets rada instrumentus no ledus gabaliem, kurus viņš izzāģē no aizsaluša ezera. Tādā veidā viņš ir pagatavojis gan ledus ksilofonu, gan ledus trompeti. Tiesa, jebkurš ledus gabals par instrumentu nederēs – tikai pareizās struktūras radīs vēlamo skaņu.
Kaķu klavieres
17. gadsimta vācu zinātnieks Atanasijs Kirhers dokumentējis kādu fantastisku ierīci „kaķu klavieres” (Katzenklavier). Tai ir parasta tastatūra, kas atrodas priekšā vairākiem būriem, kuros ievietoti kaķi. Kad tiek nospiests kāds taustiņš, vienā no nelaimīgo dzīvnieku astēm ieduras nagla, kā rezultātā kaķis, protams, iebrēcas. Šis projekts ticis izstrādāts kā šoka terapija psihiski slimu cilvēku ārstēšanai, bet laimīgā kārtā nekad nav ticis realizēts dzīvē.
Skido muzikālie akmeņi
Džozefs Ričardsons 19.gadsimta vidū 13 gadus strādājis, lai no akmeņiem izveidotu ksilofonam līdzīgu mūzikas instrumentu, un leģendas vēsta, ka karaliene Viktorija uz tiem klausījusies Hendeļa, Mocarta un Rosīni darbus. Tagad slavenie akmeņi atrodas Kesvikas muzejā, kura apmeklētāj ar aicināti iemēģināt roku šī savdabīgā ksilofona spēlē.
Dziedošais un zvanošais koks
Anglijas pilsētā Bērnlijā uzbūvēta trīs metru augsta skulptūra, kuru darbina tur valdošie stiprie rietumu vēji, kas pūš caurulēs, tādējādi radot nesinhronas un biedējošas skaņas. Milzu instrumenta autori ir arhitekti Maiks Tonkins un Anna Liu, kas par savu darbu 2006.gadā saņēma Britu arhitektu Karaliskā institūta apbalvojumu.
Vankūveras tvaika pulkstenis
Kanādas pilsētā Vankūverā atrodas vēsturisks pulkstenis, kas ik pa laikam „dungo” meldiņu, ko rada caur svilpēm izspiests tvaiks. 1875.gadā izstrādātā darba muzikālā atslēga paslēpta pazemes caurulēs, kuru pamatdarbs ir siltināt apkārtējos namus, bet tās piegādā tvaiku arī savdabīgajam pulkstenim-mūzikas kastei.
Dārzeņu orķestris
Pārsteidzoši daudzveidīgus mūzikas instrumentus var izgatavot no visparastākajiem dārzeņiem. Ne katrs gan no burkāna vai kāposta mācēs izvilināt patīkamas skaņas, bet tas labi padodas Vīnes Dārzeņu Orķestrim, kas uzstājas ar koncertiem visā pasaulē, turklāt to noslēgumā klausītājus iepriecina ar veselīgu un gardu dārzeņu zupu.
Foto (c) David Denicolò