Riana Rīgā – koncerta apskats

Iesildošos DJ klausīties nenācu, tādēļ, neilgi pirms koncerta sākuma ienākot zālē, man, kā reti kad, aizraujas elpa, ieraugot sanākušās tautas masas. Arēna stāvgrūdām pilna. Tad, lūk, kur teju visa mūsu skolu jaunatne vienkop! Pamatskola un naivas, apgarotas, kosmētikas neskartas sejiņas, kas gaida brīnumu, vidusskolnieki – tas lielais vairums. Protams, arī skolas jau beigušie un vecāki ar bērniem.

Nu jā, savā ziņā skaidrs, „spico meiteņu” saule, kas pirms gadiem desmit spēja radīt tādu apmātību, jau norietējusi, Britnijas personība sašķēlusies, Avrila pie mums vēl nav bijusi (bet būs). Katrai paaudzei vajag savu ātri pagatavotu surogātzvaigznīti, apjūsmas objektu, kam albumā pāris dziesmas ar infantiliem, viegli iegaumējamiem tekstiņiem, lipīgiem vai mazāk lipīgiem piedziedājumiem, ko var apgūt arī ar pamatskolas angļu valodas līmeni.

„Liela zvaigzne atbraukusi”, „ejam pāri līķiem”, šādi un līdzīgi apgalvojumi dzirdami, publikas masai spiežoties no zāles vidus skatuves virzienā.

Koncerta sākums kavējas, publika nervozē. Manāms, priekšā stāvošie, kas nākuši laikus labākas vietas ieņemt, karstumā un bezgaisā saguruši. Nodziest gaismas, publika atdzīvojas. Beidzot.

Balts priekškars sedz skatuvi, aiz tā parādās ēna (šai mirklī, prātā uzzib gaužām ķecerīgas asociācijas ar pērngada Alice Cooper koncertu). Satraukti čuksti apkārt – kur viņa ir, labajā vai kreisajā stūrī? Tad jau dziesma izskan, aizkars krīt, atklājot violetas gaismas pielietu skatuvi un tās vidū trepjveida konstrukciju, pa kuras pakāpieniem tad arī mūsu zvaigzne cēli dodas lejup. Līdzās, uz paaugstinājumiem, arī bekvokālistes, taustiņnieks un bundzinieks.

Sexy fellows and bad girls – jā, viņas uzruna tieši jums, stāstot, cik ļoti viņa mīl šo pilsētu un savus fanus utt. Meitene ādas jaciņā un kombinē, siksniņām, ķēdītēm savažota – tāda tikumības josta, ka vai nu!;) lielie auskari, garie zābaki, rozā boa. Neķītrās meitenes stiliņš, atbilstoši albuma nosaukumam, bet izskatās kā no 90. sākuma/vidus attiecīgām filmām. Tiesa, erotikas šai priekšnesumā krietni vairāk kā šīgada „Erotā” (pārdomas – ko te raudzīt nākušas māmiņas un tētuki ar pirmsskolas vecuma bērniem?). Nav jau tas neveiksmīgākais skatuves tēls, viss būtu labi, ja vien nebūtu tik pašmērķīgi.

Ievadā izskan „Pon de Replay”, „Let Me” no pirmā albuma, „Break It Off” no otrā, taču lielo vairumu programmas, protams, aizpilda jaunākā albuma kompozīcijas, tādas kā „Breakin' Dishes”, „Good Girl Gone Bad”, „Don't Stop The Music”, „Hate That I Love You” u.c.

Balss spēcīga. Un fonogramma arī. Arēnas skaņu līmenis kā allaž „ierindā”, mūzika „bliež” pa deniņiem, taču balss tajā visā kaut kur pazūd. Vienīgi video kvalitāte liekas nevainojama. Laiku pa laikam viņa pazūd no skatuves, muzikālās starpspēles aizpilda „robotveidīgas” būtnes-dejotāji un DJ priekšnesumi, līdz Riana atgriežas uz skatuves, dīvāniņā atlaidusies, dūmakas tīta.

Vēl tikai „Question Existing” un, protams, visu gaidītais brīnums – „Umbrella” un „šovs” ar četriem dejotājiem un četriem lietussargiem. Pieprasījumu atkārtot nav, publika virzās uz izeju.

Koncerts, kurš pēc organizatoru apgalvojuma ilgs aptuveni pusotru stundu, sākas ar novēlošanos mazliet pirms deviņiem un beidzas dažas minūtes pāri desmitiem. Acīmredzami, lai visi lielie un mazie bērni būtu mājas laicīgi. Kaut, ko gan vairāk viņai dziedāt?