Koncertā skanēs klasicisma ģēnija vispazīstamākās kompozīcijas – uvertīras no operām „Dons Žuans” un „Figaro kāzas”, kā arī pēdējā komponista simfonija Do mažorā jeb „Jupitera simfonija”.
„Bez šaubām, Mocarts ir visu laiku spožākais ģēnijs – komponists. Mocarta mūzika ietver visas emocijas, tostarp prieku, aizgrābtību, nemieru, drāmu, mīlestību, greizsirdību un ilgošanos. Tā ir mūzika, kas īpašā veidā rada garīgu saiti ar klausītāju,” saka diriģents Zbigņevs Graca. „Man ir liels prieks un gandarījums jau daudzus gadus būt ciešā kontaktā ar šī komponista mūziku. Ļoti silti uzņēmu aicinājumu sagatavot un diriģēt monogrāfisku Mocarta mūzikas koncertu Rīgā kopā ar jauno fantastisko latviešu orķestri Sinfonietta Rīga un ļoti talantīgo latviešu dziedātāju Ingu Šļubovsku.”
Līdz 1786. gadam Mocarts bija pieredzējušākais un ražīgākais komponists 30 gadu vecumā, kādu pasaule jebkad redzējusi. Viņa kontā jau bija 18 operas, taču nevienai no tām nebija lemts kļūt par populārākajiem Mocarta skatuves darbiem, un tikai sākot ar “Figaro kāzām’’ komponists pēdējos piecos mūža gados radīja operas, kas kļuvušas par šī žanra vienu no augstākajiem sasniegumiem.
Mocarta 30 koncertārijas vokālistiem ir augstākā meistarības pilotāža. Solistes Ingas Šļubovskas izpildījumā skanēs skaistās Cerlīnas un Suzannas ārijas, kā arī Bella mia Fiamma.
Koncertu noslēgts pēdējā lieliskā Mocarta simfonija Do mažorā jeb „Jupitera simfonija”. Šī simfonija atzīstama par vienu no izcilākajiem orķestra skaņdarbiem pasaulē. Tā komponēta 1788. gadā un ir pēdējā Mocarta sarakstītā simfonija. Tās finālā komponists sakopojis visu savu milzīgo garīgo spēku un resursus. Roberts Šūmanis paudis, ka ir lietas, par kurām vienkārši neesot ko teikt, to skaitā "Mocarta Do mažora simfonija, daudz kas no Šekspīra un šis tas no Bēthovena". Simfonijas nosaukumu "Jupiters" neizdomāja Mocarts. Viena no populārākajām versijām - tā bijusi mūziķa un menedžera Johana Petera Salomona iniciatīva salīdzināt šo Mocarta būvēto katedrāli ar romiešu panteona virsotni.
Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs.
Foto: Inga Šļubovska. Foto (c) Aiga Rēdmane
