Kad pēc nelielās elektroniskās sarakstes ar Paradigma pajautāju pēc fotogrāfijas, ko pievienot rakstam, biju jau par 99 procentiem pārliecināts, ka saņemšu atteikumu. To, ka Uldim Zemzaram netīk publicitāte, var nojaust pēc sociālajiem tīkliem, kuros viņš atrodams – tajos visos izmantoti segvārdi. Toties tad, kad ir saruna par mūziku vai elektroniskās mūzikas aparatūru, Uldis var iedegties un runāt ilgi un kaismīgi. Tieši „spēlējoties” un apgūstot analogos sintezatorus, sākās viņa jaunākais projekts Paradigma, kam pavisam nesen prezentēts pirmais singls ar vokālu, dziesma „Tā aka” ar Friča Bārdas dzeju. Gan par minēto dziesmu, gan muzikālajām ietekmēm, gan muzikālo karjeru un sintezatoriem Uldis laipni piekrita atbildēt elektroniski.
Cik sen nodarbojies ar mūzikas radīšanu? Aptuveni cik skaņdarbu varētu būt tavā rīcībā?
Mūzika mani ir interesējusi kopš bērnības. Pirmo reizi sāku spēlēt 1993. gadā Ogres Meža tehnikumā, pieteicos vokāli instrumentālajā ansamblī spēlēt basu, lai gan nekad basģitāru rokās nebiju turējis. Mēģinājām pat startēt konkursā "Ko Tu proti". Pēc tam ar draugu izveidojām grupu Jēkabpilī Fly Ash, ierakstījām dažas dziesmas ar grupas Svīta palīdzību, tas bija tāds indie uz sintiņiem un ar giču - dziedājām abi (toreiz es mūziku nerakstīju, tikai tekstus). Pēc teķa pabeigšanas sāku strādāt un dzīvot Līvānos, kur 1996.gadā ar trim vidusskolniekiem izveidoju vietējo grandža grupu Grindstones, kurā spēlēju ģitāru un dziedāju līdz pat 2000.gadam. 1998.gadā piedalījāmies festivālā „Sinepes un Medus”. Pamatā uzstājāmies Līvānos, Daugavpilī, kā arī vienreiz Rīgā.
2000.gadā grupas biedri pabeidza videni un devās studēt uz Rīgu, arī es iestājos LU, tā sāku studēt un strādāt Rīgā. No kāda 2003.gada līdz 2008.gadm mēģinājām no jauna pie dzīvības uzturēt Grindstones, pat divreiz uzstājāmies klubā Depo.
Tad paralēli 2007.gadā mājās sāku veikt pirmos ierakstus uz 4 celiņu Tascam kasetnieka, tas man iepatikās, pēc tam iegādājos 8 ceļu digitālo Tascam studiju. Nopirku Alesis bungu mašīnu un sāku veikt individuālus ierakstus, kas joprojām bija rokmūzikā balstīti. Tad iedomājos, ka vajadzētu kādu vecu sintiņu fona radīšanai (taustiņus līdz tam nekad nebiju spēlējis). Ieliku sludinājumu ss.lv, ka meklēju vintāžas Yamaha DX21, ko atcerējos no brāļa videnes sintpopa grupas Svētdiena laikiem. Uz sludinājumu atsaucās kāds vīrs - Kārlis Vinķelis, kurš bija pārsteigts, ka meklēju šādu vecu sintezatoru, jo ar tādu bijis savulaik spēlējis. Tad nu viņš arī bija tas, kas mani ieveda veco sintezatoru pasaulē, izskaidrojot, ka tas DX21 nav kaut kāds preset tembru atskaņotājs, bet programmējams instruments no nulles, pats ģenerē skaņas, nevis atskaņo ierakstītu semplu.
Kad es tādu DX21 biju sagādājis par nelielu naudu, viņš ieradās pie manis un ar vecajiem klades pierakstiem, nodemonstrēja, kā var uzprogrammēt pašam savas skaņas, kuru datus viņš bija saglabājis no kolhoza ansambļa laikiem. Viss tālākais jau ir vēsture - es aizdegos ar šo lietu un sāku iegādāties vienu pēc otra šādus vecos digitālos un analogos sintiņus, uz kuriem skaņas vari ģenerēt pats. Šādai mūzikai būtiska nav tikai pati kompozīcija, bet atrast oriģinālas paša programmētas skaņas. Iegādājos veco Atari ST datoru - uz tā programmēju vecos sintus, kam veidoju kompozīcijas uz vecās Cubase sekvencera programmas, kas ir vienkārša un pārskatāma, salīdzinājumā ar mūdienu softiem, kuru man nav vēlēšanās apgūt.
Tā ir tāpušas vairākas kompozīcijas, dažādās noskaņās, kas ir pieejamas gan manā Youtube, gan SoundCloud kanālā: https://soundcloud.com/clashtwitt/tracks
Aktuālākā no kompozīcijām - "Tā aka" ar Friča Bārdas dzeju:
Esi mācījies arī mūzikas skolā? Bez sintezatoriem pārvaldi arī vēl kādu instrumentu?
Nekādas mūzikas skolas, viss pašmācības ceļā, dažu cilvēku padomi un daudz mūzikas, kas tiek klausīta. Kā jau minēju, varu spēlēt ģitāru, bet tādā panka un granžera līmenī.
Bez tā, ka šis ir pirmais gabals ar vokālu, kas vēl atšķirīgs "Tā aka" tapšanā? Jo arī muzikāli tas man izklausās krietni atšķirīgāk.
Vokālam ilgi nebiju gatavs, dziesma jau bija pabeigta rudens beigās, bet iedziedāju tikai tagad. Kādas atšķirības? Dziesma ir īsa (radiodraudzīga), tai faktiski ir divas daļas - pantu minimālistiskā un piedziedājuma solo partijas pārsātinātā, kā arī nobeigums, kurā notiek atgriešanās pie pamattēmas. Šoreiz katras bungas skaņu rakstīju savā celiņā ar savu efektu, un tā katru instrumentu, lai kompozīcija neskanētu kā „no diviem vadiem”. Nevar teikt, ka tas muzikāli pilnīgi atšķirtos no iepriekšējiem, drīzāk vokāls to par tādu padara, kā arī šoreiz necentos savienot veco ar jauno skanējumu, bet mēģināju skanēt brutāli autentiski kā 80. gados. Šī doma radās ungāru grupas Nouvelle Phenomene iespaidā, kas 2013.gadā bieži tika atskaņota radio NABA. Viņi parādīja, ja vēlies skanēt kā tajos laikos, tad dari to tieši bez kompromisiem ar šodienas reālijām mūzikā.
Kāpēc tieši Friča Bārdas dzeja un konkrētais dzejolis?
Fricis Bārda man ir paticis kopš vidusskolas laikiem, viņa dzeja un filozofija atbilst manai pasaules izjūtai, tai vienaldzīgs ir laicīgais, un ir dziļa neziņa par pārpasaulīgo, tā uzlūko esamību kā brīnumu. Labāk kā viņš es neuzrakstītu, tāpēc tāda izvēle. Iespējams, būs kāda vēl dziesma ar viņa dzejoli. Principā pie mums maz novērtēts dzejnieks.
Foto: Publicitātes foto