Koncertus vadīs mūziķis un SIA “Lielais Dzintars” valdes loceklis Ints Dālderis, kurš klausītājus iepazīstinās ar orķestra jaunās mājvietas – Liepājas koncertzāles - projektu.
„Jau laikus vēlamies klausītājus visā Latvijā informēt un sagatavot vērienīgākajam kultūras notikumam nākamajā gadā – Liepājas koncertzāles “Lielais Dzintars” atklāšanai. Tāpēc dosimies līdzi orķestrim uz visiem tūres koncertiem, stāstīsim par projektu, tāpat apmeklētājiem būs iespēja apskatīti koncertzāles 3D maketu,” stāsta I.Dālderis.
Koncertos LSO diriģenta Luca Kēlera (Vācija) vadībā kopā ar solisti un flautas virtuozi Ditu Krenbergu atskaņos V.A.Mocarta skaņdarbus “Hafnera serenāde” un Otro koncertu flautai ar orķestri, kā arī J.Haidna Simfoniju Re mažorā Hob. I:101, sauktu “Pulkstenis”.
Koncertcikls „Lielo Dzintaru gaidot” skanēs:
- 18. martā plkst. 19.00 Kuldīgas kultūras centrā,
- 19. martā plkst. 19.00 Saldus kultūras centrā,
- 20. martā plkst. 19.00 Ventspils t/n „Jūras vārti”,
- 21. martā plkst. 19.00 Liepājas Latviešu biedrības namā,
- 22. martā plkst. 17.00 Rundāles pils Baltajā zālē.
Runājot par programmā esošajiem skaņdarbiem, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis stāsta: „“Hafnera serenāde” komponēta Zalcburgas birģera Špēta un birģermeistara un vairumtirgotāja Hafnera meitas kāzu priekšvakaram. Kā redzams, tolaik krietnie pilsoņi jau bija iemācījušies no aristokrātijas pārstāvjiem, ka svinīgos gadījumos der neskopoties un pasūtināt mūziku izciliem komponistiem, turklāt Hafneru un Mocartu ģimenes sēja senas saites – vecais Hafners savulaik palīdzēja Leopoldam Mocartam Eiropas turneju rīkošanā.
Leģenda vēsta, ka Volfgangs Amadejs Mocarts nevarēja ciest flautu. Viņam pat tiek piedēvēts teiciens, ka sliktāk par flautu ir tikai divas flautas, tomēr iepazīšanās ar izcilo Mannheimas flautistu Vendlingu, iespējams, mīkstināja Mocarta uzskatus.
Jozefa Haidna 101. simfonija tapusi komponista mūža nogalē, kas izcēlās ar īpašu meistara ražīgumu un darba spējām. 1790. gadu sākumā Haidnam pavērās iespēja nokļūt tālāk pasaulē, un viņš pieņēma piedāvājumu doties uz Angliju, kur tapa laba daļa no meistara magnum opus – divpadsmit “Londonas simfonijām”. Šajā ciklā ietilpst arī 101. simfonija, kuras pavārds “Pulkstenis” radies no simfonijas otrajā daļā mundri skanošā pulksteņotā tikšķa. Haidns bija paradumu cilvēks, viņa dzīvē viss notika pēc pulksteņa, tādēļ šai simfonijai savā ziņā ir simboliska nozīme attiecībā uz tās radītāja personību.”
Biļetes un papildus informācija pieejama koncertu norises vietās vai www.lso.lv
Foto: LSO. Publicitātes foto
