4. aprīlī Rīgas Domā un 5. aprīlī koncertzālē „Gors” Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga Sigvarda Kļavas vadībā atskaņos „Svētā Marka pasiju”, kā arī Ērika Ešenvalda jaundarbu „Svētā Lūkas pasiju”; 11. aprīlī Sv. Pētera baznīcā dzirdēsim Baha „Svētā Mateja pasiju” Latvijas Radio kora, Rīgas Doma zēnu kora un senās mūzikas ansambļa no Šveices Les Passions de l'Ame izpildījumā. Koncertu diriģēs viens no pasaules ievērojamākajiem kordiriģentiem Hanss Kristofs Rādemnis. Savukārt 18. aprīlī Sv. Jāņa baznīcā „Svētā Jāņa pasija” izskanēs Latvijas Radio kora un dāņu orķestra Concerto Copenhagen atskaņojumā.
1723. gada 1. jūnijā Johans Sebastians Bahs (1685–1750) kļuva par Leipcigas Svētā Toma baznīcas kantoru jeb baznīcas mūzikas dzīves vadītāju un palika šajā postenī līdz mūža galam. Viens no kantora neskaitāmajiem pienākumiem bija nodrošināt ikgadēju pasijas atskaņojumu ciešanu laika noslēgumā, parasti Pūpolsvētdienā un Lielajā Piektdienā. Šajā nolūkā Bahs pievērsās Hendeļa, Tēlemaņa, Grauna un citu talantīgu kolēģu piedāvātiem žanra paraugiem, kā arī pats radīja vairākas pasijas – vairums avotu sliecas domāt, ka meistars komponējis piecas. Līdz mūsdienām pilnībā saglabājušās divas – “Svētā Jāņa pasija’’ un “Svētā Mateja pasija’’ (turpmāk “Mateja pasija’’). Savukārt no “Svētā Marka pasijas” saglabājies tikai librets, turpretim mūzika (vismaz laba tiesa no tās) gājusi zudībā. Vācu diriģents, ērģelnieks un komponists Dīthards Hellmans rekonstruēja “Marka pasiju”, viņa veikuma pasaules pirmatskaņojums notika 1964. gadā. Latvijā “Marka pasijas” restaurācijas versija pirmoreiz izskanēja Sigvarda Kļavas vadībā 2005. gada Lielajā Piektdienā. Būtiski uzsvērt, ka “Marka pasija’’ nav tikai arheoloģisks relikts, kas interesants šauram speciālistu lokam – tā ir ārkārtīgi skaista mūzika, kas Kristus nāves vēsti pauž Baham raksturīgā apgarotā lakonismā, skaudrumā un vienlaikus dievišķā daiļumā.
Diriģents Sigvards Kļava: “Es piederu pie tiem cilvēkiem, kas Baha skaņurakstā tiecas saredzēt un saklausīt vēstījumu, mēģinot tuvoties kādam dievišķam piepildījumam. Marka evaņģēlijs ir mācība kristīgi noskaņotiem lasītājiem (klausītājiem), un Baha režisētā „Svētā Marka pasija” ieved muzikāli un garīgi piepildītā notikumā, ļaujot mums pašiem atrast ceļu uz sev būtiskākajām lietām. Visur Trīsvienība. Arī ceļā līdz mums: vēstījums, skaidrojums, piepildījums.’’
Monumentālā un līdzsvarotā Baha “Mateja pasija” ir viena no mūzikas kultūras diženākajām katedrālēm, kuras stāsts par Kristus ciešanu ceļu Baha daiļradē piedzīvo savu augstāko šī žanra kulmināciju. “Mateja pasiju’’ var uztvert kā operu šī vārda vislabākajā nozīmē: notikumu secība liks jums iet Krusta ceļu kopā ar Jēzu, savukārt emocionālais iedarbīgums tuvinās jūs baznīcas gada spēcīgākajam pārdzīvojumam – Augšāmcelšanās brīnumam, kas atalgo jūs par ciešanu laika sajūtu un pārdomu iekšķīgajām kaujām. Radio korim “Mateja pasijas” atskaņojumā pievienosies Les Passions de l'Ame, senās mūzikas ansamblis no Šveices. Koncertu diriģēs viens no pasaules ievērojamākajiem kordiriģentiem Hanss Kristofs Rādemnis.
Dramatiski operiskā “Jāņa pasija” ir tēlains, uz dinamiskiem kontrastiem būvēts lieldarbs ar dramatiski piesātinātu vēstījumu. Mums būs iespēja Rīgā baudīt pasaulē atzītu baroka mūzikas interpretu sniegumu – dāņu orķestri Concerto Copenhagen. Mūziķi atskaņos „Jāņa pasiju” uz vēsturiskajiem instrumentiem diriģenta un klavesīnista Larsa Ulrika Mortensena vadībā. Evaņģēlista partiju dziedās Eiropā atzītais tenors Julians Pregardjēns, kurš 2010. gadā žurnālā Opernwelt nominēts kā Gada labākais jaunais mākslinieks, saņēmis Orphée d'Or un MIDEM Classical balvas.
Ērika Ešenvalda „Svētā Lūkas pasijas” atskaņojumā solisti būs Ieva Parša, Sergejs Jēgers un Jānis Kurševs. Savukārt Baha „Svētā Marka pasijā” kā solistus dzirdēsim Elīnu Šimkus, Daumantu Kalniņu un Sergeju Jēgeru.
Biļetes – Biļešu paradīzē.