Poļu mūziķu dalība Jaunās mūzikas dienās būs atbildes vizīte latviešu mūziķu dalībai pagājušā gadā ievērojamākā Polijas laikmetīgās mūzikas festivālā „Varšavas rudens”, kad koncertā Mazovijas kultūras centrā muzicēja Egīls Šēfers, Toms Ostrovskis un Spīķeru kvartets, atskaņojot Maijas Einfeldes, Santas Ratnieces, Mārītes Dombrovskas, Pētera Plakida, Imanta Zemzara un Ērika Ešenvalda mūziku.
„Duo TWOgether” – Magdalenas Bojanovičas un Maceja Frackeviča kopdarbu raksturo ļoti dzīvīgs mūzikas lasījums, atskaņojuma spontanitāte apvienojumā ar tēlainības precizitāti. Abi jaunie mūziķi ir ar izcilību absolvējuši Varšavas Friderika Šopēna mūzikas akadēmiju. 2012.gadā klajā laists viņu pirmais CD „Satin”, kas 2013.gadā ieguva ne tikai Polijas lielākā nedēļas žurnāla „Polityka” gada balvu kultūrā „Paszport”, bet arī Polijas Kultūras ministrijas „Jaunās Polijas stipendiju”. Divus gadus pēc kārtas viņi ir aicināti piedalīties festivālā „Varšavas rudens” (2012, 2013), tāpat muzicējuši Francijā, Čehijā, Lietuvā un ASV, piedalījušies un uzvarējuši daudzos kamermūzikas konkursos. Pašreiz „Duo TWOgether” prestižs ir ļoti augsts – ne tikai Polijā, bet starptautiski.
Rīgā poļu mūziki solās spēlēt gan poļu – Hannas Kulenti, Pjotra Tabakerņika, Aleksandra Novaka, Mikolaja Makusjaka, gan soma Jukkas Tiensū un arī latvietes Annas Veismanes skaņdarbus. Čellists Ēriks Kiršfelds kopā ar koncertmeistari Hertu Hansenu koncertā pirmatskaņos Meijas Einfeldes sonāti čellam un klavierēm.
Poļu un latviešu mūziķu koncertapmaiņa ir iespējama, pateicoties EK programmas „Kultūra” finansiālajam atbalstam, jo gan Polijas, gan Latvijas Mūzikas informācijas centri līdzdarbojas Grieķijas Mūzikas un akustikas izpētes institūta (IEMA) iniciētajā projektā „Minstrel”, kurā piedalās kopskaitā vienpadsmit Eiropas valstu Mūzikas informācijas centri
27. marta koncertā Rīgas Stradiņa universitātes aulā Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestri diriģēs Andis Karelis. Koncertā skanēs Leona Amoliņa, Andra Vecumnieka, Indras Rišes, Ingas Meijeres, Viļņa Kundrāta un Sergeja Austra Universa kompozīcijas.
Indras Rišes 2012.gadā komponētais Concerto Grosso flautai un pūšaminstrumentu orķestrim, kas tapis ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir klasiskā stilā ieturēts trīsdaļīgs koncerts tradicionāls pēc formas, bet novatorisks pēc satura. Komponiste aicina klausītājus būt uzmanīgiem, vērīgiem un saklausīt sarežģītajos izteiksmes līdzekļos apburošu vienkāršību- spēli ar motīviem un ritmu. Flautas solo koncertā izpildīs orķestra soliste Laura Ezera.
Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Vilņa Kundrāta skaņdarba pūtēju orķestrim “Danču vakars”. Skaņdarba pamatā 3 danču melodijas no Ņierzas (tagad Nirzas ciems Ludzas novadā), kuras atrodamas E.Melngaiļa krājumā „Latviešu dancis”. Kompozīcija uzrakstīta brīvu variāciju formā. „Danču vakara” gaitā veidojas dažādas muzikālas norises, epizodes un situācijas, vakara kulminācija un izskaņa.
Jaunās latviešu paaudzes komponista Sergeja Austra Universa svīta „Kurzeme” pārstāv programmatisko pūtēju orķestra orģinālmūzikas žanru. Kurzeme kā ķīlis. Ķīlis Eiropas jūrā. Dīvaina ir Latvija. Tajā daži nes smagumu, citi vieglumu, daži tiecas uz priekšu, daži kārto, citi jauc. Un Kurzemes vieta ir būt Latvijas kuģa priekšā, kas puto un šķeļ Baltijas jūru. Kurzeme savā dīvainībā, bezkaunībā un naivitātē tāda ir bijusi vienmēr. Arī tad, kad airēja uz Gotlandi karot, līdz svensonu labieši Dievu lūdzās tiem brīvi no kuršiem reiz būt. Nu gluži vai latvju vikingi... Un ikviens novads ir daļa no kuģa, ko sauc par Latviju. Uz tā ir Rīga - komandtiltiņš, uz kura cik dažādi kapteiņi ir stāvējuši! Tajā ir Latgale – vistuvāk zemei, tieša un sālīta. Tajā ir bagātās tilpnes - Zemgale un Vidzeme. Tāds tas kuģis, kura priekšgals šķeļ mūsu jūras viļņus. Svītā 5 daļas: „Jūras vārti”, „Svētmežs”, „Kāzas”, „Alsungas lauki”, „Ķēniņkalns”.
Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Kontakti: e-pasts: komponisti.lv@gmail.com.
Foto: Publicitātes foto
