Koncertā Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Čārlza Olivjēri–Manro (Kanāda) vadībā piedāvās Vidusjūras gaismu spēles korsāru un trombona sabiedrībā, kā arī mazliet spocīgas dzīres mēra laikā no Krievijas – Anrī Tomazī Koncertu trombonam un orķestrim, Hektora Berlioza uvertīru “Korsārs” op. 21 un Dmitrija Šostakoviča Sesto simfoniju. Koncerta solists - trombonists Artūrs Hrustaļovs.
Mūzikas žurnālists Orests Silabriedis par programmu stāsta: „Hektora Berlioza uvertīra “Korsārs” komponēta Nicā, un sākotnēji darba nosaukums bija “Nicas tornis”. Pēc pirmatskaņojuma kāds Parīzes kritiķis rakstīja, ka šis ir visu laiku dīvainākais skaņdarbs – tas esot kā slikts sapnis un mazliet līdzinoties E.T.A. Hofmaņa literārajiem opusiem. Septiņus gadus vēlāk Berliozs piešķir uvertīrai nosaukumu “Korsārs”, un te neesot nekādas saiknes ar Bairona slaveno varoni. Berlioza uvertīra ir dzīvīga un krāspilna, un kā nebēdnīgi atvēries skatuves priekškars tā labi sagatavos klausītāju Anrī Tomazī Trombona koncerta uztveršanai.
Tomazī – Marseļā dzimis korsikānis – ir visnotaļ Vidusjūras klimata un sapņu cilvēks. Dzīvi Parīzē viņš uztvēra kā izsūtījumu, un nudien viņa mūzikā var sajaust to brīvā gara virmojumu, kāds var piedzimt tikai Francijas dienvidos. Runājot par Tomazī, mēdz piesaukt franču dižā romantiķa Lamartina vārdus par to, ka debesīs nav ne miņas no kaut kādām robežām, tikai egoismam un naidam ir robežas, bet cilvēku brālībai – nav. Šī humānisma elpa caurstrāvo Tomazī mūziku roku rokā ar izcilu instrumentācijas prasmi, kas nostāda Tomazī opusus līdzās Morisa Ravela partitūrām. Trombona koncerts ir apgarots divertisments, kas mums uzbur gan saulstaru spēles zilmirdzošajos Vidusjūras ūdeņos, gan piesātinātas dienvidu nakts siltās ēnas.
Visubeidzot Dmitrijs Šostakovičs un viņa Sestā simfonija – opuss, kas komponēts 30. gadu beigās, dažus gadus pēc populārās Piektās un dažus gadus pirms slavenās Septītās. Šajā dzīves periodā Šostakovičs saņēmis pirmo milzīgo dzīves triecienu – operas “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” nosodījumu, un Sestajā simfonijā kaut kādā ziņā saklausāms komponista apjukums. Viņš, šķiet, mēģina būt lojāls valdošajai varai – galu galā 30. gadu otrā puse ir Lielā terora un Lielo šausmu laiks Padomju Savienībā. Šostakoviča meistarība ir neapšaubāma – pat gadījumos, kad viņam īsti nav ko teikt, var piedzimt lielāks opuss, kas atstāj zināmu iespaidu uz klausītāju. Sestajā simfonijā mēs kopā ar tās radītāju ejam ceļu no vētrainas nenoteiktības līdz mazliet biedējoši optimistiskām dzīrēm, kurās tev gribis negribis jābūt līksmam, citādi – galvu nost!”
Biļetes nopērkamas Biļešu Paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv.
Foto: Publicitātes foto
