Šonedēļ vēl būs klausāmi Mūzikas akadēmijas kompozīcijas studentu skaņdarbi kamerorķestra Sinfonia concertante un jaunā diriģenta Kārļa Kundrāta izpildījumā 30. martā Lielās Ģildes Minsteres zālē. Festivāls noslēgsies ar Valsts akadēmiskā kora “Latvija” un diriģenta Māra Sirmā iestudēto programmu „Veltījums Rīgai” 3. aprīlī Sv. Pētera baznīcā.
27. marta koncertā plkst.19.00 Rīgas Stradiņa universitātes aulā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Leona Amoliņa kompozīcija pūtēju orķestrim “Latvju Danči” . Skaņdarbs rakstīts izmantojot vairākas Emiļa Melngaiļa pierakstītas tautas dziesmas, kuras negaidīti pāriet cita citā, skaņdarbā atainoti visdažādākie mūsu tautas mūzikas raksturi. Andra Vecumnieka skaņdarbs Quasi Valse Izskanēs tā oriģinālversijā pūtēju orķestrim. Kompozīcija ilgstoši gaidot savu pirmatskaņojumu, pārtapusi gan par versiju diviem pianistiem Venēcijas sentiments, gan papildināts ar versiju diviem pianistiem, divām flautām un sitaminstrumentiem. 2013. gada vasarā, rakstot Piekto Liepājas koncertu Concertino Art-i-Shok, šis pats muzikālais materiāls tika adaptēts solistu sastāvam (klavieres, sitaminstrumenti, čello) un iekļauts koncertā kā otrā daļa Con sentimento.
Izskanēs arī Indras Rišes 2012.gadā komponētais Concerto Grosso flautai un pūšaminstrumentu orķestrim. Flautas solo tajā izpildīs NBS orķestra soliste Laura Ezera. Pirmatskaņojumu piedzīvos arī Vilņa Kundrāta skaņdarba pūtēju orķestrim “Danču vakars”, kura pamatā ir 3 danču melodijas no Ņierzas (tagad Nirzas ciems Ludzas novadā), kas atrodamas E.Melngaiļa krājumā „Latviešu dancis”. Jaunās latviešu paaudzes komponista Sergeja Austra Universa svīta „Kurzeme” pārstāvēs pūtēju orķestra oriģinālmūzikas žanru. Skaņdarbs "Fanfare.. a kind of" ir veltījums Ceturtajam Rīgas Brass Simpozijam, kas notika 2013.gadā. Simpozijā to atskaņoja NBS Metālpūšaminstrumentu orķestris. Versija pūtēju orķestrim tiks pirmatskaņota šajā koncertā. Fanfaras autore Inga Meijere ir aktīvi koncertējoša saksofoniste, saksofonu kvarteta n[ex]t move vadītāja.
Koncertu diriģēs Latvijas Republikas Zemessardzes orķestra diriģents virsleitnants Andis Karelis, kurš 11 gadus strādājis NBS orķestrī par eifonistu un kā viesdiriģents sadarbojies arī ar Igaunijas Aizsardzības spēku orķestri, NBS orķestra Jūrasspēku grupas bigbendu, vadījis tubu ansambli un diriģējis lielo Brass ansambli. Maģistra grādu eifonija spēlē ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, maģistra grādu diriģēšanā - Tallinas Mūzikas un Teātra akadēmijā.
Koncertā „Studenti komponē” 30. martā plkst.16.00 Lielās ģildes Minsteres zālē būs klausāmi Mūzikas akadēmijas kompozīcijas studentu skaņdarbi orķestrim. Programmā ietvertie jaunie autori jau paspējuši sevi parādīt kā daudzsološu nākamo Latvijas komponistu paaudzi. Evija Skuķe, Platons Buravickis, Oskars Herliņš, Linda Leimane, Džekins Puosons (Jachin Pousson), Santa Zaķe ir uzvārdi, kas ne reizi vien pievērsuši mūzikas profesionāļu un klausītāju uzmanību. Pie kamerorķestra Sinfonia concertante diriģenta pults stāsies jaunais diriģents Kārlis Kundrāts, kurš līdz daudziem zināms arī kā labs obojists. Solistu lomā atsevišķos skaņdarbos būs dzirdams mežradznieks Māris Evelons un pie klavierēm savā skaņdarbā sēdīsies pats tā autors - Platons Buravickis.
Festivāla noslēgumā 3. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā uzstāsies Valsts akadēmiskā kora “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā. Koncerta „Veltījums Rīgai” saturiskajā centrā ir pilsēta Rīga, kura šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. To simboliski iezīmēs 200-gadnieka un latviešu tautas dziesmu apdaru pioniera Jāņa Cimzes „Rīga dimd”, pirmatskaņojums Paula Dambja ciklam „Rīgas Ziemeļnieks” ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju un pirmatskaņojums Andra Vecumnieka ciklam „Vecās Rīgas likteņdzirnas”. Rīgas apdziedāšanu kā saturisko centru ieskaus Latvijas novadu tautas dziesmu apdares.
Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Kontakti: e-pasts: komponisti.lv@gmail.com.
Foto: Publicitātes foto
