Pavasarī LeNeSOns labprāt pievēršas dzīvās dabas studijām. Ar ko ēzelis atšķiras no onagra? Kas peld akvārijā un kas īsti ir voljērs? Kāpēc zosis dejo gavoti, bet žurkas skrien galopā? Uz šiem un arī citiem jautājumiem kopā ar LeNeSOnu atbildes meklēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un LeNeSOna mentors Andris Vecumnieks – 12. aprīlī plkst. 11.00 (latviešu un krievu valodā) un 14.00 (latviešu valodā) koncertzālē “Lielā ģilde”, stāsta LNSO pārstāve Sondra Lāce.
Koncerta programmā iekļauts Kamila Sensānsa slavenais “Dzīvnieku karnevāls”, un, tā kā katrā sevi cienošā zoodārzā ir arī lauku sēta, koncerta otrajā daļā paredzēta Jura Karlsona “Lauku svītas” klausīšanās.
Kamila Sensānsa “Dzīvnieku karnevāls” mūsdienās ir ārkārtīgi populārs, un grūti pat iedomāties, ka komponists savulaik aizliedza šī opusa publisku atskaņošanu līdz pat sava testamenta nolasīšanai. Iespējams, meistaram likās, ka viņa nopietnā autora tēlam šāda draiskošanās varētu gluži nepiestāvēt. Vienīgais, kas drīkstēja publiski parādīties pirms Sensānsa aiziešanas mūžībā, bija daiļais “Gulbis”, kas rotā teju katra čellista repertuāru. Šī arī faktiski vienīgā nopietni ņemamā “Dzīvnieku karnevāla” daļa. Viss pārējais – smieklīgs, ironisks vai pat satīrisks. Nav viegli “Bruņurupuču” lēnīgi nosvērtajā gaitā pazīt populāro Ofenbaha kankānu palēninājumā. Grūti arī uzreiz noteikt, ka “Zilonis” nav nekas cits kā krietni pagausināta Berlioza “Silfīdu deja”, savukārt “Fosīlijās” var saklausīt populāru franču tautasdziesmu un atbalsis no Rosīni “Seviljas bārddziņa”. “Dzīvnieku karnevāla” atskaņojumu rotās jaunie pianisti Kirils Rjabcevs un Sabīne Bogdanova (Pāvula Jurjāna mūzikas skola), kā arī Noemi Feia Deifta un Sofija Zaiceva (Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola).
Jura Karlsona “Lauku svīta” sākotnēji tapusi diviem pianistiem, pēc tam pārveidota orķestrim. Komponists rīdzinieks atzīst, ka ik gadu apmēram 120 dienu nodzīvo savā lauku mājā Zosēnos. “Žurku galops” esot tapis tiešā dzīvās dabas klātbūtnes iespaidā – kādu nakti ap pulksten diviem žurkas esot skraidījušas pa mājas bēniņiem no viena gala uz otru. Karlsona “Lauku svītā” sastapsim arī maršējošus gaiļus, valsējošus kaķus un zosis, kas dejos gavoti.
Biļetes pieejamas Lielās ģildes biļešu kasē, “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv. Informācija par biļetēm: 67213643 vai kase@lnso.lv
Foto: Publicitātes foto