Marta vidū Latvijas informācijas telpu pāršalca ziņa par 80. gadu neparastās un nozīmīgās grupas K.Remonts apvienošanās koncertu 25. aprīlī koncertzālē Palladium. Latvijas koncertpublika, kas pēdējos gados ir lutināta ar grupu apvienošānās un ievērojamu gadskārtu koncertiem, tiek brīdināta, ka šis nav ne grupas jubilejas, ne arī “pēdējais” koncerts. Tomēr kāds īpašs akcents tiek uzsvērts – koncertā piedalīsies vairāki viesi - Andris Brečs, Imants Daksis, Jānis Žilde, Pēteris Riekstiņš, Svētais (Juris Lasinskis) un Kaspars Tobis. (Iepriekšizziņotais Kārlis Kazāks koncerta īpašo dalībnieku rindas nekuplinās.)
1985. gadā Baldonē dibinātais ansamblis, kam nosaukums izraudzīts, iedvesmu rodod pašu rokām izremontētās mēģinājumu telpas sienās, fanu un mūzikas lietpratēju atmiņās saglabājies kā viena no neparstākajām 1980. gadu muzikālajām formācijām. Grupas panākumu pamatā nav vis vienkāršas, viegli sagremojamas popdziesmas, bet komplicētas melodijas, daudzveidīga muzikālā dramaturģija un nopietnas laikabiedru dzejas izmantojums. Starp zināmākajām K.Remonta dziesmām ir 1986. gadā ar Raimonda Paula vēlību Radio lielajā studijā ierakstītā “Un būs tev”, kas kļuva par grupas pirmo lielo panākumu, un grāvējs “Iela”, kas K.Remontu iznesa nebijušos augstumos.
Vienā dziesmā ar “smagajiem”
Milzu atsaucību K.Remonts ziedu laikos iemantoja Lietuvas klausītāju rindās. “Tas notika Viļņā 1987. gada rudenī komjauniešu rīkotā festivālā Viļņas sporta centrā (turpat, kur gadu vēlāk Lituanika). Lietuviešu rokmuzikantiem bija lieli iebildumi un aizspriedumi pret new wave un indie mūziku. Kaut arī aizskatuvē sadzīvojām labi un pat draudzējāmies, kopā ar mums uz skatuves kāpt neviens neiedrošinājās. Bija tāds smagā roka grupa no Kauņas Horoskopas ar ekstravagantu un ļoti valdonīgu solisti (viņas vīrs Dima, spēlēja solo ģitāru). Mums ienāca prātā, ka varētu kopā ar viņu kādu dziesmu uzspēlēt. Pa visiem iztulkojām mūsu “Un būs tev” lietuviski un turpat aizskatuvē samēģinājām - skanēja labi un nolēmām spēlēt. Dziesma saucās “Un buna tau”. Tas tiešām bija vareni, jo meitene dziedāja spēcīgi. Zāle bija sajusmā... Ginta solovidū pēkšņi uz skatuves uzskrien Dima ar ģitāru un vadu rokā un kliedz, lai dodot, kur iespraust, un tad atskanēja viens vareni mežonīgs solo, kas kopā ar mūsu ritmiem izklausījās ļoti interesanti. Zālē visi bija kājās. Tā mēs iedraudzējāmies ar īstiem "smagajiem" - mūs pieņēma!” kādu spilgtu uzstāšanos kaimiņzemē atceras grupas līderis Juris Riekstiņš. Vēlāk dziesmas koncertieraksts tika palaists pa radio un redakcija saņēmusi milzum daudz kā protestu (katoliska zeme), tā arī pozitīvu atsauksmju.
Necerēti/ cerēti labās sajūtas
Palladium lielkoncerta ideja pieder grupas K.Remonts bundziniekam Jurim Kroičam. “Tas ir viņš, kurš neatlaidīgi pierādīja, ka ir vērts to darīt tieši to sajūtu dēļ, ko sniedz publika, kas vēlas dzirdēt mūsu dziesmas. Nebija pilnīgi neviena cita ārēja iemesla - jubilejas, atceres, gadadienas utt. -, tikai viena vienīga vēlēšanās nospēlēt vienu labu koncertu tiem, kas mūs atceras un grib dzirdēt,” stāsta Juris Riekstiņš.
Kopš grupas K.Remonts pēdējās uzstāšanās oriģinālsastāvā 2007. gada rudenī Baldonē pankroka grupas Tumors albuma atvēršanas svētkos ar grupas mūziku esam tikušies vien dažādu formātu un kvalitātes ierakstos, tādēļ grupas priekšnesums ir satraucošs piedzīvojums kā klausītājiem, tā arī mūziķiem. “Sajūtas ir necerēti/ cerēti labas!” noskaņojumu kolektīvā raksturo Juris Riekstiņš. “Prieks, ka mums kopā vēl joprojām tik labi skan. Es pat teiktu, ka tagad mēs spēlējam krietni vien pārdomātāk un līdz ar to vairāk sekojam, vai tā sajūta, ko uzburam ar savu spēlēšanu, ir tas, ko vēlamies pateikt. Protams, ir neliels uztraukums, jo, atškirībā no jaunajām dienām, nezinām, kā mūs uzņems, cik daudz klausītāju atnāks, kā skanēs utt. Bet tie laikam ir tādi objektīvi sīkumi, lielā lieta ir prieks par to, ka mums kopā labi skan un ir interesanti spēlēt”.
Mūziķi atklāj, ka šodien nav nekādu nostalģisku atmiņu. “Tas, kā mēs spēlējam tagad, ir kā nebijušu sajūtu jaunatklājums. Ar prātu saproti, ka tās ir mūsu dziesmas un ka esam tās spēlējuši, bet tas bija tik sen, ka nu visu atklājam no jauna,”stāsta K.Remonta līderis. No apmēram 42 - 45 dziesmām, ko dažādos laikos grupa sacerējusi un spēlējusi, Palladium koncertam sākotnēji izraudzītas 26. Vēlāk secināts, ka repertuārā pārāk daudz pancīgo dziesmu, un parītis tiek atmests, koncertprogrammā iekļaujot visas Ievas Akurateres dziedātās dziesmas un labākās no Viļņa Linuža repertuāra, kā arī dažas no pirmsākumiem un 3 - 4 tikpat kā nespēlētas, bet pašiem mīļas dziesmas. “Progammu sakārtot nebija viegli, jo vienotā veselā ir jāsaliek atšķirīgi dziedātāji un stilistiski dažādas dziesmas. Tā kā koncerts ir domāts tiem, kas zina, uz ko ir nākuši, tad ceram, ka mūs sapratīs,” pauž Juris Riekstiņš.
Jautāts par koncerta īpašo dalībnieku izvēles priekšnosacījumiem K.Remonta līderis skaidro, ka viesi izraudzīti atbilstoši dziesmu raksturam. Ar Svēto jeb Juri Lasinski un Jāni Žildi mūziķi jau bija sadarbojušies un zināja, ka viņi ir vienīgie, kas ar pareizo sajūtu var nodziedāt to, ko grupa vēlējusies piedāvāt. “Imants Daksis pirmajā brīdī var šķist ļoti dīvaina izvēle, bet patiesībā viņš ir vienīgais, kurš var nodziedāt dziesmu “Dievs guļ”, tāpēc tādas nopietnākas dziesmas uzticējām viņam. Pēteris Riekstiņš ir labākais “Āksta” dziedātājs. Ar viņu arī bijām jau sadarbojušies un zinājām, ka noteikti aicināsim. Andris Brečs ir mūsu pirmais solists no laikiem, kad spēlējām izteiktā new wave stilā,”viesu izvēles pārdomātību pamato Juris Riekstiņš.
Āboli un ābeles
“Uz skatuves kopā ar tēvu esmu jau bijis - gan K.Remonta, gan Rīgas viļņu sastāvā. Tādēļ nebijušu sajūtu priekšā es neatrodos,” gēnu pārmantojamības pašsaprotamību pirms koncerta klāsta Pēteris Riekstiņš, kurš šodien kopā ar domubiedriem darbojas jauno mediju mūzikas projektā Trihars, bet pašmāju neatkarīgās mūzikas entuziastiem vairāk pazīstams kā agrākās pankroka grupas Tumors līderis. Tie, kuri sekojuši līdz Tumora aktivitātēm, noteikti atceras, ka pēdējos grupas darbības gados jaunie Riekstiņi un co bija iedzīvinājuši K.Remonta dziesmu “Āxc”. “Dziesma “Āxc” man ir diezgan tuva jau no ļoti agras bērnības. Mēs ar mazo brāli bieži klausījāmies K.Remontu, kad tēva nebija mājās. To un vēl kādu esmu uzaicināts izpildīt arī 25. aprīļa koncertā. Kad pirmo reizi izpildīju dziesmu “Āxc” kopā ar K.Remontu, likās, ka varēšu iegūt kaut ko no tiem laikiem un gaisotnes, kas valdīja Lituanikas festivāla laikā 1988. gadā. Manuprāt, tajā koncertā Sola bija nepārspējams. Tik spēcīgs un traks. Bet mūsdienās viss ir prātīgāk un lēnāk.”
Iespējams, dēlu sekošanu tēva pēdās ietekmējusi abu pušu nemitīga kopābūšana. “Jau skolas laikā mani vienaudži mani apskauda, jo tēvs daudz laika centās pavadīt kopā ar mums - bērniem. Mēs spēlējām basketbolu, kultivējām tradīcijas un skrūvējām močus,” stāsta Pēteris Riekstiņš, atzīstot, ka jaunā paaudze no tēva puses nekad nav jutusi spiedienu kādas profesijas izvēlē. “Tas, ka nodarbojos ar mūziku, ir mans lēmums. Tēvs nekad nav liedzis padomu. Tumoram Jura padomi ir noderējuši, bet par manu šī brīža jauno mediju mūzikas projektu Trihars tēvam nav ko teikt.”
“Iela”bez iebildumiem
Šodien viena no viszināmākajām grupas K.Remonts kompozīcijām ir četras ar pusi minūtes ilgā “Iela”, kurā ģitārista Ginta Solas spēlētais pavadījums ieņem tikpat nozīmīgu lomu kā Viļņa Linuža dziedātais teksts. “Arī es esmu viens no tiem daudzajiem, kas K.Remontu ilgus gadus asociēja ar Viļņa Linuža dziedāto "Ielu". Deviņdesmito gadu sākumā tā bieži tika rādīta televīzijā un kļuva par vienu no manām mīļākajām dziesmām. Tikai pēc "Melnrakstu" izdošanas iepazinos tuvāk ar grupas daiļradi, kas pārsteidza ar muzikālu savdabību un kvalitāti,” atklāj Jānis Žilde, viens no koncerta viesiem, grupas Satellites LV dalībnieks. Viņš neslēpj, ka juties pagodināts, kad 2007. gadā Juris Riekstiņš viņu uzaicināja "Bildēs" dziedāt tieši "Ielu", ko kopā ar vēl vienu ne tik plaši zināmu dziesmu "Uz katra stūra" dziedās arī Palladium koncertā. “Man šķiet, ka tembrāli mana un Viļņa balss pat nedaudz ir līdzīgas. Jutos uz skatuves ļoti labi. Pagājušonedēļ paviesojos grupas mēģinājumā Siguldā un pat uzspēlēju ģitāru vienā pārī ar lielmeistaru Gintu Solu. Tādi mirkļi uzlādē!” atklāj mūziķis.
“Deviņdesmito gadu beigās, kad spērām pirmos soļus ar The Satellites, kādā no vasaras dienām iepazinos arī ar pašu Vilni, kurš bija atbraucis uz Rīgu izvēdināt galvu un satikt tuviniekus. Sēdējām uz kāda Vecrīgas nama kāpnēm, malkojām vīnu un filosofiskās sarunās par mūziku un dzīvi pavadījām vairākas stundas. Protams, nezinu, ko viņš teiktu par K.Remontu apvienošanos, par to, ka tieši es viņa vietā dziedu "Ielu", taču man ir sajūta, ka viņam nebūtu iebildumu,”grupas K.Remonts nozīmi savā dzīvē raksturo Jānis Žilde.
Grupa K.Remonts koncertzālē Palladium uzstāsies 25. aprīlī, biļetes - www.palladium.lv un Biļešu Servisa kasēs. Cena – 15 EUR.
Foto: Publicitātes foto
