Kā informē JVLMA rektorāta palīdze Līva Matuzele, šīs ir pirmās Latvijas pēckara vēsturē pilnīgi no jauna uzbūvētās ērģeles, kas veidotas Latvijas vajadzībām un kuru būvi realizējuši Latvijas ērģeļbūvētāji- Ugāles ērģeļbūves darbnīca. Pēdējās pilnīgi jaunu stabuļu ērģeļu būves Latvijā realizētas tikai 1937. un 1972. gadā, pārējie instrumenti uzskatāmi par iepriekšējo ērģeļu rekonstrukciju vai arī tie pārvesti no citām valstīm, tādēļ Mūzikas akadēmijas jaunais ērģeļbūves projekts ir rets un nozīmīgs Latvijas kultūrvēstures notikums.
“Līdz šim ērģeļspēles studentu darbs Mūzikas akadēmijā pamatā notika pie diviem nolietotiem divmanuāļu instrumentiem. Sevišķi apgrūtināta bija romantiskā laikmeta un mūsdienu repertuāra kvalitatīva apguve šai mūzikai mazpiemēroto instrumentu dēļ, līdz ar to studentiem pieejamie mācību instrumenti nenodrošināja mūsdienu izglītības standartiem atbilstošas vingrināšanās iespējas un nedeva iespēju sagatavot reģistrācijas un manuāļu ziņā sarežģītās programmas, kas jāspēlē Rīgas Domā, beidzot savas studijas,” stāsta prof. Vita Kalnciema.
Kopš Latvijas Mūzikas akadēmijas jeb toreizējās Konservatorijas dibināšanas vienmēr ir pastāvējusi Ērģeļu klase. Pie tās tapšanas savu roku pielicis ērģelnieks Pauls Jozuus – Jāzepa Vītola līdzgaitnieks un draugs jau kopš Pēterburgas laikiem. Pēterburgā Jozuus studēja konservatorijā, dziedāja Vītola vadītajā korī un viņus abus vienoja sirsnīga draudzība, vēlāk – arī kopīgas darba gaitas. Kad Vītols tika aicināts uz Latviju dibināt Konservatoriju, arī Pauls Jozuus devās draugam palīgā. Vītols bija rektors, Pauls Jozuus - pirmais Ērģeļu klases vadītājs. Telpā, kur tagad iebūvētas jaunās ērģeles, viņš tolaik strādāja ar saviem ērģeļspēles studentiem.
Iepriekš šajā telpā atradies Latvijas ērģeļbūvētāja H. Kolbes darbnīcā 1934. gadā būvētais instruments. Šī instrumenta pneimatiskās sistēmas traktūra, šodienas acīm raugoties, vairs neatbilda pasaules mūzikas augstskolu kvalitātes rādītājiem. Ērģeļspēles klase līdz pagājušajai vasarai bija, varbūt, vienīgā telpa akadēmijā, kas kopš pēckara gadiem palikusi bez remonta. Lai sagatavotos jauno ērģeļu uzņemšanai, tajā notikuši vērienīgi atjaunošanas darbi, iebūvēti telpas klimata un mitruma mērītāji.
2010. gada septembrī JVLMA saņēma ziedojumu no Vācijā dzīvojušās ērģelnieces Irēnes Narvaites Mantojuma fonda. Tā kā bijusī JVLMA studente Irēne Narvaite pati ir ērģelniece un J. Vītola studente, tika nolemts šo mantojumu izlietot, uzbūvējot jaunas ērģeles esošo neremontējamo ērģeļu vietā. Šim piemēram sekoja vēl vairākas organizācijas, kas ar saviem ziedojumiem palīdzēja JVLMA īstenot šo grandiozo projektu. JVLMA saņēma ziedojumus no – Latviešu ērģelnieku ģildes Amerikā, Latviskā Mantojuma fonda Bostonā /ASV/un ērģelnieces Karīna Gutberga liekot pamatu vērienīgai trīsmanuāļu mehānisko stabuļu ērģeļu būvei JVLMA. Līdzekļi tika iegūti arī no ērģeļu maratonkoncerta, kas notika Rīgas Domā un Raimonda Paula ziedojumu koncerta.
Vērienīgu atbalstu JVLMA sniedzis Borisa un Ināras Teterevu fonds, bez kura palīdzības projekts, iespējams, būtu apstājies pusceļā. Jauno ērģeļu atklāšana un tai sekojošais svinīgais koncerts notiks Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla “Tete-a-Tete” ietvaros.
Foto: Kultūras ministre Dace Melbārde JVLMA jauno ērģeļu atklāšanas koncertā. Teterevu fonda publicitātes foto