Brāmsa trio Rīgas klausītājiem piedāvās divu leģendāru krievu komponistu sacerējumus – Pētera Čaikovska Klavieru trio, kas tiek uzskatīts par komponista sarežģītāko klavierēm rakstīto skaņdarbu, un Dmitrija Šostakoviča Otro klavieru trio.
Pētera Čaikovska Klavieru trio sarakstīts Romā 1882. gada sākumā, taču publisku pirmatskaņojumu tas piedzīvoja tikai 30. oktobrī Krievu mūzikas biedrībā Maskavā. Darbs veltīts tuvam komponista draugam, pianistam un diriģentam Nikolajam Rubinšteinam, kurš bija miris iepriekšējā gada pavasarī. Šis ir vienīgais Čaikovska skaņdarbs, kas rakstīts šādam sastāvam. Lai gan skaņdarbam ir tikai divas daļas, tā aptuvenais ilgums ir 50 minūtes. Pirmā daļa Pezzo elegiaco ir drūmi romantiska, kas sākas ar skaistu čella solo un beidzas ar sēru maršu, taču otrā daļa „Tēma ar variācijām” ir visai neparasta – tā sākas ar gluži klasisku melodiju, kas pāriet variāciju rindā, iegūstot arvien ekstātiskāku skanējumu. Šis skaņdarbs, īpaši tā otrā daļa, tiek uzskatīts par sarežģītāko sacerējumu klavierēm, ko komponists, jebkad uzrakstījis, – vai tas būtu klavierēm solo, ar orķestri vai kameransamblī.
Čaikovska Klavieru trio, mākslinieku interpretācijā, ne reizi vien ar panākumiem ir izskanējis Krievijas un Eiropas labākajās koncertzālēs. Novērtējot mākslinieku izcilo izpildījumu, Poznaņas Laikraksts Gazeta Wyborcza rakstīja: „Brāmsa trio ir spilgts krievu romantiskā muzicēšanas stila pārstāvis... Skaņas sulīgums un acumirklīgā noskaņu maiņa pārsteidza, mūziķi pilnībā izmantoja izdevību nodemonstrēt instrumentālo meistarību un spēlēja uz spēju robežas... Čaikovska trio bija īsts ekspresijas izvirdums.”
Savukārt par šī paša skaņdarba atskaņojumu Maskavas Laikraksts Kuļtura rakstīja: „Brāmsa trio mūziķi izstaroja īpašu burvību... Kolektīvs ir ne tikai uzsūcis krievu muzikālās kultūras bagātīgās tradīcijas, bet arī gatavs ierakstīt jaunu un interesantu lappusi mūsu zemes izpildītājmākslas vēsturē.”
Arī Šostakoviča Klavieru trio izpildījumu kameransamblis ne reizi vien ir sajūsminājis klausītājus. Mākslas zinātniece Svetlana Petuhova pēc koncerta 2006. gadā ar atzinību rakstīja: „..Šostakoviča izpildījums bija spilgts, pārliecinošs, bieži pat lapidārs labā nozīmē, tas nedeva iespēju parastajām (nesaraujami saistītām ar priekšstatiem par šo konkrēto sacerējumu) filozofiskajām šaubām un pārdomām, bet aiztraucās garām gluži vienā, tikko dzimušā daudzslāņainā un daudzveidīgā emocionālā straumē.”
Savukārt Mariama Ignatjeva recenzijā Maskavas laikrakstā Kuļtura rakstīja: „Smalki, mīksti, pat ar nelielu mīļi bērnišķīgu nepastarpinātību izskanēja Pirmais klavieru trio, ko Šostakovičs sacerēja 18 gadu vecumā. Nemanāmas bija „šuves” tēmai pārejot no viena instrumenta pie otra. Bija jūtams, ka katra mūziķa galvenais uzdevums ir panākt komponista ieceres pilnīgu iemiesojumu. ..spēcīgu iespaidu atstāja Bloka cikla („Septiņas dziesmas ar Bloka vārdiem” op. 127) izpildījums... ar trīsām, ar patiesu mīlestību pret mūziku, iedvesmojoši.”
Dmitrija Šostakoviča Otrais klavieru trio veltīts tuvam komponista draugam, muzikologam un teātra kritiķim Ivanam Sollertinskim, kurš bija nomiris 41 gada vecumā. Skaņdarbs sacerēts Otrā pasaules kara laikā un pirmatskaņojumu piedzīvoja 1944. gada 14. novembrī Ļeņingradā. Trio ir četras daļas, pēdējā daļa Allegretto–Staccato jeb „Nāves deja” sākas ar ebreju stila melodiju, ko vēlāk komponists citēja savā slavenajā Astotajā stīgu kvartetā (1960).
Brāmsa trio, kura sastāvā muzicē pianiste Natālija Rubinšteina, vijolnieks Nikolajs Sačenko un čellists Kirils Rodins ir XIII Starptautiskā kameransambļu konkursa Trapani (Itālija, 1993) un I Starptautiskā J. Joahima konkursa Veimārā (Vācija, 1996) laureāts. Trio ir vienīgais Krievijas kameransamblis, kas koncertējis Lincas koncertzāles Brucknerhaus Lielajā zālē un Stambulas koncertzālē Cemal Reşit Rey, kā arī pirmais laicīgais kolektīvs, kas ar solo koncertu uzstājies Sv. Trīsvienības Sergija klosterī, kas uzskatāms par Krievijas pareizticības garīgo centru. Pēdēja laikā Brāmsa trio ar panākumiem piedalījies starptautiskos mūzikas festivālos Vīnē, Romā, Briselē, Stambulā, Melburnā, Seulā, Zagrebā, Poznaņā, Maskavā un Sanktpēterburgā.
Pianiste Natālija Rubinšteina (1971) absolvējusi Gņesinu mūzikas akadēmiju un Maskavas konservatoriju. Ir viena no Brāmsa trio dibinātājām un dalībniecēm. Paralēli darbam ansamblī Rubinšteina ir mākslas festivāla „Art-nojabrj” mākslinieciskā direktore un pasniedzēja Maskavas konservatorijā.
Vijolnieks Nikolajs Sačenko (1977) studējis Maskavas konservatorijā. 1995. gadā kļuvis par Starptautiskā L. Mocarta konkursa Augsburgā laureātu, bet 1998. gadā uzvarējis XI Starptautiskajā P. Čaikovska konkursā Maskavā. Sačenko koncertē Krievijā, Japānā, ASV, Ķīnā, kā arī Eiropas un Latīņamerikas valstīs. Piedalījies starptautiskos mūzikas festivālos Pekinā, Kronbergā, Prāgā un M. Rostropoviča festivālā Eviānā. Mūziķis sadarbojies ar daudziem izciliem diriģentiem un orķestriem, tostarp ar Juriju Bašmetu, Gidonu Krēmeru, Linnu Harellu, Vjačeslavu Ovčiņņikovu, Denisu Šapovalovu u. c.
Čellists Kirils Rodins (1963) absolvējis Maskavas konservatoriju. 1984. gadā uzvarējis Starptautiskajā konkursā Jeunesses musicales Belgradā, bet 1986. gadā – VIII Starptautiskajā P. Čaikovska konkursā Maskavā. Kopš 1986. gada ir Maskavas filharmonijas solists, uzstājies Krievijā un vairāk nekā 40 pasaules valstīs; bijis daudzu starptautisku mūzikas konkursu žūrijas loceklis. Šobrīd Rodins strādā par docētāju Maskavas konservatorijā, kā arī vada starptautiskas meistarklases Eiropas un Āzijas valstīs.
Biļetes biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Koncerta organizators: AR Production.