Abas grupas koncertā prezentēs dziesmas no jaunajiem albumiem, kā arī nekur vēl neierakstītas dziesmas. Koncerta īpašie viesi būs Šarla Perro leļļu teātris.
Pašmāju grupai "Iļģi" jaunais albums ir īpašs - grupa pagājušajā vasarā lauku mājās bija ierīkojusi ierakstu studiju, kurā pēc vairāk nekā nedēļu ilga darba tapa materiāls grupas vēsturē pirmajam dzīvajā ierakstītajam, pilnībā instrumentālam albumam. Ieraksts tapa sadarbībā ar Latvijas Radio un Kultūrkapitāla fondu.
Savukārt ansamblim "Reelroad" šis ir jau otrais albums, kas iznāk Latvijā, tādējādi turpinot sadarbību ar mūzikas izdevniecību "Lauska".
Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji un līderi, starptautiski visatzītākā mūsu zemes "world music" grupa "Iļģi" savu dzimšanas dienu svin 21.aprīlī. 1981.gada pavasarī Iļģuciema kultūras nama vadība folkloras ansambli dibināt uzaicināja vijolnieci Ilgu Reiznieci, kas tajā laikā darbojās arī folkloras kopās "Skandinieki" un "Bizīteri".
27 gadu laikā "Iļģi" koncertējuši neskaitāmos mūzikas festivālos, kultūras svētkos un citos dažāda mēroga sarīkojumos dažādās pasaules malās, izpelnoties klausītāju interesi un cildinošas atsauksmes presē. Par to, ka "Iļģi" ieņēmuši redzamu vietu pasaules mūzikas apritē, liecina viņu panākumi "World Music Charts Europe" labāko sarakstā. Sevišķi vērtīgu ceturtdaļgadsimta jubilejas velti "World Music Charts Europe" apskatnieki "Iļģiem" pasniedza 2006.gada jūlijā, iebalsojot albumu "Ne uz vienu dienu" otrajā vietā starp labākajiem "world music" ierakstiem Eiropā. Tā ir lielākā starptautiskā profesionālā atzinība, kādu līdz šim Latvijā saņēmuši šā mūzikas virziena pārstāvji.
Savukārt ansamblis "Reelroad" dibināts 1999.gadā Sanktpēterburgā un pirmo koncertu spēlēja 2000.gada 9.janvārī. Kopš grupas dibināšanas brīža "Reelroad" ir piedalījušies visos lielākajos folkmūzikas pasākumos Sanktpēterburgā.
Grupu ne tik daudz interesē autentiska folklora, cik mūsdienīgs tautas melodiju skanējums, kas tiek panākts vienīgi ar tradicionālajiem mūzikas instrumentiem. Grupas stilu "Reelroad" paši dalībnieki definē kā dejojama tautas mūziku - repertuārā bez īru un skotu tautas melodijām ir arī bretoniešu, galīciešu, latviešu, somu un krievu melodijas.