Pats pasākums notika ļoti nepiespiestā gaisotnē, sākās agri tas un ieradušies ciemiņi tika pacienāti ar rasolu un ābolu sulu. Albuma dzimšanas dienā piedalījās arī grupas Tumors un Dun Dun. Pirmos biju jau kaut kur redzējis vairākas reizes, bet otros laikam nekad, tikai reiz paklausījies iekš maispeisa. Tumors uzstājās ļoti neilgu laika sprīdi, bet Dun Dun kādu laiciņu paspēlēja un lika nedaudz garlaicībā uz beigām pamīņāties uz vietas, lai gan esmu pilnīgi pārliecināts, ka ogrēnieši ierakstā vai varbūt cituviet/citureiz izklausās daudz-daudz-daudz labāk un grupas iepriekšējais/vienīgais EP esot vienkārši apbrīnojams. Nezinu, varbūt man nepatika skaņa iekš šī pasākuma vai varbūt pēdējā laikā neesmu radis pie koncertu skaņām (mājas audio vien!), taču likās kaut kā nebaudāmi nedaudz, bet tāpēc jau nevainoju grupu. Retie postrokeri mums te tomēr. Un tad jau vēlāk kāpa paši pasākuma vaininieki Židrūns un nospēlēja albuma dziesmiņas+šo to jaunāku+šo to vecāku, izkustināja publiku un lika padziedāt. Pēc pasākuma visi, smēlušies iedvesmu, devās kur nu kurais savās gaitās. Es uz mājām izgulēt miegu.
Par albumu. Pasākumam bija divas ieejas maksas, par lielāko no tām papildus ieejas biļetei varēja saņemt jauno grupas ierakstu “Židrūnam sāp” CD formātā. Uzreiz pārsteidza vāciņa noformējums ierakstam, jo neko tādu nebiju gaidījis (labā nozīmē). Visu dziesmu vārdi un rakstiska pateicība klausītājam. Lieliski. Albumā pavisam iekļautas deviņas dziesmas, neskaitot 10 sekunžu garo ievadu. Kopējais garums - nedaudz zem 30 minūtēm. Īss un koncentrēts.
Mūzika. Ansamblis Židrūns man vienmēr ir likusies kā vis-indie-gākā grupa Latvijā šobrīd. Grupas agrīnajos ierakstos, kas nonāca līdz manām rokām pirms gadiem trīs (?), bija papilnam tādu lietu, ko nebiju dzirdējis no citiem latviešu mūziķiem. Tas bija kas meistarīgāks par daudzajām punk grupelēm, kuras ir papilnam festos, tajā pat laikā saglabājot šīm grupām raksturīgo enerģiju (”Eu!”, “Sergej”, “Džempera dziesma”). Dažām dziesmām ir tādas kā sapņaini psihodēliskas iespēlītes dziesmas vidū (”Dana”, “Tilts”, “Dod man”). Citbrīd Židrūns mēģina iebrist eksperimentālajā/postroka lauciņā (”Guntra”). Bet visās dziesmās ir jaušama indīroka dvēsele ar tam raksturīgajām kvalitātēm.
Vārdi. To, ka dziesmu tekstiem ir liela nozīme, uzsver pati grupa, pasniedzot disku ar visu dziesmu vārdiem. Teksti Židrūnam jau no sākta gala bijuši tādi “neparasti” - dziesmai par veceni un eu! bija daudzsološi. Dziesmu vārdi šķiet ietekmējušies no 80-to un 90-to gadu latviešu rakstnieku/dzejnieku darbiem. Vismaz man tie atgādina literatūras stundās lasītos darbus. Galvenās tēmas - sabiedrība, indivīds un brīvība. Taču tekstu saturs ir atdzīvinājis pāris latviešu valodas ikdienā aizmirstus vārdus un sakāmos. Man milzīgs prieks, ka kāds par to ir piedomājis.
Ko tālāk? Pēc šī pasākuma apmeklēšanas manī atkal ir atdzimusi interese par pašmāju mūzikas aktivitātēm, kas pēdējo 1,5 gadu laikā neizprotamu iemeslu dēļ bija pierimusi. Jāmēģina vairāk apmeklēt līdzīgi pasākumi, jo tas ir daudz interesantāk kā vairums citu izklaides veidu. Un pag, es taču vēl neesmu izlasījis “Rokupāciju”!!
