Sestdiena, 23.Novembris 2024. » Vārdadienas svin: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds;

Placebo koncerta apskats

Ivars Tontegode, 31.05.2007. 11:45 | komentāri (21)

Beidzot atkal mēs esam sagaidījuši šo kādreiz skandalozo, bet nu jau daudz nosvērtāko grupu. Placebo saistās ar noteiktu laiku, notikumiem un izjūtām, bet tāpēc es neteikšu, ka biju totālā sajūsmā pēc pirmā koncerta un ne vairāk pēc otrā, bet ne jau tur slēpjas Placebo šarms. Placebo ir emociju mūzika un puiši joprojām nav zaudējuši savu ledainumu – teksti un viņu mūzika izrauj sirdi, bet paši autori ietur distanci. Dažbrīd pārņem sajūta, ka viņi mums mānās un patiesībā ir bezgala bezjūtīgi.
Placebo koncerta apskats

Galerijas:

Uh, dodos uz arēnu jau priekšlaicīgi noskaņojies. Uzvelku vis „Mozaiskāko” kreliņu, kas man bija, saķemmēju matiņus, kā Molko un ai dā. Bet nu jau tuvojoties hallei uzduros uz daudz kolorītākiem tēliem. Jā, nespīd man vairs tapt nodēvētam par Braenu Molko. Kur tie ūdeņi aizskrējuši, kad bija iepriekšējais šīs grupas koncerts. Tad es arī biju tā vecuma pārstāvis, par kuru tematiski dziedāja Placebo. Jauns, dumpīgs tīnis ar gariem matiem, kurš atnāca uz savu pirmo koncertu mūžā un sastop divas „melnās” meitenītes no Maskavas, kuras toreiz veltīja man komplimentu: „Oj, ti takoj krasivij, i sladkij nu toč, toč kak Braijan!”, un man tas šķita tāds, nu tāds kompliments...Bet te nu šoreiz ir abpusēji, jo „zelta jaunatne” un četrdesmitgadīgi Roleks pulksteņa nēsātāji te netrūkst. Blondīnes, kuras spaida mobilo dziesmu laikā un spēlē „Čūskiņu”... bet kopsummā ļaudis ir no 14 – 29 gadu robežās. Stabilie sekotāji un jaunatne ir šobrīd vienota.

Kā pirmie otrdienas vakarā uz skatuves kāpa koncerta iesildītāji, somu grupa "Manboy", kas pēdējā brīdī nomainīja iepriekš paredzētos ASV rokerus "Evaline". Sastāvs puišiem ar tāds „Placeboisks”, viņi kopā tikai trīs. Ģitārists tāds kā Juens Mc Gregors no Trainspotting. Šarmantas viņam ir kustības uz skatuves. Puisis kustās kā tāds Britu gvardes kareivis, iespiedis ģitāru kā šauteni uz pleca un pārvietojas pa skatuvi maziem solīšiem. Diezgan jaukas dziesmas, pirmās tādas klasiskas, bet diezgan neizteiksmīgas. Skumji, bet publika pat neļaujas Manboy, visi taupa enerģiju. Kad skan jau pēdējā dziesma, kura tiešām ir emocionāla un spēcīga, jo solists stiepj tiešām simpātiskas gaudas, tauta atveras. Visi savienojas roku jūrā un rokas kā labības stiebri lokās vēja iespaidā, radot fantastiskas faktūras, kuras vēl uzirdina gaismas kūļi.

Un nu jau pauze, kurā skan triphopa dziesmiņas un manis bezgala mīļās grupas Ladytron hīti. Visu to laiku kā skudru taciņā, starp skatuvi un skatītājiem esošajā tunelī apsargi staipa nabaga skatītājus. Man pat apnīk skaitīt to daudzumu. Apsargi ir kā mūris, kā ko ierauga, tā grābj ciet un kā zaķi izvelk aiza ausīm vai kājām. Večus, riktīgi sažmiedz un izmet laukā, meitenes nes uz rokām vai pabalsta pa divi. Jā, karstums, kurš valda gan ārā, gan iekšā ir spēcīgs. Cilvēki gar skatuvi saspiedušies nenormāli cieši un vājākais punkts - tīņu meitenītes to neiztur. Viņu trīcošas, vēl neattīstījušās miesas tiek paņemtas un nestas laukā milzīgos daudzumos. Katrai sejā ir redzama skumju izteiksme, jo viņām koncerts ir beidzies. Arī puiši, kuri izspieda vienu lēcienu virs skatītājiem, drošvien pārdomā vai tas bija tā vērts. Un nu jau tehniķi sāk vākties no skatuves.

Skatuves iekārtojums? Hm, nu es teiktu diezgan pārbāzts. Iesildītāji ar savu bungu komplektiņu bija pielīduši priekšā Placebo milzu apklātajam bungu komplektam. Nē, nu iekārtojums nav haotisks, vietas gan tur nav diez ko daudz, bet simetrija ir ievērota. Centrā atrodas bungas, uz paaugstinājuma aiz tā trīs gaismu logu rinda un virs tās trīs projekciju virsmas. Tehniķi sāk jau veikt pēdējos strinkšķinājumus. Un tur jau viņi nāk - Placebo. Var dzirdēt daudzbalsīgu kliedzienu: „Placebo, Placebooo!!”

Nu jā, Placebo ir mainījies, klasiski apģērbi. Izskatās kā tādi biznesa puiši, kuri nolēmuši uzkāpt uz skatuves un paspēlēt nedaudz. No sākuma tā arī var spriest, jo kā jau zinām Placebo ir problēma sākt spēlēt, viņiem jāiespēlējas. Tādēļ pirmās dziesmas no jaunā albūma nav diezin kā baudāmas. Bet tā arī var būt, jo Placebo ir bijis emocionāli spēcīgs, kad runāja par mīlestību, attiecību problēmām un savu greizo seksualitāti.

Jaunajās dziesmās nav vairs Placebo raksturīgā smeldze, bet ko jūs gribiet, viņā viss ir sakārtojies. Viņš ir kļuvis par tēvu, novērsies no „Sodomisma” ceļa un nav ko no viņa prasīt ciešanu himnas.

Vērts pieminēt video noformējumu, kurš ir diezgan intelektuāls, ekstravagants un interesants. Video rada ļoti tīkamu atsvešinātības sajūtu. Jā, Placebo vairs nav skumjš, Placebo ir atsvešināts un tas jau ir daudz drūmāk.

Atsvešinātība ir mūsu laikmeta seja. Tā ir vienaldzība pret dzīvi kā tādu un visu kas ar to saistīts. Placebo izturas ar tādu pat kā nicinājumu pret publiku, bieži saucot tos par dāmām un kungiem. Ļoti traģisks liktenis ir vienas meitenes mestajam ziedam, kurš nokrīt pie Molko kājām, to savāc tehniķis un aizmet tālāk. Jā, atsvešinātība.

Meitenes pirksti skrūvē nagu lakas vāciņu. Indiešu dejotāja, kura pārvalda sejas vaibstu erotiku tuvplānā kārdina visus. Ļoti spēcīgi video.

Skan dziesma no pirmā albuma, uz trim ekrāniem, katrs savā parāda atsevišķo mūziķi. Hm, puišiem ir demokrātija? Laikam tā.

Biznesmenis ar savu lielkrūtaino blondībi sēž man pretīm. Blondīne cītīgi spaida mobilo. Nu jā, nav jau Krutojs vai Alla Pugačova. Drīz pārītis pārvācās uz „barčiku”. Atsvešinātība abpusēji.

Tad jau nāk arī klasiskās un sevis pierādījušas dziesmas. „Sucker love” visus paceļ padebešos. Molko ķeras pie pārbaudītas mantas, gana raudzētas šīs dziesmas.

Seko milzīga roku jūra, kura kustās šurp un atpakaļ un viens mazs, zils baloniņš cīnās par savu dzīvībiņu. Izvairoties no gariem nagiem, bēgot no šķiltavu liesmiņām, viņš histēriski raustās mūzikas pavadībā.

Māte ar dēlu - burza tā matus. Emocionāli kadri. Tik – tak – tik – tik ...

Un tad, viņš kāpa lejā, kā Dievs, eņģelis vai velns, tas garais, lamzaks, neparastais.

Un nogāja viņš gar ļaužu rindām un redzēja viņš to prieku.
Apsargu apvaldīti tie vērās asarainām acīm garajā Dieva dēlā.
Un tad viņš uzkāpa uz padebeša – skatuves.

Nu neko samākslotāku nevarēja gaidīt. Ieplānots kāpiens pie skatītājiem, zieda saņemšana un pēc tam svinīgs marš gar masu sarkanajām sejām.

Gravity jau paņem visus, visi dzied līdz un es raustos savā krēslā. Sajūtos pilnīgi infantila būtne, te starp Nagļiem un citiem naudas maisiem. Jā, no gravitātes neaizbēgsi.

„See you at the bitter end”. Mmm, brīnišķīgs video vēl papildina tik pat brīnišķīgu dziesmu. Cilvēki raud, apskaujas, jā žetons video autoram.

Un tā viņi pabeidz visas savas labākās dziesmas un bez atgriešanās dodas prom, uzreiz jau ir tehniķi uz skatuves, nekāda tur romantika. Cilvēciņi var bļaustīties: „Vēl, vēl!” Bet Placebo tas ir pie ... . Jā, bet ar to ir jārēķinās, viņi ir tādi kādi ir. Un viss. Viņu mūzika ir skaista, Molko balss ir dievīga un tas ir viss.

Vai jūs pārmetat Dievam viņa darbus? Iespējams, ka tā! Bet tam nav nekādas jēgas, jo, kas tad jūs tādi esiet, lai to darītu?. Tā pat kā tīņu meitenītes, jūs tiekat nonesti no laukuma un ar to arī viss beidzas.

Es jau varu teikt, ka Placebo nesaspringa spēlējot, es jau varu teikt, ka skaņa atkal bija draņķīga, bet neviens jau nepārprojektēs arēnu. Jo, cik es saprotu, šeit nav vainīgas grupas, jo jau kādos piecos koncertos ir bijušas problēmas.



Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV