Maria de Barros – koncerta apskats

Viņas pirmā uzstāšanās pirms pāris gadiem notika Sapņu Fabrikā, izpildot saulaini ritmiskās koladeiras – dziesmas, kuru izcelsme meklējama Zaļa raga salās, apvienojot to visu ar sambas un salsas ritmiem.

Dzimusi Senegālā, kā vecākā piecu bērnu ģimenē, dzīves pirmos trīspadsmit gadus Barrosa pavadīja Mauritānijā, Āfrikas ziemeļrietumos, vēlāk ar ģimeni pārceļoties uz Providensu Rodailendas štatā (ASV) pie vecvecākiem. Tad sekoja Losandželosa, kur tika papildinātas muzikālās prasmes un nu izdoti jau divi albumi „Dance With Me”, „Nha Mundo”, koncertā izskan arī kompozīcijas no jaunākā – „Morabeza”, kurš klajā nāks tikai šovasar.

Cik par savu slaveno krustmāti, Baskājaino dīvu Sezāriju Evoru jaunāka, tik... sliktāka? Nē, tā gluži nevar teikt. Balss, objektīvi ņemot, viņai laba, mūzika saulaina, tērps grezns un pa Sezārijas modei pat tiek novilktas spicpapēžu kurpītes, lai dziedātu basām. Tikai – tas viss notiek it kā bez iemesla. Jo ne jau šika pēc Sezārija dzied basām un ne jau Marijas zeltainā tērpa un violeto skatuves gaismu nenoliedzami skaistā un pārdomātā saspēle vien var sasildīt klausītāju sirdis.

Mūzika kopumā labi iederētos kā fons kādam saviesīgam pasākumam, ne vairāk, jo dziedātājā pašā diemžēl vēl nejūt personību ar lielo burtu, pietrūkst kāda knifiņa, kaut kā, lai varētu apgalvot, ka viņa dzied līdz kailo kāju pirkstiņiem, ka runā dvēsele, nevis tikai bildīte vien.