Jose Gonzalez koncerta apskats

Visbeidzot, ienākot zālē, no sākuma tā īsti notiekošajam uz skatuves uzmanību nepievēršu, tomēr maigā, pilnskanīgā balss drīz vien piesaista uzmanību. Drīz, mazliet mulstot, attopos, ka uz skatuves atrodas garmatains puisis, nevis sieviete, kā, paviršu skatu no zāles aizmugures uzmetot un tikai balsī vien klausoties, šķita sākumā. Lai nu man piedod, bet, tikai pēc balss vien, ko tādu šoreiz noteikt nav iespējams.

Tātad nelielai informācijai tiem, kam, iespējams, tāpat kā man, koncerta ievads sagādāja negaidīti tīkamu pārsteigumu.

„Death Vesse” jeb Džoels Tobodo (Joel Thibodeau) – dzimis Berlīnē, bet uzaudzis ASV, Menas štatā, vēlāk pārceļoties no pilsētas uz pilsētu – Bostona, Ņujorka un Providence. Muzikālie meklējumi aizsākas nodibinot grupu „String Builder”. Šobrīd mūzikas pazinēji viņa balss sniegumu salīdzina ar amerikāņu folk un country mūziķi Roskiju Holkombu.

Un šī balss patiesi ir atkārtotas pieminēšanas vērta, kopā ar zili oranžajām siltajām gaismām, tā rada neatkārtojamu noskaņu, reizē siltu un atturīgu, mazliet vientulības vai varbūt pašpietiekamas vienatnes.

Seko pusstundu ilga pauze, kas dažiem joprojām liek miegoties un žāvāties, citi, alkstot pēc gaismas un siltuma, dodas laukā, vēl citi pacietīgi gaida.

Visbeidzot, kad skatītāji jau sāk nepacietīgi aplaudēt un pamazām ar melnbaltu eglīšu ņirbošajiem tēliem pārklājas ekrāns, uz skatuves kāpj arī pats Gonzaless, Zviedrijā dzimušais argentīnietis.

Bez liekas izrādīšanās, izskan pāris apsveicināšanās un pateicības vārdi latviski, tas arī viss. Liekas, tik pat labi viņš varētu spēlēt kā pārdesmit, tā pāris simtiem sanākušo. Kā reti kurā koncertā, pārņem tīkamā sajūta, ka mūzikai te patiesi ir vienīgā un galvenā loma.

Kompozīcijas saslēdzas, pārklājas, iežūžojot klausītājus, nē, ne miegā, bet tādā kā apcerīgā noskaņā gan. Ģitāra un mūziķis, divu prožektoru krustugunīs. Ar to arī gana.

Aptuveni 40 minūšu ilga uzstāšanās, 3 dziesmas bonusā, un caur pavērtajām durvīm jau ielaužas gaismas stari. Mazs miera mirklis.