“Reamonn” savam koncertam punktu pieliek ar dziesmu Josephine

Izlienot cauri mazliet apjukušajai REAMONN klausītājgribētāju masai un tiekot garām apsardzei, tieku jau pašā zālē – kur publiku kustina mūsu pašu smagā roka dancinātāji – Superhuman. Puiši sevi pasniedz ļoti labi, bija pat tāda sajūta – ka tas būtu viņu koncerts, nevis iesildītājpozīcija! Publika jau ir karsta – saucieni, svilpieni, un lēkāšana.. Superhuman savu apņemšanos ir padarījuši labi , publika ir gatava!

Ļaužu masas maršē no vienas zāles malas uz otru, no viena bāra pie otra, mazliet neveiklas dejas, jo izslāpušajam ķermenim un garam, uzņemtais alkohols, licis piemirst par līdzsvara sajūtu – bet, uz lēkājoša fanu pūļa fona, tas izskatījās ļoti labi. Superhuman beidz spēlēt. Aplausiem pavadīti roka jaunieši pamet skatuvi. Zālē sākas pamatīga čalošana. Apstaigāju un apskatu Reamonn piedāvatos krekliņus un plakātus, ko laipnā tembrā piedāvā latviešu onkuliņš. Visu laiku zālē skan aplausi un publika sauc uz skatuves vakara īpašos mūziķus, tas notiek ik pa mirklītim – mūziķi nerādās. Pauze liekas ļoti ilga un vismaz pusstunda paiet tā pat vienkārši – vērojot publiku.

Zālē ir manāmas daudzas labi zināmas sejas: MTV seja Žanete – kuras tuvumā bija manāms Pauls Ķesteris, Double Faced Eels bundzinieks, vēl zāles aizmugurē manāmi bija Linda Leen ar savu jauno pavadoni, politikas puiku Edgaru Juanupu, un vēl, vēl, vēl...dažādas vairāk vai mazāk zināmas sejas – atpūsties tak visiem patīk!

Ir! Ar trauslām akustiskās ģitāras skaņām un maigu vokālu uzsākas Reamonn muzikālais ceļš caur Latvijas klausītāju miesām un dvēselēm – publikā ir sajūsmas kliedzieni un spiedzieni kļūst vēl sparīgāki un spēcīgāki.. skatuve ir vāji izgaismota, ar diviem starmešiem, kas izgaismo vokālistu Rea Garvey un akustiskās ģitaras spēlētāju Uwe Bossert. Pēc ievaddziesmas beigšanās, piebiedrojās arī atlikušā Reamonn „brigāde” – bungas spēlējošais Gomezz, taustiņu un saksofona turētājs Sebi Padotzke un basists Philipp Rauenbusch – ir spoža gaismu eksplozija un Reamonn „bliež”!!! publika kļūst vēl skaļāka!

Šaubu nav – Reamonn savā roka lauciņā ir profesionāļi, kontakts ar publiku ir apbrīnojams – tā solistam Rea „ēd no rokas” – perfekta grupas sadarbība uz skatuves. Klausoties un vērojot koncertu ir tāda sajūta, ka viss notiek tik dabīgi – un tā arī ir. Veiksmīgi ieturētas instrumentālās iespēles, lai vokālists varētu aprunāties ar publiku, ”sagūstīt” – un likt darīt visu – lai pasākums izdotos.

Pirmā publikas un Reamonn pamatīga sadziedāšanās notikās dziesmas „Tonight” laikā – kad instrumenti pieklusa un visi dziedāja piedziedājuma daļu – „Oh tonight, you killed me with your smile. So beautiful and wild, so beautiful....” – pat likās, ka šajā abpusējajā sadziedāšanā notika pat „muzikāls orgasms”!
Koncerts ir garš un krāsains – nemitīgā grupas komunikācija ar publiku to padara laimīgāku un skaļāku – nepārtraukta sadziedāšanās turpinās visa koncerta laikā. Var pamanīt – ka grupas dalībnieki ir apvienojuši sava mūzikā flamenko elementus – ko ļoti veiksmīgi pierādīja ģitārists Uwe, mazliet fanka, smagā roka un pat metāla iezīmes – tas viss kopā ir Reamonn – kā „robežpārkāpēji” starp mūzikas jebkādām robežām. Koncerta beigās baudāmu mirkli sagādā arī grupas taustiņnieks Sebi, kurš sāk spēlēt saksofonu – šis instruments, pats par sevi, ir ļoti juteklisks, un tas noteikti atvēra daudzu sirdis vēl vairāk, iespējams, dažs labs pat notrauca kādu asaras lāsi!

Reamonn atvadās un dodas prom, tomēr publikas saukti, tie atgriežas un savu atkārtoto uzstāšanos uzsāk ar visiem ļoti labi zināmu hītu „Supergirl”. Solists iesāk to spēlēt viens pats un akustiski – un tad ar pamatīgu „bliezienu” līdzīgi kā koncerta sākumā, piebiedrojās arī atlikušie grupas biedri! Dziesma tiek nospēlēta. Publika laimīgi satracināta, auro pēc vēl – tad arī seko vēl viena kompozīcija, pēc kuras puiši visiem novēl labu vakaru un atvadas. Tomēr!! Publikai nav gana – tā viena balsī un ritmā kliedz „Džozefīn, Džozefīn, Džozefīn..!!!” puiši ir atpakaļ un prasa vai publika to tiešām vēlas, atbilde ir – JĀ, uz jautājumu vai publika to nenožēlos, jo sen šo dziesmu nav spēlējuši – atbilde ir – NĒ! Nu bet protams – ka tas ir iestudēts – bet – ja publikai patīk šovs – viņi to arī sniedz! Sākas dziesma – publika kustas viļņu viļņos un dzied līdzi! Pa vidam atkal improvizēta sadziedāšanās un nu jau dziesma beidzas – pateikšanās un atvadas pēdējo reiz – Reamonn uz skatuves vairs neatgriežas!

Ļaužu masas traucas uz izeju, es veiksmīgi pa maliņu, jo nebija vajadzības stāvēt tūkstošu gara rinda pēc jakas, tieku ārā. Dodoties uz transportu jūtos pacilāts, atzīšos, Reamonn noteikti nav man notām mīļākajām grupām, bet ar savu uzstāšanos viņi mani ļoti pārsteidza, tādēļ – cieņa viņu priekšā, par spēju „savaldzināt” publiku.

Ejot pa Lāčplēša ielu gar Sapņu fabriku uz Kr. Barona ielas pusi, līdzas, kā arī aiz muguras un pa priekšu iet jaunieši, kuri katrs dungo sev mīļu Reamonn dziesmu, tie bija, kā mazi Dziesmu svētki! Jauki! Ar pozitīvām emocijām „pildīts”, dodos mājās! Skaists koncerts!